Rektors: Latvijas augstākajā izglītībā ir īsta katastrofa

Pēc viņa domām, nepieciešams reformēt augstākās izglītības sistēmu, pārejot no kvantitātes uz kvalitāti, un izmaksu ziņā tas nemaz nesanāktu ļoti dārgi.

"Kad stāstu par savu pozīciju, man bieži pārmet, ka pats jau saskaros tikai ar tiem spožajiem skolniekiem. Taču es zinu, ka Latvijā daudz ir spējīgu studentu, kas nokļūst universitātē un tur netiek izaicināti. Tā nav kritika universitātēm, bet sistēmai kopumā. Universitātes ir spējīgas labi izglītot, tomēr to ir grūti izdarīt, kad tev ir 80%, kas tur atrodas tikai naudas dēļ, un tālab ir grūti strādāt ar 20 spējīgajiem procentiem," akcentē Palzovs.

Viņš arī apstiprina, ka REA tiek ieviestas mācību maksas. Patlaban augstskolas darbību finansē Latvijas valdība, kā arī līdz šī gada jūnijam - arī Zviedrijas valdība. Šā gada vasarā Zviedrija pārtrauc finansēšanu, tāpēc REA tiek ieviesta mācību maksa. Tā aug no nulles līdz 1500, 2200 un 3500 eiro (1050, 1540 un 2450 latiem) nākamajā mācību gadā.

"Tajā pat laikā, ja paskatāmies, cik daudz izmaksā līdzīga izglītība Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, sanāk apmēram tas pats. Esmu tendēts uzskatīt, ka cilvēks par šo naudu saņem labu vērtību. Pirms krīzes vairāk vai mazāk ikviens iegādājās mašīnu, kas maksāja ap 10 000, 11 000 eiro (7000, 7700 latiem), un tā ir mūsu mācību maksa trim gadiem, ja cilvēks netiek pie stipendijas. Uzskatu, ka daudz labāk ir investēt savā izglītībā, nevis no Vācijas atdzītā trīs gadus vecā "Volkswagen", kas piecos gados būs 2000 (1400 latu) vērtībā, kamēr tava izglītība pa šo laiku, visticamāk, būs jau atmaksājusies," skaidro Palzovs.

Viņš prognozē, ka mācību maksas ieviešana nesamazinās jauniešu interesi studēt REA. Vairāk par mācību maksu augstskolu uztrauc demogrāfija, jo 90.gadu sākumā Latvija pieredzēja drastisku kritumu dzimstībā. "Lai nu kā, bet, kamēr vien mums būs 120 labu studentu, ko uzņemt, viss ir kārtībā. Nav nozīmes, vai izvēlamies viņus no 1000, 500 vai 400 cilvēkiem," akcentē Palzovs.