Zīlnieces cenšas saskatīt vīra sāņsoļus

Zīlēšanas salons „Felicija”

9 punkti

Salons atrodas kādā pagalmā pretim Centrālajai stacijai. Melns kaķis pārskrien pār ceļu, kad dodos krēslainajā pavārtē. Zīlētava atrodas blakus lombardam, no kura iznāk aizdomīga izskata vīrieši. Sataisu skumji nervozu seju un dodos iekšā.

Zīlniece Ļena, apmēram 40 gadu veca, uzmetusi man pētošu skatienu, aicina mazā krēslainā telpā. Pati apsēžas pie zīlēšanas galda, uz kura deg svece, un sānos saliktas teju vai desmit kāršu kavas.

Ļena apskata fotogrāfijas, noklausās manu stāstu un iesaka nepārsteigties. Vēl pirms kāršu likšanas viņa izsaka versiju, ka tādu cūcību varētu paveikt vīra pastāvīgā draudzene, lai izprovocētu šķiršanos. Vai tā ir, palūkošoties kārtīs. Cieši raugoties fotoattēlā, zīlniece sajauc kārtis, uzliek uz vīra foto un liek man pārcelt.

Kārtis likdama, viņa atviegloti nopūšas — nav manam vīram svarīgākas sievietes par mani, kārtis apgāž versiju par pastāvīgo mīļāko. Turpinādama kārtis izlikt jau citos veidos, Ļena vēsta, ka vīrs daudz strādājot, darbā labi ieredzēts un labi arī pelnot. Nelieli braucieni arī parādās, taču tie visi saistīti ar darbu. Nākotnē gan paredzams lielāks ar darbu saistīts brauciens. Patiesi — vīrs pošas uz Kopenhāgenu, gan tikai uz pāris dienām.

Zīlniece izstāsta, ka mums ir kopīgs bērns, par ko vīrs ļoti rūpējas (un trāpa desmitniekā). Kārtis rāda, ka mājās notiek lielas pārmaiņas — visticamāk, remonts (arī taisnība). Vīram esot iemīļota tehnika, un viņš sapņojot iegādāties labāku. Vai varētu būt, ka gribot nomainīt mašīnu? Jāatzīst, ka zīlniece nedaudz kļūdījusies — auto mūsu ģimenē nav, bet, ja runā par fototehniku, viņai taisnība. Vīrs esot emocionāls, bet ģimenes dzīvē kārtis nerāda nekādus tračus. Ļena iesaka saplēst kompromitējošās fotogrāfijas un nerīkot skandālu — nopietna pamata tam neesot, bet netaisni apvainots vīrs varot aizsvilties un attiecības sagandēt. Citas sievietes? Jā, dzīves ceļa malās parādoties arī sievietes, bet šīs attiecības rādoties tukšas.

Bet kam gan vajadzējis piesūtīt kompromatu? Zīlniece vēlreiz izliek kārtis un domīgi teic, ka tā ir sieviete, pilna viltus. Tomēr viņa nav to darījusi mīlestības dēļ, bet kāda vīrieša uzdevumā. Savukārt šis vīrietis ir mana vīra kolēģis. „Nu, nesaprotu, kāpēc tādu cūcību vajadzēja darīt, un vēl iesaistot sievieti! Jūs taču sāpināja!” atzīst Ļena. Viņa ir tuvu patiesībai — viltus pilnā sieviete ir pati kliente, kas rīkojas redaktora uzdevumā.

Marina, 7 punkti

Pārbaudīt savas aizdomas ļauju salona saimniecei Marinai — glītai un inteliģentai, apmēram 40 gadu vecai kundzei. Viņa galvenokārt gan nodarbojas ar maģiju, taču, kad nepieciešams, arī zīlē ar taro kārtīm. Daudz svētbilžu, sveces, stikla bumbas, glezna ar ēģiptiešu hieroglifiem un svēto vaboli skarabeju pie sienas. Telpas vidū neliels apaļš galdiņš. Uz tā aizdegta svece.

Marina apskata fotogrāfijas un sāk kāršu likšanu. Rūpīgi izpēta izliktās kārtis un jautājoši raugās manī. Vai esot bijusi pie citas zīlnieces? Ko viņa man teikusi? Atbildu ar pretjautājumu — kāpēc viņa to vaicā? Zīlniece atzīst — dīvainā kārtā kārtis nerāda ne mazāko vīra neuzticību. Jā, ir ceļojumi, darba darīšanās — daudz mazu, bet gadās pa lielākam. Kārtis arī rāda, ka vīrs esot uzticīgs pēc dabas un meitu ģēģeris nekad nav bijis. Arī ģimenes attiecības mums esot stabilas un mierīgas.

