Dimiters par Rubeņa grāmatu: "Labāk grāmata liesmās nekā dvēsele briesmās!"

Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas Kristīgā radio direktors Tālbergs „īsteniem kristiešiem” ieteicis dedzināt luterāņu mācītāja Rubeņa jaunāko bestselleru „Viņa un Viņš”, kurā autors apkopojis kristīgās meditācijas par mīlestību, attiecībām un seksu. Tālbergs uzskata, ka tā ir kaitīga, antikristīga un Dievu zaimojoša grāmata.

Tālberga runas plūdus vētīs juristi

Radio prezidents Tālbergs raidījumā „Aktuāla diskusija” veselu stundu kopā ar kādu baptistu draudzes locekli Jāni Biķi un teologu, misionāru Juri Doveiko līdz ar zemi nolīdzināja grāmatu „Viņa un Viņš”, to nodēvējot teju vai par visa ļaunuma apkopojumu, kurā publicēti pagānisko mistiķu, burvju un izvirtuļu domas un grafikas. Grāmatas autors tikai formāli varot saukties par mācītāju, bet to nepierāda ne savos rakstos, ne runās, sludinot antikristīgus uzskatus, pauda Tālbergs.

Skandāls izgājis ārpus draudžu diskusiju šaurā loka. LTV raidījumam „Kultūršoks” Nacionālo elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbere paziņojusi, ka Tālberga aicinājums nav savienojams ar kristīgo morāli un nolēmusi lūgt juristu skaidrojumu, cik pieņemams ir Tālberga paziņojums un aicināt Kristīgo radio izstrādāt ētikas kodeksu, kurā būtu ietverta arī atturēšanās no ekstrēmistisku viedokļu paušanas. Vienlaikus NEPLP atzīst, ka tās kompetencē šajā gadījumā nav iespēju sodīt Kristīgo radio par ekstrēmisku ideju paušanu, bet NEPLP gan var aicināt Tālbergu no tā atturēties.

„Labāk grāmata liesmās nekā dvēsele briesmās”

Tikmēr sevi par pareizticīgo dziesminieku uzskatošais Kaspars Dimiters, kurš izceļas ar savu kraso nostāju pret liberālismu, dzejas vārdiem atbildējis Tālivalža Tālberga kritiķiem un Jura Rubeņa aizstāvjiem, savu domu paužot pašsacerētā „kristiešu sakāmvārdā” – „Labāk grāmata liesmās, nekā dvēsele briesmās”.

Dimiters savu nostāju portālam Kasjauns.lv pauda: „Lai Kristīgā radio Tālis Tālbergs plašsaziņas kaujas laukā nebūtu viens kā Donkihots, gribu viņam apliecināt savu atbalstu. Nav taisnīgi, ka Valsts televīzija savāc vienus vienīgus Tālberga pretiniekus, turklāt ar mērķi pat uzrakt kādu likumu, pēc kura viņu varētu arī tiesāt. Viņš taču neaicināja sadedzināt Juri Rubeni, bet savu kristīgo attieksmi pret Rubeņa paplašināto „kristietību” sakāpinātā formā pauda, padomu „izmest” grāmatu pastiprinot ar vārdu „sadedzināt”. Reiz festivālā „Sinepes un medus” grupas „Skyforger” uzstāšanās laikā grupas dalībnieks publiski plēsa Bībeli, lapas metot pūlī. Lai pūlis lapas nesabradātu, mana sieva tās, rāpodama uz ceļiem, salasīja. Tiesā šos pagānu rokerus mēs neiesūdzējām. Viņi neaicināja Bībeles plosīt, viņi tās plosīja publiski. Tālis publiski Rubeņa grāmatu nesadedzināja. Tāpēc gribu viņu ar savu vēstījumu aizstāvēt.

Vai Tāļa vārdi „dedziniet”, kuriem neseko dedzināšanas darbi, ir briesmīgāki, piemēram, par Eiropraidu, kurā maršēja LGBT ideoloģijas atbalsta tūkstoši, absolūti ignorējot desmitiem tūkstošus aktīvus kristiešus, kas ar šādu nerēķināšanos jutās aizskarti. Salīdzinājumā ar LGBT, femnistu un citu liberāļu darbiem, kurus pilnā mērā atbalsta arī valsts vara, Tāļa vārdi ir nieks, kristiešus nedaudz atspirdzinoši „Colas” burbulīši”.

„Līdz asinīm sargāsim kristiešu vērtības”

Savu rīmēto komentāru Tālberga aizstāvībai Dimiters iesāk vārdiem:

„Tālis vēl kristīgos kristiešus aicināja dedzināt zaimu grāmatu vienu.

