Brīvdabas muzeja gadatirgus, Daugavpils svētki un ceļotāju dienas Lībiešu krastā: ko darīt 4. un 5. jūnijā?

80. dzimšanas dienu svinēs Dzintaru koncertzāle, Cēsīs uz savu salidojumu pulcēsies sieviešu un vīru kori, Mežaparkā noritēs 3D mākslas festivāls „Rīgas ilūzijas”, Ventspilī būs Kamermūzikas dienas, bet Ogrē – kultūras festivāls „Ogres ritmos”. Notiks arī Rembates parka svētki Lielvārdē, Slīteres Ceļotāju dienas un daudzi citi pasākumi. Atliek vien izvēlēties. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – gan Rīgā, gan Liepājā: vikingu laiki Latvijā, latviešu zelta fonda filmu scenogrāfija, jaunie keramiķi, Liepājas „Pilsēta un jūra” un mākslinieka Alda Kļaviņa pašportretu retrospekcija.

1. Lietišķās mākslas gadatirgus Brīvdabas muzejā

Arī šogad jūnija pirmajās brīvdienās – sestdien un svētdien, 4. un 5. jūnijā - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Brīvības gatvē 440, Rīgā) aicina uz tradicionālo Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. 4. jūnijā gadatirgus norisināsies no pulksten 9.00 līdz 18.00, bet 5. jūnijā no pulksten 9.00 līdz 17.00. Šogad Gadatirgus norisināsies jau 46. reizi un tajā sabrauks amatnieki no visas Latvijas. Šis ir Latvijas kultūras dzīvē viens no nozīmīgākajiem un vērienīgākajiem pasākumiem, kuru apmeklē vairāki desmiti tūkstoši muzeja viesu gan no Latvijas, gan no ārvalstīm.

Gadatirgus ir vieta, par kuru zina tuvi un tāli, tā ir vieta, kur teju kā uz svētkiem dodas paši amatnieki, kuri ir gaidījuši šo pasākumu veselu gadu! Gadatirgus ir kā izstāde, kura parāda tautas lietišķās mākslas labākās tradīcijas un amatniekus. Amatnieku degsme šajās dienās ir salīdzināma ar koristiem un dejotājiem Dziesmu un deju svētku laikā, kad, uzvelkot tautas tērpu, var ar lepnumu rādīt tautai savu darbu un izjust neatkārtojamu kopības sajūtu.

Gadatirgū būs arī plaša kultūras programma, kas priecēs apmeklētājus ar folkloras kopu, deju kolektīvu un koru uzstāšanos, kā arī brīvdabas amatierteātru izrādēm. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Indijas studiju un kultūras centru varēs izvingrināties un sveikt sauli kokles pavadībā. Interesentiem iesaka ņemt līdzi jogas paklājiņus.

Būs arī latviešu tradicionālo ēdienu klāsts, Latvijas pārtikas ražotāju un zemnieku tirdziņš. Godinot īpašo Gadatirgus tradīciju, kulinārā mantojuma pērli piparkūku, tiks rīkots piparkūku konkurss. Pašus mazākos priecēs rotaļas un izjādes ar zirgiem.

Biļešu cena: 4 eiro; pensionāriem – 2,50 eiro; studentiem – 2 eiro; skolēniem – 1.40 eiro; ģimenes biļete – 8,50 eiro; pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas. Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

Dundagas novadā, Slīteres Nacionālajā parkā un Lībiešu krastā sestdien un svētdien, 4. un 5. jūnijā, jau septīto gadu pēc kārtas notiks Ceļotāju dienas. Abas dienas būs iespēja aktīvi atpūsties un izzināt vidi, dodoties dabā, ņemot talkā kājas, auto, laivas un velosipēdus. Pieredzējuši dabas un novada pētnieki vadīs grupas, pulcējot dabas draugus, zinātkāros, ģimenes ar bērniem, kustīgas atpūtas cienītājus un vienkārši veselīgas vides baudītājus.

