Grib ieviest jaunu valūtu - Jūrmalas dālderi

Viņa ideju šajās dienās grasās apspriest Jūrmalas Uzņēmēju biedrībā apvienojušies biznesmeņi, kā arī par to jau ir uzsākta diskusija kūrortpilsētas presē.

Komarovs Jūrmalas dāldera lietderību pamato ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Austrijas pilsētas Vergli praksi, kas izlaida savu personisko „sabiedrisko naudu” jeb „atlaižu kartes”, kas kompensēja katastrofālo Austrijas šiliņu deficītu.

Vergli uzņēmēji, savā starpā izmantojot vietējas pilsētas „naudiņu”, spēja saremontēt pilsētas ielas, uzcelt tiltu, ieguldīt līdzekļus pilsētas saimniecības infrastruktūrā un tamlīdzīgi.

Jūrmalas dālderis būtu savdabīga vietējā maksāšanas zīme, ar kuru savā starpā norēķinātos vietējie uzņēmēji, pašvaldība un jūrmalnieki. Ir pat izteikts priekšlikums – dāldera vērtību noteikt 20 santīmu apmērā. Pie tam dālderim jābūt pastāvīgā apgrozībā. Dālderis, kurš, piemēram, būs noglabāts „zeķē’ tiks devalvēts. Viens no izteiktajiem priekšlikumiem -  Jūrmalas sportisti par sporta zāles īri ar pašvaldību varēs norēķināties dālderos.

Sistēma ir visnotaļ sarežģīta un tai praktiski ir jāpiekrīt visiem jūrmalniekiem un pilsētas uzņēmējiem. Tāpat nav skaidrs, cik un kam piešķirs pirmos dālderus.

Tā drīzāk ir utopija, jo jāņem vērā, ka Jūrmala nedzīvo naturālās saimniecības apstākļos. Tāpat preces un izejvielas ir jāiepērk par latiem no uzņēmējiem, kuri atrodas ārpus Jūrmalas, piemēram, kaut vai degviela un elektrība. Tāpat būtu grūti iestāstīt ārzemju tūristiem un pašmāju ekskursantiem, kas tā tāda ir par dīvainu valūtu – Jūrmalas dālderis.

Jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Māris Dzenītis saka: „Par šādu brīnumlīdzekli biju jau dzirdējis. Taču jau saknē šai „alternatīvajai naudai” ir trīs riskantu momenti: 1) likumdošanas nesakārtotība un pakļautība banku lobijiem; 2) arī VID var pakļauties banku lobijiem un izmainīt likumdošanu, lai šos darījumus apliktu ar nodokli; 3) ir jāaprēķina minimālā kritiskā „masa” – uzņēmumu daudzums, kas nepieciešama, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”