Sandra Kalniete Benjamiņu namā. Saruna par 1988. gadu, Latvijas Trešo atmodu un šodienu
“Cik ir to, kas pacēla savu balsi pirms 1988. gada? Es nē. Man nebija drosmes. Es klusēju līdzi. Tāpat kā vairums. Un tad nāca 1988.gads. Tikai viens gads, bet tik nozīmīgs mums visiem!” grāmatā “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza” raksta Sandra Kalniete.
1988. gadā jaunā mākslas zinātniece bija Džemmas Skulmes vadītās Mākslinieku savienības valdes sekretāre. Benjamiņu namā, kur atradās mākslinieku, komponistu un rakstnieku savienības, Sandra ar Džemmas Skulmes svētību iesaistījās gan Latvijai liktenīgajā radošo savienību 1.un 2.jūnija plēnuma, gan Latvijas Tautas frontes (LTF) organizēšanā.
Līdz pat 1989. gada janvārim, kad LTF pārcēlās uz jaunām telpām, Benjamiņu nams kļuva par Sandras Kalnietes kā vienas no nacionālās atbrīvošanās kustības līderes darba vietu. Te tika lauzta un lūza Maskavas okupācijas vara.
Sandra Kalniete pati, līdztekus Džemmai Skulmei, Itai Kozakevičai un Marinai Kosteņeckai Latvijas vēsturē jau 1988. gadā ienāca kā viena no Benjamiņu nama “valdības” stiprajām sievietēm - pirmskara Benjamiņas enerģijas, rosības un vēriena pārmantotājām.
Par šo laiku, tā nozīmi un ietekmi uz Latvijas šodienu 30.aprīlī plkst. 18.00 Benjamiņa nama zilajā kamīnzālē bijušo ārlietu ministri, rakstnieci un Eiropas parlamenta deputāti Sandru Kalnieti izjautās LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Saruna turpinās jau pērn Benjamiņu nama un Tautas frontes muzeja sarīkojumā “Latvijas valdība Benjamiņu namā” kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu un muzikologu Arnoldu Klotiņu skartās tēmas.
