Rīga, 6.marts, LETA. Tuvojoties palu periodam, AS "Latvenergo" sākusi Daugavas hidroelektrostaciju darba režīma sagatavošanās darbus, aģentūru LETA informēja "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Kā katru gadu, arī šopavasar "Latvenergo" koncernā ir izveidota palu komisija, kas organizē un uzrauga sagatavošanas darbu veikšanu, lai nodrošinātu sekmīgu koncerna darbību pavasara palu periodā, kā arī koordinē sadarbību ar pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves.
Jau pašlaik tiek veikti sagatavošanās darbi, jo palu periodam ir jāsagatavo hidroelektrostaciju darba režīms un attiecīgi arī pārvades tīkla darba režīms, jo šajā brīdī tiek eksportētas salīdzinoši lielas jaudas pretstatā pārējam gadam.
Kā norāda "Latvenergo", ir ļoti grūti prognozēt iespējamo plūdu attīstības scenāriju, jo tas ir atkarīgs no tādiem kritērijiem kā sniega segas biezuma, ūdens satura sniegā, kušanas ātruma un laika apstākļiem palu periodā, tāpēc, lai varētu uzkrāt iespējamo palu ūdens daudzumu hidroelektrostacijās, saņemot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozēto palu apjomu, tiks veikta pirmspalu ūdens līmeņa nostrāde hidroelektrostacijās.
Elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" Daugavas hidroelektrostacijās ir atkarīga no ūdens caurplūdes upē, tāpēc tā ir mainīga un grūti prognozējama. Latvijā gada griezumā vidēji tiek saražoti 50%-60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, tomēr palu periodā, pateicoties ūdens pieplūdumam, "Latvenergo" ražotnes spēj nodrošināt vietējo patērētāju vajadzības pilnībā.
"Latvenergo" vadība ik pavasari dodas koordinējošās darba vizītēs pie Vidusdaugavas - Aizkraukles, Pļaviņu, Jēkabpils - pašvaldībām. Šādu tikšanos mērķis ir saskaņot un precizēt abu pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētu pašvaldību teritorijās.
Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis, operējot ar pēdējo informāciju, ceturtdien izteica cerību, ka šogad situācija plūdu jomā nebūs draudīga, lai gan ūdens līmenis Daugavā varētu būt augstāks nekā pērn.
Hidrometeorologu informācija vēsta, ka pašreiz ledus biezums posmā no Krāslavas līdz Pļaviņām ir no 22 līdz 40 centimetriem. Taču, lai iegūtu precīzāku informāciju par ledus biezumu un iespējamām vižņu koncentrācijas vietām, pašvaldība kopā ar civilās aizsardzības dienestiem tuvākajā laikā veiks papildu pētījumus.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs norādīja, ka domes galvenais uzdevums pilsētas pasargāšanā no palu sekām ir aizsargdambju stāvokļa kontrole un nostiprināšana, kam gan šogad netika piešķirts valsts finansējums.
"Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons apliecināja pašvaldību vadītājiem, ka "Latvenergo" ir gatavs iespējamiem paliem un darbam ārkārtas apstākļos.
Tuvojoties palu periodam, ir jāņem vērā, ka katram Daugavas posmam ir dabiskās applūšanas teritorija, kura atkarīga no vides reljefa un ūdens caurteces katrā Daugavas posmā. Par to ir brīdinātas pašvaldības, lai rosinātu kopēju izpratni. Posms, kurā "Latvenergo" ar savām darbībām var ietekmēt ūdens līmeni, ir ierobežots - Pļaviņu HES ūdenskrātuves ietekmes zona beidzas aiz Jēkabpils.
