
Jauniešu Dziesmu svētkus pamatīgi “apcirps”
Nākamgad paredzēto jubilejas skolu jaunatnes Dziesmu svētku norise ir apdraudēta, jo pagaidām tiem vēl nav apsolīts finansējums.

Nākamgad jūlija sākumā paredzētajiem Dziesmu svētkiem būtu jānorit jubilejas gaisotnē, jo tie būs ne tikai desmitie pēc kārtas, bet arī apritēs 60 gadi, kopš Latvijā iedibināta bērnu Dziesmu svētku tradīcija. Tomēr, zinot Valsts kases reālo situāciju, var droši teikt, ka svētki nebūs tik krāšņi, kā tika plānoti.
Pirms četriem gadiem notikušo IX jaunatnes Dziesmu svētki valsts budžetam izmaksāja 1,566 miljonus latu. Tagad tādu summu, visticamāk, nevarēs atvēlēt, un svētki, kas Rīgā paredzēti desmit dienas – no 2010. gada 2. līdz 11. jūlijam, visdrīzāk, tiks sašaurināti. Ir izskanējušas pat runas, ka tos varētu “saīsināt” – koncerti notiks lielākajās pilsētās, un visi bērni pat nesabrauks Rīgā.
Svētku rīkotāju – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore (VJIC) Agra Bērziņa kasjauns.lv pastāstīja, ka svētku izmaksas gan ir aprēķinātas, bet tās vairs neatbilst pašreizējām iespējām. Tāpēc pašlaik VJIC atturas runāt par finansējumu, lai “netracinātu tautu”. Skaidrs ir vienīgi tas, ka budžets tiks ievērojami apcirpts un no daudz kā nāksies atteikties. “Cerība, ka svētki notiks, tomēr ir, bet mēs nevaram pateikt, cik plaši tie būs un cik ilgi noritēs. Mums, droši vien tāpat kā visam, tiks iedots mazāk naudas. Viss ir atkarīgs arī no jauno pašvaldību finanšu iespējām, transporta izdevumiem un tā tālāk.”
Pagaidām gan publiski netiek runāts par svētku norises apdraudējumu, un viss norit savu ierasto gaitu – notiek svētku modelēšanas pasākumi, bet novados bērnu kori un deju kolektīvi cītīgi apgūst svētku repertuāru, kā arī rīko svētku “gaidīšanas” konkursus un koncertus. Jāņem vērā, ka svētku māksliniecisko un skaitlisko kvalitāti būtiski ietekmēs arī strukturālās reformas, jo izglītības iestādēs “saīsināšana” pirmām kārtām skar pašdarbības kolektīvus un interešu izglītību, kas nav obligāta.