Taču mēs lūgšanu ugunīs visas pasaules maldus dedzinām katru dienu.

Jūs, pasaules draugi, armiju sargāti praidos paģērat savai izlaidībai ērtības.

Mēs, Kristus draugi, glābsim glābjamos bērnus, līdz asinīm sargāsim kristiešu vērtības.

Jūs kārojat visu vien savai miesai - jums vajag vēl un vēl, jums nepietiek.

Mēs gribam dzīvot, kā pavēl Kristus, kā Dieva Vārds un Viņa Gars mums dzīvot liek.

Jūs divas dekādes barojāt tos, kas visu no tautas kampa un kamps.

Bet mūsu pusē jau ir ne tikai briesmīgais Putins, bet nu jau arī jums briesmīgais Tramps.

Un nav ko erroties, bubināt, Rubeņa lubeņu dēļ lecīgi ēsties.

Jums tīk dēļ kaifa, dēļ varas un naudas, mums - dēļ mūžīgās dzīvības plēsties”.

(pilnu Dimitera rīmējumu klausieties klāt pievienotajā video - red.piez.)

Rubeņa kolēģi nosoda viņa grāmatas dedzināšanu

Tikmēr Rubeņa kolēģi – luterāņu mācītāji Tālberga ideju par „Viņa un Viņš” dedzināšanu sauc par stulbību.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags portālam Kasjauns.lv pauda: „LELB vadība šo jautājumu nav izskatījusi un negatavojas to darīt, tādēļ oficiāls viedoklis par to nav formulēts. Par mācītāja Jura Rubeņa grāmatu mūsu Baznīcā ir dažādi viedokļi, taču attiecības savā starpā mēs cenšamies veidot, pakļaujoties vienprātībai būtiskajā un pieļaujot brīvību otršķirīgajā. Grāmatu dedzināšanu mūsu Baznīca neatbalsta principā un nevienam to neiesaka”.

Savukārt luterāņu mācītājs Raitis Jākobsons Kasjauns.lv par „Viņa un Viņš” dedzināšanu teica: „Jāizsaka nožēla, ka līdz kaut kam tādam vispār ir jānonāk. Ja runājam par šo grāmatu, tad tā ir ļoti laba un nekādā gadījumā nepretendē uz Bībeles vietu, to aizstājot. Decembra mēnesī, Jura Rubeņa dzimšanas dienā, es kopā ar dzīvesbiedri Indru, noturējām ļoti labu pasākumu (par šo grāmatu) Valkas novada Centrālajā bibliotēkā, kas bija ļoti labi apmeklēts. Uzskatu, ka mācītājs nav izdarījis neko tādu, lai tiktu izslēgts no LELB mācītāju saraksta. Grāmatas uzrakstīšana tam nedod nekādu iemeslu”.

Arī Jelgavas svētās Vienības draudzes mācītājs Ralfs Kokins ir pret grāmatas mešanu sārtā, kaut gan to vēl nav izlasījis, un Kasjauns.lv teica: „Man gan īsti nav, ko sacīt, jo atklāti sakot, Jura Rubeņa grāmatu neesmu vēl lasījis. Nebūtu pareizi spriest par lietām, par pamatu ņemot tikai diskusiju par šo grāmatu vai tajā izteiktajiem viedokļiem citu cilvēku interpretācijā.

Mani gan satrauc radikālais un tik primitīvais aicinājums dedzināt kādas grāmatas tikai tāpēc, ka tajās paustās idejas man nav saprotamas vai pieņemamas, gan arī šī liekulīgā, slimīgā vēlme visu laiku meklēt kādus ienaidniekus, ķecerus, nepareizos pret kuriem kaut kā jāvēršas. Mani apbēdina fakts, ka pat kristieši nespēj inteliģenti un cieņpilni savā starpā sarunāties, respektējot otra zināšanas, pieredzi, izteikto viedokli. Droši vien šis ir jautājums par garīgo, sirds inteliģenci.

Manuprāt, vērtība ir tikai tādiem tekstiem, kuros autori ir izteikuši to, ko patiesībā domā, un nākuši klajā ar savu, unikālo pieteikumu. Domāt visiem vienādi vai kaut kā ideoloģiski „pareizi” būtu briesmīgi, es negribētu tādā sabiedrībā attapties. Mani biedē un skumdina cilvēki, kuri iedomājas, ka zina patiesību „pēdējā analīzē”, un kuriem ir vienīgās pareizās atbildes uz visiem būtiskākajiem jautājumiem”.