Ministre Koķe: valsts un baznīcas nošķirtība ir ievērota
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) ir atbildējusi uz kasjauns.lv jautājumiem par kristīgo mācību skolās.
Kādas Rīgas vidusskolas 6. klasē puse klases vēstures stundā paziņoja, ka cilvēku ir radījis Dievs un pieturējās pie Vecajā derībā aprakstītās pasaules radīšanas stāsta. Skolotājai tomēr izdevās bērnus pierunāt uzklausīt arī evolūcijas teoriju, argumentējot, ka izglītotiem cilvēkiem jāzina dažādas versijas. Portāls kasjauns.lv rakstiski ar padomnieces starpniecību vērsās pie ministres Tatjanas Koķes. Atbildes ir profesionāli politiskas.
— Vai par valsts naudu valsts skolās ir jāmāca kristīgā mācība, kas noved pie pasaules uzskata, kas noliedz gan evolūciju, gan zinātniski apstiprinātus atklājumus?
— Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norāda, ka mācību priekšmeti „Kristīgā mācība” un „Ētika” tiek piedāvāti kā izvēles priekšmeti. Tātad skolēniem un viņu vecākiem ir iespēja izvēlēties — mācīties vienu vai otru priekšmetu (2006. gada 19.decembra MK noteikumu nr. 1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” 9. punkts: „Pamatizglītības programmās 1.—3.klasē pēc vecāku (aizbildņu) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību”).
Turklāt ministre piebilst, ka tieši no sabiedrības, no vecākiem savulaik nāca vēlme pēc kristīgās mācības pasniegšanas skolās (to tika uzsākts īstenot 2004./2005.mācību gadā). Līdzšinējā prakse un pieredze liecina, ka šāda brīvas izvēles iespēja ir arī vispārpieņemta prakse lielākajā daļā Eiropas valstu.
— Izpratni par to, kas ir labs, kas ir slikts; kas ir pareizi un kas ir nepareizi, bērnam visupirms jāiegūst ģimenē. Savukārt skolas un skolotāju uzdevums ir turpināt sniegt zināšanas, stiprināt kritisku un radošu domāšanu, lai bērni prastu atbilstoši izmantot un patstāvīgi analizēt informāciju. Ministre akcentē, ka Latvijas skolotāji ir profesionāļi, kas atbildīgi veic savu darbu, ar katram vecumposmam atbilstošām metodēm un pieejām.
— T. Koķe uzsver, ka zināšanas kopumā bagātina cilvēku, veicina viņa konkurētspēju, vienlaikus vecāku, skolotāju, skolas uzdevums ir iemācīt bērnus un jauniešus saņemto informāciju kritiski izvērtēt.
Gan mācību priekšmeta „Kristīgā mācība”, gan „Ētika” galvenie mērķi ir līdzīgi (noteikti 2006.gada 19.decembra MK noteikumos nr.1027 „Noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”). Proti, „Kristīgā mācība” — sekmēt garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespējas veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību; „Ētika” — sekmēt interesi un zināšanu apguvi par ētiskām vērtībām un ētisko mantojumu, veicinot tikumisku pilnveidi un gatavību rīkoties ikdienas situācijās saskaņā ar tikumiskajām vērtībām. Mūsdienu sabiedrībā kristīgajā mācībā un ētikā apgūtās vērtības, piemēram, godīgums, tikumība, pietāte, tolerance, atbildība u. c. ir īpaši nozīmīgas, lai mudinātu jauniešus būt par vērtību radītājiem.
— Kas konkrēti ir izstrādājis kristīgās mācības metodiku skolām? Vai par valsts naudu?
— Ikviena mācību priekšmeta standarti, saturs un mācību priekšmetu programmas tiek izstrādātas esošā budžeta līdzekļu ietvaros, ciešā sadarbībā ar speciālistiem, īpaši šim nolūkam veidotās darba grupās, konsultatīvajās padomēs IZM Valsts izglītības satura centrā. Kristīgās mācības standartu un programmu izstrādā piedalījās speciālisti no dažādām kristīgajām konfesijām, veidojot to kā starpkonfesionālu mācību priekšmetu; arī ikvienam interesentam bija iespēja iesaistīties šajā darbā.
— Kādas ir iespējas, ievērojot Satversmē noteikto valsts un baznīcas šķirtību, pārtraukt kristīgās mācības mācīšanu valsts skolās?
Ministre norāda, ka šī valsts un baznīcas nošķirtība ir ievērota, proti, ietverta izvēles iespējās, jo izvēle apgūt vienu vai otru mācību priekšmetu — ētiku vai kristīgo mācību, ir vecāku un skolēnu ziņā.