Ceļošana dabā gidu pavadībā sāksies 4. jūnijā, pārsvarā pulksten 11.00, bet arī svētdien būs pieejami vairāki pasākumi. Pārgājieni un braucieni sāksies gan Šlīterē un Mazirbē, gan Kolkā un citviet. Programmā:

* Sestdien, 4. jūnijā: Dabas zīmes Rākstu meža virsājos; par ģeoloģiju un kaļķainiem biotopiem pie Cirstu gravām; Šlīteres Pļavu darbnīca; Foto orientēšanās; Šlīteres stacijas stāsti; jauna velomaršruta iebraukšana Šlīteres apkaimē; pārgājieni pa lībiešu takām; Kolkasraga savdabība.

* Svētdien, 5. jūnijā: Rīta putnu dziesmas Kolkā; Jūras laivas uz Kolkas bāku; Drabešu muižas Amatu mājas amatnieki; Pļavu un meža darbnīcas; Mazais vilnas burziņš Pāces vilnas fabrikā; šaušana ar loku; muzicēs un dancos viesi no Čehijas, lībiešu ansamblis „Laula” un koklētājas no Kolkas un Dundagas deju kolektīvs „Dun-dang”; vizināšanās divjūgā.

Tās ir tikai dažas Ceļotāju dienas aktivitātes. Sīkāk savas brīvdienas Lībiešu zemē varat izplānot ielūkojoties internetā: www.sliteresdiena.wordpress.com.

3. Daugavpils svētki

Šonedēļ savas pilsētas svētkus svin Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils. Programma varen plaša un aizraujoša. Svētku rīkotāji paši jautā un atbild: „Kas izceļ mūsu pilsētas svētkus? Pirmkārt, vēriens – daugavpilieši prot priecāties no sirds. Arī šoreiz mūs gaida koncertu, sacensību un izklaižu kaleidoskops. Otrkārt, aktivitāte – vairāk nekā simts radošo kolektīvu uz dažādām skatuvēm rādīs savu talantu. Daudzi dosies svētku gājienā – turklāt veselām ģimenēm. Treškārt, viesmīlība – uz pilsētas svētkiem vienmēr ciemos ierodas mūsu draugi no sadraudzības pilsētām, kā arī tūristi. Un mēs priecājamies visus redzēt!” Šis nedēļas nogales programmā paredzēts:

* Piektdien, 3. jūnijā: dažādu izstāžu atklāšana; no pulksten 16.00 līdz 21.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā roka, popa, smagā metāla grupu koncerti; no pulksten 16.30 svētku koncerti Vienības laukumā („Astro’n’out”, „Elpa” un citi); svētku tirgus.

* Sestdien, 4. jūnijā: no pulksten 13.00 līdz 24.00 svētku atklāšana un koncerti Vienības laukumā; svētku gājiens; avio šovs Daugavmalā (pulksten 19.00); svētku skatuves Dubrovina parkā, Rīgas ielā un pie Novadpētniecības un mākslas muzeja; ģimenes parks Andreja Pumpura skvērā; svētku tirgus; Amatnieku pilsētiņa; diskotēka.

* Svētdien, 5. jūnijā: Sporta diena (ielu basketbols, džudo, airēšana, paukošana un citas sportiskas aktivitātes) Vienības laukumā un Rīgas ielā; Līgavu parāde (Vienības laukumā pulksten 16.00); svētku koncerti un dažādi konkursi Vienības laukumā un Dubrovina parkā; ģimenes parks Andreja Pumpura skvērā; svētki tirgus.

Sīkāk internetā: www.visitdaugavpils.lv.

Daugavpils svētki - 2016

Šonedēļ pilsētas svētkus svin arī Madona, un tie solās būs visnotaļ apaļi un raženi, jo Madona šogad atzīmē 90. dzimšanas dienu, kopš tā ieguvusi pilsētas tiesības. Programmā:

* Piektdien, 3. jūnijā: pulksten 18.00 Saieta laukumā sāksies Sadraudzības koncerts (piedalās vokālais vīru ansamblis „Boržomi” (Gruzija), Marjamā deju kolektīvs „Hopsani” (Igaunija), kā arī tautas deju ansamblis „Vidzeme”), bet deviņos vakarā uz zaļumballi ielūdz Madonas pilsētas pūtēju orķestris; pie kafejnīcas „Rudzons” notiks Disko nakts.

