Troļļu zemes mācība
Jau pirms vairākiem mēnešiem ar draudzeni nopirkām lētas aviobiļetes, lai nedēļas nogalē Oslo apciemotu kursa biedreni.
Turpceļā lidmašīnā vēroju skandināvus. Viņi izskatās tik sakārtoti, mierīgi un nosvērti. Nav ne mazāko šaubu – šajās galvās nav haosa, tur viss rūpīgi sakārtots pa “folderīšiem”, un tā vien šķiet, ka viņi stresu nepazīst...
Norvēģi apzinās gan laika, gan naudas vērtību. Algas tur, protams, būtiski atšķiras no mūsējām, bet attiecīgi arī cenas veikalos ir astronomiskas (bulciņa maksā aptuveni trīs latus, līdzīgi kā ūdens un līdzi ņemamā kafija). Šī bagātā Eiropas tauta nav mierā tā tērēties, tāpēc, lai ietaupītu, daudzi dodas iepirkties uz Zviedrijas pierobežu. Arī laiku viņi ekonomē: mostas agri, astoņos jau ir darbā, ap vienpadsmitiem ātri iekož pa maizītei, bet četros dodas mājās. Kolēģu vai draugu paciemošanās vienam pie otra tur nepavisam nav raksturīga – norvēģi ir īsteni ģimenes cilvēki. Tik atbruņojoši redzēt, kā uz ielām ar bērniem pastaigājas pārsvarā vīrieši...
Jā, tur arī ir cūku gripa, pat vēl izplatītāka nekā pie mums. Bet viņi nestreso, viņi vienkārši sargā sevi. Katras darbavietas tualetē ir dezinfekcijas līdzekļi, lidostas darbinieki lieto gumijas cimdus un, visiem somiņās ir antibakteriāls roku gēls, ar ko bez ūdens var notīrīt rokas, piemēram, pirms ēšanas.
Atpakaļceļā konstatēju – laikam šī norvēģu sakārtotība ir lipīga. Galvā tāda skaidrība, sirdī miers. Kārtējais apliecinājums tam, cik svarīgi ir izvēdināt galvu, kaut uz īsu mirkli pamainot vidi. Un man jau šķiet, ir vērts no norvēģiem pamācīties prasmi sakārtot prioritātes, lieko atvirzot malā. Tas tiešām palīdz izvairīties no haosa un uztraukuma.
