Bļitkotāju uzvedība rada problēmas kurzemniekiem
Kurzemes ostas pilsētām – Liepājai un Ventspilij – pēdējās dienās problēmas sagādā bļitkotāji, kuri uz ledus ne tikai ķer zivis, bet arī kaujas, dzer šņabi un čurā.
Praktiski katru dienu Liepājas vai Ventspils policijas ziņo par agresīviem, apdzērušamies un nekaunīgiem bļitkotājiem.
Tā, piemēram, nule kā Liepājas pašvaldības policija sastādījusi trīs protokolus zemledus makšķerniekiem, kuri bija iedomājušies, ka pilsētas Tirdzniecības kanāls ir arī sabiedriskā tualete.
Savukārt Ventspils „municipāļiem” ir nācies savaldīt kādu agresīvu „kungā prātā” esošu lietuviešu bļitkotāju, kurš, vicinot nazi, uzbruka savam latviešu kolēģim.
Ventspils mērs Aivars Lembergs taujā pēc pilsētniekus padoma, ko darīt ar Ventas ledus piesārņotājiem – bļitkotājiem.
Lembergs uzskata, ka lielākie vaininieki ir lietuvieši, kuri uz Ventspili brauc ķert stintis, lai tās vestu uz Lietuvu, tur kūpinātu un pēc tam pārdotu par septiņiem latiem kilogramā. „Diemžēl jāsecina, ka ciemiņi, kas brauc uz Ventspili nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, ir atveduši sev līdzi zemāku makšķernieku izturēšanās kultūru,” saka Lembergs.
Ventas ledus sētnieki pēdējo dienu laikā ir savākuši pārdesmit 200 litru ietilpības maisus ar bļitkotāju atstātajiem atkritumiem. Portāls manaventspils.lv vēsta, ka no visā lielajā šmuces kalnā varēja atrast tikai pāris tukšas Latvijā ražota degvīna pudeles, pārējās esot lietuviešu „dāvana”.
Liepājas Tirdzniecības kanālā pagaidām vēl nav liels stintu pieplūdums, bet situācija varot mainīties un tad arī liepājnieki sastapšoties ar „leišu bļitkotāju karapūļiem”. Liepājā gan ir parūpējušies par naudu kanāla ledus uzkopšanai. Liepājā jāpērk makšķerēšanas atļaujas bļitkošanai. Gada karte maksā 12 latus. Pagaidām esot nopirktas ap simts kartēm. Lielākā daļa iekasētās naudas tiek atvēlēta ledus „spodrināšanai”.
