Atklājas, kā oligarhi šiverēja medijos: "Jātiek vaļā no Arņa Krauzes - viņš mūždien tekstos kaut ko pielabo"
Turpinot publiskot Aināra Šlesera sarunas ar Ventspils galvu Aivaru Lembergu un citiem valstī tobrīd ietekmīgiem cilvēkiem, žurnāls "Ir" savā jaunākajā numurā (tas iznāk ceturtdien) publicē sarunas par Latvijas mediju "kārtošanu" ar mērķi nodrošināt ietekmi.
Žurnāls "Ir" publicē "Rīdzenes" sarunas par mediju vidi Latvijā
"Ir" žurnālistes Andas Burves-Rozītes "Facebook" vietnē publicētajos drukas fotouzņēmumos redzams, kā laika posmā ap 2009. - 2011.gadu tā dēvētie oligarhi risināja vairāku mediju vidi, tostarp arī sabiedriskā medija vidi. Spriežot par personālijām plašsaziņas līdzekļos, tiek minēts Arnis Krauze, kurš tobrīd vēl strādāja LTV Ziņu dienestā, kā arī Madara Fridrihsone, Guntis Bojārs, Ilze Nagla, Madara Līcīte un vēl virkne drukāto mediju cilvēki.
Kā izriet no publikācijas, Aināra Šlesera tā brīža mērķis bijis "drāzt valdību" [Valda Dombrovska valdību - red.piez.], un sarunās tiek apcerēti "labākie" scenāriju varianti attiecībā uz avīzi "Diena", "Neatkarīgo rīta avīzi", kā arī telekanāliem LNT un LTV.
"Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika," to Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") pēc 10.Saeimas vēlēšanām teicis Ainaram Šleseram. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība "Par labu Latviju" ieguva astoņas vietas. "Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili," teicis Šlesers.
"Katru dienu, b***, skalo smadzenes," pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. "Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība," viņš teicis.
Kā raksta "Ir", šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš - "Vienotība", Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi - uzliks ķepu apvienotajam medijam.
Pēc 10.Saeimas vēlēšanām Lemberga regulētā ZZS ir nodrošinājusi ietekmi koalīcijā ar "Vienotību", bet vienlaikus vairākums Saeimā sanāk arī oligarhu izsapņotajai ZZS un "Par labu Latviju" savienībai ar "Saskaņu", kas ļautu "novākt" toreizējo prezidentu Valdi Zatleru un ievēlēt "savu" prezidentu, kurš tad pavērtu ceļu valdības maiņai. Tikai jāpanāk, lai vēlētāji viļas Valda Dombrovska kabinetā, kam jāturpina reformas, raksta "Ir".
"Mērķis ir drāzt valdību," Šlesers formulējis kārtējā biznesa sarunā ar "airBaltic vadītāju" Bertoltu Fliku, bet pēctecim Rīgas domē Andrim Amerikam (GKR) skaidrojis: "Mēs medijus pieslēgsim mērķtiecīgi uz valdības skaldīšanu". Vienlaikus pašiem visu laiku esot jābūt uzmanības centrā. "Mums jābūt tā, b*** - Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b***, bet visur rādāmies... Opozīcijā, bet viņš, b***, ir dzīvs, vesels," Šlesers klāstījis kompanjonam Viesturam Koziolam. "Gribam konsolidēt valsti, vajag konsolidēt medijus," rezumējis Šlesers.
"LNT mums ir tiešais kanāls. Latvijas Televīzijā varam nodrošināt ziņojumus," Šlesers sacījis Andrim Amerikam (GKR). ""Diena tomēr tagad ir nopirkta," viņš klāsta ekspremjeram Vilim Krištopanam, kuru pēdējā brīdi pirms vēlēšanām sauc palīgā vākt balsis. "Mums ir "Diena", ir "Dienas Bizness", Aivaram ir "Neatkarīgā"," viņš savilcis bilanci un papildinājis, ka draudzīgs ir arī krievu skatītākais kanāls "PBK", kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp "Saskaņu" un apvienību "Par labu Latviju".
Kā vēsta "Ir", oligarhi arī rēķinājuši, kā naudu medijiem pasmelt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kurus paši politiski kontrolē. Jo, lai gan peļņu mediji nenes, tie esot jāuztur ietekmes nodrošināšanai, kā Šlesers paskaidrojis Amerikam, kad tas 2010.gada nogalē jautājis, vai saimnieki pēc vēlēšanām turpinās finansēt "Dienu". "Viņa ir jātur, lai neļautu radīt "Dienu-2". Viņa ir jātur, tur jau tas svarīgākais," teicis Šlesers. Taču esot jāsaved kārtībā saturs, un pēc vēlēšanām varēšot brīvi ielikt amatos politiskos preses sekretārus Edgaru Vaikuli un Romānu Meļņiku. Tikai vēl jāsagaida, lai beidzas abonēšanas kampaņa. "Tad jau viss, cilvēki ir parakstījušies, naudu ir samaksājuši, un tad var ap jauno gadu taisīt rokādes," viņš sacījis.
Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu "Dienas" mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar "Lattelecom" šefu Juri Gulbi viņš teicis: "Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta - PR un viss pārējais, "Dienas Bizness", "Diena" un viss". Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo "Diena" "vairs nekādas mauc**** neraksta". "Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**," izteicies Šlesers. Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var "Dienā" maksimāli "samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt - ko var dome pielikt, ko var "Dzelzceļš", ko var "Boltiks", ko var vēl kāds". "Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam," teicis Šlesers.
Februārī Šlesers jau esot izdomājis risinājumu ar "airBaltic" un stāsta Koziolam: "Es viņam [Flikam] pateicu, ka ir jāparaksta vienošanās priekš tā cauruma". Savukārt Koziols esot izdomājis, kā apmierināt Šlesera vēlmi, lai "Diena" slavina Rīgas domi. "Es pastāstīšu, kā būs ar Rīgas domi. Dome pati būs vinnētāja - mēs uztaisām ieliktni Rīgas ziņas. Jo nevar tā, kā to dara "Neatkarīgā". Paņem "Neatkarīgo" rokās! Viņa ir lapele, nožēlojama lapele, viņa zaudē auditoriju ārprātīgi. Ainār, uztaisām gaumīgu, smuku. Reizi desmit dienās Rīgas ziņas, Ainār! Krāsains, foršs!" teicis Koziols.
"Rīdzenes sarunas" arī atklājot, ka oligarhi apsprieduši iespējas konsolidēt mediju koncernus, kad krīzes laikā LNT cieta miljonos mērāmus zaudējumus. 2011.gada februārī Koziols jautājis, kas notiek ar LNT, vai to pērk norvēģu koncerns "Schibsted". Šlesers skaidrojis: "Es runāju ar Andri, un viņš piedāvāja vienu variantu. Pirmkārt, tur neko tagad nevar nopirkt, jo tās daļas ir arestētas [digitālgeitas ietvaros]. Bet viņi uztaisīs risinājumu, ka palielinās kapitālu un Andreja daļas kļūs šitās... Tas, ko Andris saka, ka apvienot - šito visu ar televīziju. Jo viņiem ir visi tie reģionālie [kanāli]". Koziols iebildis, ka nav jēgas ieguldīties, jo nākotne ir interneta televīzijai, tomēr Šlesers palicis pie sava. "Runa ir par ietekmi. (..) Sinerģija būtu. Savādāk to politiku jau arī nesakārtosim. (.. ) Viens no trim kanāliem - nav slikti priekš Latvijas," teicis Šlesers.
Kā vēsta "Ir", viņa aprakstītā shēma tiešām 2011.gadā īstenojās - notika vērienīga kapitāla palielināšana uzņēmumā "Neatkarīgie nacionālie mediji", un par tā galveno īpašnieku kļuva ar Šķēli pastarpināti saistīta firma. Tomēr LNT zaudējumi turpinājās, pēc ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Ēķa partneri pazuda no politikas, un 2012.gada sākumā viņš savu lolojumu bija spiests pārdot TV3 īpašniekiem, zviedru koncernam "MTG". Taču atbilstoši konkurences noteikumiem vēl līdz šā gada beigām abos kanālos jāsaglabā atsevišķi ziņu dienesti, un to redakcionālā politika tiešām krasi atšķiras joprojām.
Trīs nedēļu laikā šis ir trešais žurnāla "Ir" publicētais "Rīdzenes sarunu" atšifrējums.
Šlesers līdz šim nav tos komentējis. Savukārt Ameriks noliedzis saistību ar žurnālā "Ir" publicētajām sarunām. Rīgas domes sēdes laikā aizvadītajā nedēļā, atbildot uz jautājumu par sarunu atreferējumiem, viņš teica, ka kategoriski noraida saistību ar šiem izteikumiem, jo tie neesot viņa vārdi. Viņš apgalvoja, ka sarunas esot "pilnīgi sakompilētas" un viltojums.
Tikmēr Lembergs šonedēļ paziņojumā masu medijiem apgalvoja, ka Šlesera sarunas viesnīcā "Rīdzene" attiecībā uz Lembergu izdevumā "Ir" esot atspoguļotas sagrozītā formā. "Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem," norādīja Ventspils mērs.
