Kur rodas 1000 latu par bluķa vilkšanu?
Rīgas domnieks, atvaļinātais luterāņu mācītājs Jānis Šmits, nostādamies pret latviskajām Ziemassvētku tradīcijām, bija sašutis gan par bluķa vilkšanu, gan šā pasākuma izmaksām.
Tradicionālajam bluķa vilkšanas pasākumam 21. decembrī Vecrīgā Rīgas domes Kultūras departaments plānojis izlietot 1000 latu. „Beigsim vienreiz piekopt pagāniskās tradīcijas un aplikt sevi ar lāstu,” aicina Šmits.
Bluķa velšana simbolizē saules gaitu, kopā ar to ugunskurā simboliski sadedzina pērnā gada neveiksmes, nelaimes, sliktos darbus un domas, ļaudis, vienojoties dziesmā un dejā, pārvar lielās tumsas spēkus. Tomēr — kāpēc 1000 latu?
Kā jau šajos laikos ierasts, lai saņemtu naudu, vienalga, lielu vai mazu, pasākumiem, jāraksta projekts. Šajā gadījumā — „Latviskie Ziemassvētki Vecrīgā. Bluķa vilkšana”, un iesniedzējs ir Latvijas Folkloras biedrība. Tās lielākais projekts ir bijis Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2009” sadarbībā ar domes Kultūras departamentu un Valsts Nemateriālās kultūras mantojuma aģentūru.
Kultūras departamenta kultūras procesa pārvaldes vadītāja Ludmila Levite stāsta, ka bluķa vilkšanā piedalās 10 līdz 15 Rīgas folkloras kopas, aicināti piedalīties arī kolektīvi no novadiem. Pasākuma norise tradicionāli plānota divās daļās — ne tikai gājiens un bluķa vilkšana, bet arī divu stundu ilgs sarīkojums Rātslaukumā ar folkloristu priekšnesumiem, kopīgu sadziedāšanos un sadancošanu, rotaļām un bluķa dedzināšanu.
Domei lūgts finansējums daļējai izdevumu apmaksai — daļējai scenārija un režijas izstrādei, projekta vadītāja darba apmaksai, pasākuma apskaņošanai, vides noformējuma izveidei, transporta pakalpojumiem. Jāapmaksā arī vietas sakopšana pēc tam, pasākuma civiltiesiskā apdrošināšana, medicīniskā palīdzība, ugunsdrošības uzraudzība, apsardze. Izmaksās iekļauti visi nodokļi.
