
Vai Eiropai draud antibiotiku deficīts? Brīdina par lēto Ķīnas importu

Šveicē bāzētā “Sandoz”, kas ir viens no pasaulē lielākajiem ģenērisko zāļu ražotājiem, vadītājs aicinājis Eiropas Savienību darīt vairāk, lai nepieļautu nozares iztukšošanu lēta Ķīnas importa dēļ. Viņš norādīja, ka esot “absurdi”, ka antibiotikas maksā mazāk nekā košļājamā gumija.
Ričards Seinors sacīja, ka Eiropas antibiotiku ražotāji “padodas”, saskaroties ar Ķīnas uzņēmumu dempingu, ko atbalstot valsts subsīdijas. Viņš brīdināja, ka bez iejaukšanās Eiropa riskē kļūt atkarīga no importa no ārvalstīm.
“Man šķiet aizvainojoši, ka Apvienotajā Karalistē antibiotiku iepakojumu pārdodam lētāk nekā košļājamās gumijas paciņu. Tas ir absurdi,” intervijā “Financial Times” sacīja Seinors, norādot, ka ASV centieni samazināt zāļu cenas vienlaikus parāda vajadzību pēc spēcīgas vietējās ražošanas bāzes.
“Es neprasu noteikt simtiem dolāru cenu, taču nedomāju, ka 10 mārciņas vai līdzīga summa būtu nepamatota, lai aizsargātu kritiski svarīgu aktīvu. Ja tā nav, nav ne operāciju, ne zobārstniecības, ne pamata infekciju ārstēšanas. Tas ir veselības aprūpes pamats.”
Antibiotikas ir būtiskas ķirurģijā un citās medicīniskās procedūrās, un pasaulē katru gadu tiek patērēti desmitiem miljardu devu. Eiropā visplašāk lietotās antibiotikas amoksicilīna 21 tabletes iepakojums ar 250 mg devu Apvienotās Karalistes Nacionālajam veselības dienestam maksā 0,97 mārciņas, liecina Lielbritānijas Nacionālais zāļu formulārs.
“Financial Times” šomēnes ziņoja, ka Bāzelē bāzētais “Sandoz” Eiropas Komisijā iesniedzis sūdzību, aicinot bloku sākt izmeklēšanu par Ķīnas importu saistībā ar aktīvo vielu, ko izmanto amoksicilīna ražošanā. Uzņēmums apgalvo, ka netaisnīgas subsīdijas kropļo nozares konkurētspēju.
Martā iesniegtajā sūdzībā minēta “būtiska valsts iejaukšanās” un “ārpustirgus cenu noteikšana”, kā arī aicināts ieviest papildu nodokļus importam no Ķīnas, lai novērstu dempingu.
“Sandoz”, kas 2023. gadā tika atdalīts no Šveices farmācijas grupas “Novartis”, pievienojies uzņēmumiem, kas sūdzas par Ķīnas pārprodukciju dažādās nozarēs — no vēja turbīnām līdz ķīmiskajai rūpniecībai.
“Sarunās ar Eiropas valdībām mēs sakām, ka šāda situācija acīmredzami nav ilgtspējīga,” par Ķīnas praksi sacīja Seinors. “Mēs antibiotikas ražojam jau 80 gadus un gribētu to turpināt šeit arī nākamos 80 gadus. Taču viņiem, Eiropas valstīm, ir pienākums aizsargāt šo nozari.”
Ķīnas Ārlietu ministrija dempinga pārmetumus noraidījusi kā “novirzīšanos no objektīvajiem faktiem”, piebilstot, ka “protekcionisms nespēj palielināt konkurētspēju, un citu vainošana neatrisina pašu problēmas”.
Eiropas ražotājiem antibiotiku nozare pēdējos gados bijusi sarežģīta. “Roche” februārī paziņoja, ka meklē pircēju vienam no saviem galvenajiem antibiotiku produktiem, kā arī plāno slēgt rūpnīcu Šveicē, kur tas tiek ražots. “Xellia Pharmaceuticals”, viens no lielākajiem Eiropas antibiotiku aktīvo vielu ražotājiem, pērn slēdza rūpnīcu Kopenhāgenā, daļu ražošanas pārceļot uz Ķīnu.
“Sandoz” ražo vairāk nekā 1000 zāļu, kurām beidzies patents — no antibiotikām līdz bezrecepšu līdzekļiem un biosimilāriem medikamentiem, kas izgatavoti no dzīvām šūnām. Cīrihes biržā kotētā uzņēmuma ieņēmumi pērn pārsniedza 11 miljardus dolāru.
Seinors sacīja, ka uzņēmums ir pēdējais atlikušais “vertikāli integrētais” antibiotiku ražotājs Rietumos, proti, viss ražošanas process tiek veikts uzņēmuma iekšienē.
Aptuveni 80% no visām pasaulē lietotajām zālēm ir medikamenti, kuriem beidzies patents, un bez tiem veselības aprūpes sistēmas sabruktu.
Seinors norādīja, ka viņu iedrošina ES Kritisko zāļu akts, kura mērķis ir risināt svarīgu medikamentu deficīta problēmu. ES dalībvalstis pēdējos gados saskārušās ar tādu produktu trūkumu kā antibiotikas, insulīns un pretsāpju līdzekļi. ES Padome un Parlaments šomēnes panāca provizorisku vienošanos par šo aktu.
“Ja ticam virsrakstiem, tad Eiropas valdībām būs jāiegādājas būtiska daļa savu zāļu vajadzību no integrētiem ražotājiem Eiropā,” par aktu sacīja Seinors. Tomēr viņš piebilda, ka darāmā vēl ir daudz vairāk.







