Festivālā "Skaņu mežā" viesosies eksperimentālā hiphopa duets "Shabazz Palaces"

Ja Išmaela Batlera pirmais muzikālais projekts Digable Planets veiksmīgi apvienoja hip-hopu ar džezu, tad Shabazz Palaces – Batlera duets ar Tendaju Maraire, mbiras meistara Dumisani Maraires (Dumisani Maraire) dēlu – velk paralēles ar daudz plašāku žanru klāstu: basu mūziku, elektro, ekstātisku džezu, „shoegaze” rokmūziku un daudziem citiem.

Arī Batlera repošanas maniere ir mainījusies – tā mēdz plūstoši svārstīties starp „spoken word” atkāpēm un ritmiskāku rečitatīvu, un repera pasniegšanas maniere robežojas no provokatīvi relaksētas (uzsvērti mierīgas un klusas) līdz pārliecinātai un skaļai, taču pašpietiekami atsvešinātai. Daudzos skaņdarbos Batlera balss pat tiek elektroniski pārveidota līdz nepazīšanai vai ierakstīta dažādos slāņos, panākot futūristisku un psihedēliski teatrālu efektu.

Shabazz Palaces klausītājiem piedāvā tādu hip-hopa versiju, kurā teksts un repera balss ir tikpat ļoti „priekšplānā”, cik to pavadošā, vijīgi mainīgā mūzika, bieži vien saplūstot organizētā, taču mazliet dezorientējošā skaņu pasaulē, ko varētu nodēvēt par „shoegaze hip-hopu”. Projekta skaņdarbi bieži vien attīstas ļoti intuitīvi – daudzi no tiem pat tapuši improvizējot –, un mēdz būt visai tāli no tradicionālām hip-hopa dziesmu struktūrām.

Shabazz Palaces ir remiksējuši matemātiskā roka grupas Battles mūziku, savukārt 2016. gadā viņi devās mazā tūrē cauri Losandželosai kopā ar grupu Radiohead. Abi Shabazz Palaces dalībnieki dibinājuši arī blakusprojektu WOKE kopā ar producentu Flying Lotus un basģitāristu Thundercat – projekta pirmajā singlā kā viesmākslinieks piedalījās fanka leģenda Džordžs Klintons (George Clinton).

Duets dzīvajos priekšnesumos spēlē gan elektroniskus instrumentus, gan bungas un perkusiju, un tā šovi parasti piedāvā albumos dzirdamo materiālu pavisam atšķirīgā, plūstošākā un improvizētākā apdarē. Abi mūziķi vairākkārt intervijās sacījuši, ka Shabazz Palaces ir daļa muzikāla materiāla, kas tiek „pietaupīta” tikai un vienīgi koncertiem, ar to saprotot gan dziesmu elementus, gan instrumentālas starpspēles.

Shabazz Palaces nupat – 14. jūlijā – laiduši klajā veselus divus albumus: „Quazarz: Born on a Gangster Star” un  „Quazarz Vs. the Jealous Machines”. Abus afro-futūrisma ietekmētos ierakstus konceptuāli vieno zinātniskās fantastikas cienīgs sižets: tā galvenais varonis, kosmisks ceļotājs, ierodas uz zemi, albumā dēvētu par „gangsteru zvaigzni”, par konkrētāku pieturas punktu izvēloties teritoriju, kas albumā dēvēta par Amurderku („Amurderca”). Citiem vārdiem sakot, albums piedāvā skatījumu uz ASV kā uz savādu un naidīgu, nedrošu planētu. Vēl kāds nozīmīgs albumu tematisks uzsvars ir Amurderkas iedzīvotāju atkarības no sociālajiem medijiem un elektroniskām ierīcēm, kas traucē tiem „atmosties” un konfrontēt apkārt valodšos draudīgos apstākļus.

Žurnāls Rolling Stone vēl pirms albumu iznākšanas tos ierindojis starp „24 visgaidītākajiem 2017. gada hip-hopa ierakstiem”, piebilstot, ka Shabazz Palaces ir atbildīgi par „savdabīgi valdzinošāko hip-hopu šajā desmitgadē”. Arī mūzikas kritikas medijs Pitchfork ierakstu novērtējis pozitīvi, rakstot sekojoši: „Lai gan ansambli nenoliedzami spēcīgi ietekmējusi afro-amerikāņu kultūra, tas tajā pašā laikā spējis izvairīties no jebkurām konvencijām, un tā mūzika gluži nepiestāvēs nevienai kastītei, kurā mēģināsiet to iespiest. [..]Batlera grupa allaž bijusi šokējoši unikāla.”

Var teikt, ka par mūzikas kritiķu atbalsta trūkumu Shabazz Palaces sūdzēties nevarēja nekad: abi iepriekšējie grupas albumi – „Black Up” un „Lese Majesty” – iekļuvuši medija Pitchfork „50 gada labāko ierakstu” sarakstos 2011. un 2014. gadā. „Lese Majesty”, būdams, iespējams, abstraktākais no dueta ierakstiem, tika novērtēts arī eksperimentālās mūzikas aprindās, un to par vienu no gada labākajiem ierakstiem nodēvēja žurnāls „The Wire”, savukārt „Black Up” tika ievērots arī Latvijas medijos – pašmāju kritiķis Jānis Žilde to bija ierindojis savā gada labāko ierakstu desmitniekā.