Tuvākajā laikā sāksies Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūve

VNĪ pārstāvis Arnis Blodons skaidroja, ka līgums ar konkursa uzvarētājiem pilnsabiedrību "PMK un BBA" pašlaik ir apstiprināšanā Valsts Kancelejā. Pēc tā saņemšanas būvnieki varēs sākt darbus.

"PMK un BBA" uzvarēja sarunu procedūrā, un veiks muzeja pārbūves darbus par 3 369 718 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

"PMK un BBA" muzeja pārbūves iepirkumu pārsūdzējis jau vairākas reizes. Pēc pilnsabiedrības pirmās sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju "LNK Industries" un lika atkārti izvērtēt pretendentus. Pēc atkārtotas izvērtēšanas, VNĪ atkārtoti izvēlējās "LNK Industries" par uzvarētāju, tomēr iepirkumu decembrī atkārtoti pārsūdzēja "PMK un BBA", un šī gada 8.janvārī IUB lēma aizliegt līguma slēgšanu.

Jau ziņots, ka šī gada 21.janvārī VNĪ ir parakstījusi grozījumus līgumā par iepriekš definētā projekta "Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija" īstenošanas beigu termiņa pagarinājumu līdz 2017.gada 31.martam.

Muzeja pārbūves projektā paredzēta ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām. Nozīmīgākie plānotie būvdarbi būs pagrabstāva paplašināšana un pārbūve muzeja vajadzībām, ēkas pamatu un nesošo sienu pastiprināšana, stāvu plānojumu pārbūve, maksimāli saglabājot vēsturisko Liceja ēkas mantojumu un vienlaicīgi pielāgojot telpas muzeja vajadzībām. Tāpat tiks veikti restaurācijas darbi ēkas fasādēm, logiem, durvīm, kāpnēm, grīdu segumiem un citiem ēkas būvelementiem, visu ēkas inženiertīklu pārbūve un modernizēšana, apdares darbi, izcelta ēkas vēsturiskā fasāde, paredzot tās dekoratīvo izgaismojumu, nodrošināta vides pieejamība - iebūvēti lifti, uzstādītas norādes zīmes.

Tāpat vēstīts, ka iepriekš VNĪ izsludinātajā konkursā starp desmit pretendentiem par uzvarētāju konkursā tika atzīta kompānija "LNK Industries". Kompānija būvdarbus plānoja veikt par 3,284 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka ir celta no 1785. līdz 1787.gadam kā divstāvu Ķeizariskais licejs, kuru projektējis būvmeistars Matiass Šonss. Realizējot arhitekta Roberta Pflūga ieceri, 19.gadsimta 2.pusē ēka paaugstināta par vienu (trešo) stāvu.