Varbūt kādu meiču atraidījis, un tā viņam atriebjas, prāto zīlniece un sāk likt kārtis uz šo jautājumu. „Vīrietis viņš ir interesants,” atzīst Marina, „nebūtu nekāds brīnums.” Kārtis rāda, ka pie vainas ir sieviete. Visticamāk, gaišmate ar gariem matiem. Viņa ir smēķētāja un reizēm mīl nedaudz iedzert, dzīvo nereģistrētā laulībā, kurā nav bērnu. Visticamāk, no ģimenes draugu vidus. Ar savu ģimenes dzīvi nav apmierināta un tāpēc vēlas izbojāt citiem saskanīgo kopdzīvi. Vai varot tādu iedomāties? Nu, nekādi. Neraugoties uz to, pat nekāds seksuāls kontakts kārtīs neuzrādās.

„Parādiet vīram šīs fotogrāfijas un vienkārši pajautājiet, kur tādas varēja gadīties. Jums kārtis rāda pietiekami stabilas un mierīgas attiecības, lai to varētu bez konfliktiem pārrunāt. Tikai nevajag rīkot skandālu — tas ne pie kā laba nevedīs! Turklāt — arī fotogrāfijās nav jaušams, ka vīrs varētu būt neuzticīgs,” iesaka Marina.

Jeļena, 8 punkti

Tiekamies puspagrabiņā, kur pusmūža sieviete aicina mazā telpā pie apaļa galdiņa. Uz sienām svētbildes, bet uz galdiņa kā parasti — sveces. Sākumā Jeļena paskatās uz fotogrāfijām un teic, ka tur neesot nekā tāda, kas liecinātu par mīļotā vīrieša sānsoļiem. Tad pieraksta mūsu abu vārdus, vecumus, dzimšanas mēnešus.

Taro kārtīm, ko izmanto Jeļena, ir cipariņi. Kad kārtis izliktas pirmās divas reizes, atbilstošu cipariņu stabiņi sarindojas arī zem mūsu abiem vārdiem. Nākamajā reizē kārtis gulstas par mūsu attiecībām. Nav citas sievietes starp mani un vīru nevienā jomā — ne fiziski, ne emocionāli, ne garīgi. Kārtis rāda, ka vienīgā vieta, kur šī problēma izperinājusies, ir mana galva. Tāpēc šīs cūcības vienkārši jāizmet no prāta.

Vīram raksturs ātrs, ja par savām aizdomām stāstīšot, viņš apvainosies par neuzticēšanos, un attiecības krietni pabojāšoties. Labāk biežāk jāļauj viņam izjust, ka viņš ir mīlēts, bet atpūšoties ļaut pilnīgu mieru. Ja tas vajadzīgs viņa labsajūtai, nevajag celt traci par vīra atslēgšanos no ikdienas arī ar alkoholu vai pat striptīzklubā. „Cilvēks no cilvēka nemūk, bēg tikai no sliktiem apstākļiem un nepanesamām attiecībām,” dzīvesgudri skaidro zīlniece. Lai arī pagaidām kārtis neuzticību nerāda, tomēr laulību ieteicams stiprināt ar mīlestību, sapratni, lieku reizi pajautāt vīram padomu, lai viņš justos nozīmīgāks.

Kurš gan varēja šīs bildes piesūtīt? Zīlniece atkal liek kārtis un atklāj, ka pie vainas ir vīrietis. „Kaut kādi pusaudža gājieni!” viņa pukojas. „Konfliktam nav pamata, bet šitā piepūlēties, lai cūcības darītu, var tikai lielās dusmās. Šīs bildes taču ir rūpīgi meklētas, līdz nonākušas jūsu rokās. Var jau būt, ka izpildītāja ir sieviete, taču iniciators ir vīrietis, turklāt jūsu vīra darbabiedrs.” Neparastā situācija mulsina pieredzējušo zīlnieci, un viņa izliek vēlreiz kārtis uz kompromata pasūtītāju. „Nu, nesaprotu! Te rādās, ka šis vīrietis ir ar visnotaļ lielu atbildības sajūtu, precēts un ar bērniem. Viņš taču tādas cūcības nedarītu,” pilnīgi samulst Jeļena. „Varbūt personības dalīšanās…”

„Vai jūs sevi pietiekami mīlat,” viņa jautā, apskatot seansa sākumā uzrakstītos skaitļus zem mana vārda. „Dievs ir visur, arī jūsu sirdī, jo jūsu dvēsele ir Dieva brīnums. Sevi jāmīl, kaut vai tāpēc, lai nenoniecinātu Dieva veikumu. Tad arī varēsiet siltāk mīlēt vīru un citus cilvēkus, būsiet laimīgāka un varēsiet darīt citus laimīgus,” saka Jeļena, un es nevaru viņai nepiekrist.