* Sestdien, 4. jūnijā: dienas pirmajā pusē notiks Amatnieku un mājražotāju tirdziņš un aktivitātes ģimenēm; skvēriņā pie Madonas pilsētas kultūras nama būs Brīvā skatuve; pulksten 11.00 sāksies motociklu parāde; pusdienlaikā Saieta laukumā starts tiks dots Deju maratonam, kā arī /čempionātam svaru stieņa spiešanā; tiks atklātas arī vairākas izstādes; deviņos vakarā sāksies perfomance „Dzīvie logi”; pulksten 22.00 visus gaidīs Lielā svētku balle, kurā spēlēs Normunds Jakušonoks un „Tipa orķestris”, kā arī grupa „Bruģis”.

* Svētdien, 5. jūnijā: piedzīvojumu pārgājiens ģimenēm un draugiem; netradicionālo braucamo sacensības „Ripo raiti” (pulksten 13.00).

Lielais Madonas svētku koncerts „Raimondam Paulam 80. Madonai 90" Madonas daudzfunkcionālajā hallē sāksies svētdien pulksten 18.00. Koncerta pirmajā daļā skanēs instrumentālā mūzika, bet otrajā daļā - Raimonda Paula dziesmas ar novadnieka, dzejnieka Leona Brieža vārdiem. Lielkoncertā piedalīsies maestro Raimonds Pauls, Vidzemes augstienes kamerorķestris, muzikālais orķestris Kristapa Krievkalna vadībā, Žoržs Siksna, Zigfrīds Muktupāvels, Aija Vītoliņa, Normunds Rutulis, Ginta Krievkalna, Dainis Skutelis, Ingus Pētersons, Roberta Kumsāre un citi. Biļešu cenas: 5 – 12 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

Sīkāk internetā: www.visitmadona.lv.

5. Svētki Rundāles pils dārzā

Rundāles pils dārzā sestdien, 4. jūnijā, tiks atzīmēti Rundāles novada svētki, kuriem šogad dots nosaukums „Visas upes tek uz jūru”, izceļot ūdens nozīmi daudzu tautu kultūrā. Pasākumā piedalīsies arī viesi no Itālijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Svētki sāksies puspiecos pēcpusdienā ar svētku gājienu pie Pilsrundāles vidusskolas.

Pulksten 17.00 Rundāles pils dārza centrālajā alejā uz svētku skatuves mūzikā, dziesmās un dejās tiks uzburts stāsts par ceļojumu no mazas upītes līdz plašai pasaulei. Jūras ceļojumā vedīs Mīmi garkāji un Mīmu grupa, stāstu koncertā caurvīs vokālā grupa „Miljons”, deju grupa „Lēra”, jauniešu muzikālā grupa „Piparmētra”, Rundāles novada ģimeņu tērpu šoviņš „Jūra līdz ceļiem”, popgrupa „Do Re Mi”, arfu spēlētāji no Itālijas, Skaistkalnes pūtēju orķestris, folkloras kopa „Svitene”, vidējās paaudzes deju kopa „Rundāle” un deju kopa „Ir varianti”, Linkuvas ģimnāzijas jauniešu tautisko deju grupa “Jaunimelis” no Lietuvas, folkloras ansamblis „Pušanskije napevi” no Baltkrievijas, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīvs „Daugava”, Iecavas eksotisko deju grupa „Amira Nur”, Bauskas eksotisko deju grupa „Jasmīna”, Rundāles novada teātra studija “Savējie”, Nila Īles ritma grupa un deju grupa „Triumfs” ar uzvedumu „Ocean Magic”.

Pulksten 18.00 mazākos pasākuma apmeklētājus priecēs Liepājas ceļojošais leļļu teātris ar izrādi „Šņāpuļa ceļojums”. Diena tiks noslēgta ar zaļumballi pie Pilsrundāles vidusskolas, kur spēlēs grupa „Ginc un Es”. Pusnaktī paredzēta uguņošana.

