Sotheby´s izsolē pirmo reizi latviešu gleznas
Mākslinieks Ritums Ivanovs jau nopircis biļeti uz Londonu — 9. jūnijā prestižajā britu izsoļu namā Sotheby’s izsolīs viņa un Līgas Purmales gleznas, lai arī zem Krievijas un Ukrainas „izkārtnes”.
Sotheby’s izvēlas savām izsolēm darbus īpaši rūpīgi, priekšroku dodot patiešām vērtīgai mākslai, ko būtu iespējams arī dārgi pārdot. Sākumcena abām gleznām noteikta līdzvērtīga pārdošanas cenai Latvijā, taču vairāksolīšanā tā varētu pieaugt.
Tam, ka mūsu laikabiedru gleznas nokļuvušas līdz slavenajam izsoļu namam, pamatā ir gan likumsakarības, gan nejaušība, atklāj Riņķe. Izstāžu organizēšana gan Rīgā, gan ārzemēs, mākslinieku publicitātes vairošana, katalogu iespiešana jau 17 gadu garumā ir devusi rezultātus.
Sotheby’s Austrumeiropas un krievu mākslas departamenta direktore Džoanna Vikerija augsto Latvijas mākslas līmeni pamanīja pirms pusotra gada ļoti prestižajā 11. starptautiskajā izstādē Art Moscow, kurā Rīgas galerija latviešu darbus izstādīja jau astoto reizi. Vikerija bija pārsteigta par mūsu autoru sniegumu. Uzslavas pat no ļoti prominentiem mākslas vērtētājiem mūsējie uzklausa bieži, taču parasti tie paliek vien glaimojoši vārdi, bet šoreiz bija citādi.
Eksperte ierodas inkognito
Drīz pēc šīs izstādes Rīgas galerijā ienāca jauna, trausla, bet ļoti enerģiska sieviete, ilgi skatījās gleznas, iztaujāja galerijas vadītāju, taču nestādījās priekšā. Lai gan sieviete cerēja palikt inkognito, Riņķe atpazina jau pieminēto Vikeriju — Sothby’s pirmo personu Austrumeiropā. „Centos darīt savu darbu, cik labi vien iespējams,” satraucošos mirkļus atceras Riņķe.
Vikerija vairākas reizes atgriezās un ilgi stāvēja pie Ievas Iltneres gleznas Viesuļvētra Katrīna, būdama pozitīvi satriekta par augsto māksliniecisko līmeni. Vislielāko atzinību guva arī Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes, Līgas Purmales un citu mākslinieku darbi. Pēc 40 minūtēm Vikerija atklāja savu personību un nolūkus. „Esmu fascinēta, un man ļoti patīk šīs gleznas. Tās ir pelnījušas, ka Sotheby’s prezentē tās savās izsolēs,” teikusi izsoļu nama pārstāve.
Lai gan sadarbības sākums bijis visai cerīgs, tomēr nebija garantijas, ka latviešu mākslinieki līdz Sotheby’s izsolei nonāks, savas pieredzes mācīta, pirms laika nepriecājās Riņķe. „Sotheby’s organizē ne vien mākslas darbu izsoli, bet arī izstādi, tāpēc darbi tiek atlasīti gan atbilstoši izstādes koncepcijai, gan kontekstā ar pārējiem izstādes darbiem. Var gadīties, ka lieliski darbi vienkārši neiederas konkrētajā kolekcijā,” skaidro Riņķe.
Liels un priecīgs pārsteigums Riņķei bija Sotheby’s ekspertes, mākslas doktores un labas latviešu mākslas pazinējas Allas Rozenfeldes vizīte pērnā gada nogalē. Pēc rūpīgas izpētes arī viņas viedoklis bija — latviešu autoru darbi pelna visaugstāko novērtējumu.
Arī Rozenfelde atlasīja dažādu mākslinieku darbus, ko ieteikt Sotheby’s komisijai, un solīja, ka atbilde būs zināma janvārī. „Sēdējām kā uz adatām,” atceras Riņķe. Tikmēr izsoļu nams, rūpīgi pētot finanšu krīzes situāciju, vērtēja iespēju pārdot labus, bet pasaules augstākajā līmenī vēl nezināmus vārdus. Atsevišķas latviešu mākslas sekcijas vietā izsoļu nams nolēma šoreiz pamēģināt ar diviem darbiem — Līgas Purmales Saturday Night Movie un Rituma Ivanova Frame 05 kolekcijas Krievijas un Ukrainas laikmetīgā māksla ietvaros. Ivanovs jau iegādājies aviobiļeti, lai dotos uz Londonu, kur 9. jūnijā sāksies izsole.
Līdz šim tikai klasiķi
2007. gadā Sotheby's izsolē Ņujorkā par 37,78 miljoniem latu pārdeva Daugavpilī dzimušā Marka Rotko gleznu White Center: Yellow, Pink, Lavender on Rose. Rotko vārds pasaules mākslā gan ar Latviju nesaistās, viņš bērnībā ar ģimeni pārcēlās uz ASV un uzskatāms par amerikāņu mākslinieku. Christie's izsolē 2006. gadā par 400 000 sterliņu mārciņu pārdota Ogres novada Madlienā dzimušā un apglabātā Kārļa Hūna glezna Odaliska. Viņu pasaulē pieskaita pie krievu vecmeistariem. No „īsteniem” latviešiem Sotheby's izsolēs var minēt Ludolfu Libertu — viņa 30. gadu beigās tapusī La Madelaine, Paris 2004. gadā pārdota par 6000 sterliņu mārciņu.
Anda Leiškalne/Foto: no Rīgas Galerijas un izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva, LETA