Jeļenas aicinājums jau no jaunības bijis palīdzēt cilvēkiem ar Dieva vārdu. Savulaik pat komjaunatnē atteikusies stāties un krustiņu nēsājusi par spīti tam, ka viņas māte bija dedzīga komuniste. Tiklīdz bija iespējams, Jeļena pārkvalificējās no inženieres par dziednieci, privātā augstskolā piecus gadus apgūstot dažādas šajā darbā noderīgas lietas — sākot ar astroloģiju, psiholoģiju un reiki līdz numeroloģijai un kāršu likšanai.

Astrīda, pilnīgs murgs!

Salons iekārtots koka mājeles pirmajā stāvā. Jau pirms atveru durvis, jūtama spēcīga vīraka smarža. Uzgaidāmajā telpā daudz sakaltušu ziedu, uz galda gliemežvāki un citi nieciņi, bet virs drēbju pakaramā raganas lelle. Tā vien niez nagi visu šo mirušo un pieputējušo puķudārzu izmēzt miskastē.

Pirmspensijas vecuma tante lūdz novilkt virsdrēbes un pagaidīt. Televizorā rāda kārtējo ziepju operu, bet es cenšos ieiet lomā — kodu lūpas, nervozi knibinu pirkstus un uzvedos tik nedroši kā īsta nelaimes čupiņa. Pēc brīža izrādās, ka esmu bijusi pierakstīta nevis pie Aijas, bet pie Astrīdas — tās pašas tantes, ko biju noturējusi par apkopēju. Iepriekšējā dienā salona administratore man skaidroja, ka abas viņas vienādi labas, lai gan pie Aijas uz nākamajām dienām pilns pieraksts, bet Astrīdai klientu pamaz — tas vien cenu atšķirības dēļ. Astrīda esot gaišreģe — visu pasakot bez kārtīm. Nez, vai redzēs, ka kabatā man ieslēgts diktofons?

Apsēžamies pie apaļa galdiņa. Fotogrāfijā Astrīda nemaz negrib skatīties — viņa strādājot citādi. „Par kuru cilvēku jūs gribat zināt — man vajag zināt tikai viņa vārdu!” viņa zīmīgi teic saņēmusi manas rokas savējās. „Pirmām kārtām atcerieties, lūdzu, vai Mārim ir bijusi vemšana? Kādreiz?” (Ko tur liegties — vēdergripa pirms daudziem gadiem mūsu ģimenei nemeta līkumu...) „Atcerieties! Tā ir pagātne! Jo man vispirms rāda, kāds viņš ir bijis,” ar uzvaras pieskaņu balsī teic gaišreģe. „Tagad tālāk. Es redzu policiju. Vai ar policiju viņam ir bijusi darīšanas?” — „Jā!” saku droši un ātri, jo mūsu izpētes objekts savās žurnālista gaitās ne vienreiz vien intervējis dažāda ranga policijas darbiniekus. „Skaidrs! Nu, tagad redziet, kā es strādāju?! To, ko man rāda, to es jums stāstu,” Astrīdas balsī skan triumfs.

„Vai kāds jums ir bijis ieslodzījumā? Nu, kaut uz dažām stundām?” nebeidz taujāt gaišreģe. Atkal jāpiekrīt. 1988. gadā pirmsatmodas gaisotnē vīrs, aizstāvot tiesības uz vārda brīvību, pavadīja arestā 13 diennaktis.

Tomēr šo Atmodas jūsmas piestrāvoto stāstu Astrīda acīmredzot redz atšķirīgi. Vemšanām, biežām vizītēm policijā, apcietinājumam un naudas zaudējumiem pievienojas vīzijas par pārsistu galvu, nenojaustu, bet nopietnu slimību, no manis slēptu darba zaudējumu un laulības šķiršanu. Astrīda redz, ka Māris mēdz būt nepacietīgs un reizēm pats nezina, ko grib, un viņš tiekot nepatiesi apmelots.

„Jūs negribat, ka dēls šķiras?” pārliecināti jautā pareģe. „Man nav dēla!” iebilstu. „Jūs negribat, ka šis pāris šķiras? Tad tā arī lai tas paliek! Jūsu variantā!” Astrīda sludina paceltā balsī.