Svētku koncerta laikā līdz pat vakaram pils dārzā norisināsies iepirkšanās tirgotāju ieliņā, dažādas radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem. Tāpat varēs aplūkot Rundāles Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi „Es dzīvoju pie jūras”.

Sīkāk internetā: www.rundale.lv.

Cēsu Pils parka estrādē sestdien, 4. jūnijā, pulksten 19.00 notiks Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma lielkoncerts, kurā sadziedāsies 79 sieviešu un 24 vīru kori, kopskaitā ap 2600 dziedātāju.

Salidojuma repertuārā iekļauti gan latviešu koru mūzikas klasiskie darbi, tostarp Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma” un Emīla Dārziņa „Mūžam zili”, gan mūsdienu komponistu Valta Pūces, Jura Vaivoda, Ilonas Rupaines un citu dziesmas. Raimonds Tiguls un Rasa Bugavičute īpaši šim koncertam radījuši jaundarbu „Rīta un vakara dziesma”.

Koncertā piedalīsies arī Pūces Etnogrāfiskais orķestris, solisti Kristīne Zadovska, Ivars Cinkuss un Andris Ērglis. Virsdiriģentu godā būs Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Tālivaldis Gulbis, Mārtiņš Klišāns, Anda Lipska, Gunta Malēvica, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Anitra Niedre, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Inga Zirne un Jānis Zirnis.

Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums ir tradīcija, kas reizi piecos gados kopā pulcina visus Latvijas sieviešu un vīru korus. Tradīcija aizsākās ar pirmo sieviešu koru salidojumu 1959. gadā Smiltenē un vīru koru salidojumu 1960. gadā Jelgavā. Šīs vasaras Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums izskan ceļā uz Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā.

Biļešu cena: 3 eiro; skolēniem, studentiem un pensionāriem – 1,50 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lnkc.gov.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: vikingu laiki, zelta fonda filmu scenogrāfija, Liepājas pilsēta un jūra

* Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Brīvības bulvārī 32) līdz pat 23. oktobrim būs skatāma jauna mobilā izstāde par vikingiem Latvijas teritorijā „Vikingu un zviedru laiki Latvijā”. Tā veidota mobilas konstrukcijas formā, un to papildina oriģināli priekšmeti no muzeja krājuma – daļa tiks eksponēta pirmoreiz. Ekspozīcija vēsta par Latvijas iedzīvotāju nozīmi Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kontekstā 7. – 12. gadsimtā, parāda viņu kultūras bagātību un ietekmi reģionā. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

Scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa simtgades izstāde Teātra muzejā

* Mākslas galerijas „Daugava” Vecrīgas telpā (Alksnāja ielā 10/12) līdz 11. jūlijam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas bakalauru izstāde „4ATĀ”, kurā savus darbus izstādījusī Rūdis Pētersons, Evija Vītoliņa, Laine Beriņa un Katrīne Gruzinska. Katrs no jaunajiem bakalauriem ir realizējis savu ideju, savu skatījumu, savu iztēli dažādos materiālos, bet viņus vieno skolotājs un tas ir profesors Dainis Pundurs, uzsver mākslas zinātnieks Andrejs Kaufmanis. Sīkāk internetā: galerijadaugava.lv.

* Tāpat Liepājas muzejā skatāma mākslinieka Alda Kļaviņa retrospektīva pašportretu izstāde „Satiekot sevi”. Tā ir autobiogrāfija bildēs jeb ilustrēts dzīves gājums, kurā senākais un pats pirmais pašportrets ir zīmēts 1957. gadā, kad vēl neesot bijusi doma par studijām Mākslas akadēmijā. Darbi aptver mākslinieka radošo ceļu no sešdesmito gadu beigām līdz šodienai. Šobrīd Aldis Kļaviņš ir Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes vizuālo mākslu profesors. Izstāde būs skatāma līdz 31. jūlijam. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.