Ministre Koķe aizvaino skolotājus

Uz žurnālistes jautājumu, vai Latvijas skolotāji nav mazliet slinki, ministre atbildējusi ar vārdiem: „kā mēs visi”. Lai arī viņa slavējusi mūsu pedagogu kvalifikāciju un izglītību, ministre tomēr atzinusi, ka ir, kas izvēlas „sēdēt un gaidīt, ko valdība dos”.  

Šī pērle, lai arī izskanējusi ēterā svešā zemē gana tālu aiz jūras, izdzirdēta arī Latvijā un radījusi aizvainojumu. „Viņi nezina, kā dzīvo cilvēki, it sevišķi laukos. (..) pārbīda procentus un ailītes, aiz tā neredz dzīvus cilvēkus,” intervijā zviedru televīzijai noslēgumā teic minētās skolas skolotāja Ingrīda Timma.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība saņēmusi sašutuma pilnus zvanus. Rīgas pilsētas pedagogu arodorganizācija nosūtījusi Koķei protesta vēstuli. Ir arī skolotāji, kas aicina arodbiedrību prasīt ministres demisiju.

Koķes padomniece Agnese Korbe iebilst, ka viena lieta, ko runā ministre, cita — kā to samontē raidījuma veidotāji. Korbe gan uzskata: „Man raidījums šķita OK , lai arī Latvija bija parādīta ne visai spīdošās krāsās.”

Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis intervijā kasjauns.lv lietišķi saka: „Lai ministre publiski pierāda, ka Andris Priekulis ir slinks. Viņa to ir pateikusi par visiem, bet emocionālu apgalvojumu vietā lai liek argumentus. Briesmīgākais, kopumā skatoties, ir — ministre vada slinkus skolotājus. Viņa taču ir atbildīga par sistēmas attīstību.” Priekulis atgādina, ka sešus gadus izglītība ir ZZS rokās. „[Baiba] Rivža ir radījusi slinko skolotāju armiju, Koķe to pārņēmusi, tās ZZS ir ļoti graujošas sekas.”

Priekulis līdztekus direktora darbam nedēļā pasniedz sešas līdz astoņas stundas nedēļā, mācot ekonomiku un komerczinības. „Direktori drīkst mācīt 12 stundas nedēļā. Man patiktu, kā ir Eiropas civilizētajās valstīs — direktors var strādāt stundās, bet par to vairāk nemaksā. Tad tas ir hobija jautājums. Es strādāju, jo jānopelna ģimenei, un arī gribu būt līdzīgs ar skolotājiem, radīt kopā pievienoto vērtību.”

Pašlaik Latvijas „mazliet slinkajiem” skolotājiem viena slodze ir 21 stunda nedēļā, par ko mēnesī ir 180 latu „uz rokas”. Gatavošanās stundām, kontroldarbu labošana vispār palikusi „ārpus kadra”. Andris Priekulis zina stāstīt par Hamburgas kārtību Vācijā — tur skolotājiem ir 18 kontaktstundas nedēļā, pārējo darba laiku atvēlot kontroldarbiem, individuālajām konsultācijām, darbam ar vecākiem un lai var sagatavoties stundām. Vācu skolotāji saņem 2500 eiro mēnesī. „Latvijā ir vismazākā alga Eiropas Savienībā, nezinu tikai par Bulgāriju un Rumāniju. Šoferis Rīgas darba tirgū saņem vairāk,” teic Priekulis.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolniece Elīna (12), no vecākiem uzzinot par Koķes izteikumu, bija ļoti pārsteigta: „Kā tā var runāt? Mūsu angļu valodas skolotājai nedēļā bija jāizlabo 200 kontroldarbu, viņa strādāja pat sestdienā, svētdienā mājās.” Un par velti — pašlaik skolotājiem par kontroldarbu labošanu nemaksā. „Kas tā Koķe tāda ir? No viņas ir bijis kāds labums?” piebilst skolniece. „Kā tur bija ar zemenēm par deviņiem latiem kilogramā?” viņa ir labi informēta par ministres padoto ražīgo darbu, par valsts naudu pērn nopērkot dārgākās zemenes Latvijā.

Politiskajās aprindās par Koķes interviju sašutums nevalda. Viņas partijas biedrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš kasjauns.lv pauž: „Nevaru atbildēt, jo kaut kas varbūt ir izrauts no konteksta. Viņa noteikti ir sacījusi ko vairāk, Koķe ir pietiekami pieredzējusi pedagoģe, profesionāle, lai šajā smagajā situācijā tā pateiktu.”

Tomēr Strazdiņš spriež, ka valsts finansētajās iestādēs darbinieki bija pieraduši pārāk paļauties uz valsti un krīzes laikā nav spējuši rast risinājumus, racionalizēt savu darbu. Privātajās ārstniecības un izglītības iestādēs esot vērojamas citas aktivitātes. Uz iebildumu, ka skolotāja nedēļas nogalē par velti labojusi kontroldarbus, Strazdiņš mierina: „Nākamgad tam budžetā ir paredzēta nauda.”

Skolniece Elīna, uzzinot, ka deputāts (arī valsts algots darbinieks) iesaka skolotājiem krīzes laikā meklēt risinājumus, spriež: „Viņi Saeimā arī varētu kādu dienu pastrādāt par velti.”

Oficiālajā ministrijas skaidrojumā pausts — 4. septembrī Koķe sniegusi interviju Zviedrijas sabiedriskās TV raidījumam „Skolfront” un teikusi, ka no 1. septembra skolotāju atalgojums Latvijā ir samazināts nesamērīgi pret kvalifikācijas prasībām. Vienlaikus viņa arī uzsvērusi, ka Latvijas skolotāji ir augsti kvalificēti, daudziem ir maģistra grāds. 

„Tādēļ nav izprotama bezatbildīga šīs intervijas ieraksta interpretācija, piedēvējot ministrei Zviedrijas televīzijas reportieres teikto frāzi — „Vai viņi ir slinki?” T. Koķes reakcija uz to bija, ka katram no mums piemīt slinkums, taču tie cilvēki, kuri izbrauc no valsts, demonstrē lielāku uzņēmīgumu un vēlēšanos būt konkurētspējīgi darba tirgū, kamēr savā valstī vairāk tiek gaidīts no valdības,” rakstīts ministrijas atbildē.

Māris Puķītis/Foto: LETA