„Nemaisieties viņu dzīvē iekšā! Sapratāt? Jūs reizēm neizprotat šā jaunā pāra dzīvi. Jūs to zināt!” — „Kādu dzīvi — man nav pieaugušu bērnu!” — „Viņiem, kas grib šķirties. Kas grib šķirties! NE-KĀ-DĀ ziņā! Lūdzu, neesiet haotiska! Norunāts? Lūdzu, esiet pavisam mierīga! Norunāts?” beziebildumu tonī sludina Astrīda. Tomēr esmu spiesta viņai izstāstīt, ka sākotnēji esmu gribējusi uzzināt par savu vīru.

„Viņš pats reizēm daudz pārdzīvo, un pats ir haotisks un nezina, ko grib. Jūs domājat, ka viņam ir cita sieviete. Vai jūs zināt, ka tā cita sieviete viņu negribēs! Saprotiet, te ir izmantošana, viņš nesaprot, kas notiek, viņš reizēm tā kā apmāts staigā, jūs to zināt!” Astrīdai gatavs jauns redzējums. Arī šoreiz pilnīgi garām.

Beidzot parādu gaišreģei fotogrāfijas. „Aizmirstiet un dzīvojiet! Jūs viņam esat vienīgā! Ejiet mājās un dzīvojiet laimīgi, un viss būs labi. Jūs man šitās kartītes viņam nerādiet, netaisiet skandālu! Citādi jūs viņu sagrausiet. Lūdzu NO-MIE-RI-NIE-TIES! Vienkārši kāds grib jūs izšķirt! Jūs man apsolāt, ka viņam neko neteiksiet! Ja pateiksiet, vainojiet sevi!” piekodinājusi nekādā gadījumā nešķirties, Astrīda saplēš pašu pikantāko fotogrāfiju. Žēl. Nu būs atkal jāiet uz fotodarbnīcu, jo pārbaudāma vēl viena zīlniece. 15 latu par desmit minūtēm bezsakara! Varbūt vērts mainīt profesiju?

Marija Stella, 5 punkti

Pusmūža kolorīta tumšmate ar copē saņemtiem matiem ieved mani mazītiņā zīlēšanas telpā un nosēdina pie galda, klāta ar zeltītu vaskadrānu. Sveču, svētbilžu un krucifiksu netrūkst. Telpas stūrī altārītis, uz kura arī stikla lode — arī to izmantojot nākotnes redzējumiem.

Stella zīlē ar kārtīm, kas no parastajām atšķiras vien ar melnu fonu. Ik pa brīdim viņai jāatbild uz tālruņa zvaniem, taču kārtis nemelo. Manam vīram citas sievietes nav. Kārtis arī rāda darba ceļojumus un labvēlīgus darījumus ar dokumentiem. Darbā būšot pozitīvas izmaiņas, iespējams, algas pielikums vai paaugstinājums. Ģimenes dzīvi kārtis rāda saskanīgu, bez strīdiem.

Arī man kārtis ir labvēlīgas, taču manā tiešā tuvumā grozoties kāds viltīgs mana vecuma sievišķis. Pieglaimīga un laba, taču patiesībā ļoti nejauka un skaudīga, pin šīs intrigas, jo pašai dzīve nenokārtota.

Stella ļoti iesaka pret skauģiem un nelabvēļiem lietot īpašu aizsardzību. Baznīcā iegādāti krustiņi vai svētbildītes nebūšot tik piemēroti kā viņas piedāvātie aizsargspilventiņi. Maksā vien piecus latus. Intereses vadīta, iegādājos šos aizsargus. Tie ir pāris centimetru lieli, no sarkanas lentes sašūti maisiņi, kas ar zelta krāsas spraužamadatu jāpiestiprina neredzamā vietā. Sievietēm krūštura iekšpusē, un vīrietim arī kādā nemanāmā vietā.

Aizdomās par neuzticību turētais ir žurnālists Māris Puķītis, viens no profesionālākajiem un ražīgākajiem žurnāla Kas Jauns autoriem. Darba gaitās viņš dodas arī izbraucienos, pārsvarā Latvijas robežās. Fotogrāfija, kurā Māris redzams striptīzbārā ar gandrīz kailu dejotāju, tapusi reportāžai par šo pikanto tematu.

Mārim ir meita, par kuru viņš ar vislielāko mīlestību rūpējas, bet dzīvoklī tiešām noritēja remonts.

Taisnība, ka kompromitējošās fotogrāfijas sameklējusi viltus pilna sieviete — raksta autore redaktora vīrieša uzdevumā. Lai arī uzdevums pusaudziski huligānisks, tomēr pats redaktors ir visnotaļ atbildīgs ģimenes cilvēks.

Anda Leiškalne/Foto: Aigars Jansons (AJ Studio), Bulls Press