Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 27. un 28. martā

Kā arī Ikšķilē kārtīgi izlustēsimies Teātra dienas ballē, Mākslas darbinieku namā izdziedāsim pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II mīļākās romances, mākslas galerijā Rīgas centrā var vērot unikālas gleznas, veidotas ar emaljas kārtām uz metāla virsmām, bet Liepājas Rožu laukumā varēsim pastaigāties kopā ar lielajām lellēm.

1. Kinobrīnums Rīgā – Kazahstānas filmas

Šajās dienās Rīgas kinogardēžiem ir īsti svētki. Viņi kinoteātrī „Rīga” un kultūras un atpūtas centrā “Imanta” var noskatīties eiropieša acij visnotaļ nepierastas filmas. Sadarbībā ar Kazahstānas vēstniecību Latvijas galvaspilsētā pašlaik norit Kazahstānas filmu nedēļa, kurā pasaules devītās lielākās valsts kinomatogrāfistu pēdējo gadu veikumu var noskatīties bez maksas.

Vēl dažas dienas varam pagūt noskatīties vairākas filmas. Kinoteātrī “Rīga”: 27. martā pulksten 12.30 – „Vai tev vajag kucēnu?”, pulksten 18.00 – “Dāvana Staļinam”; 28. martā pulksten 18.00 – „Lupatu deķis”; 29. martā pulksten 18.00 – „Dzelzceļnieka piezīmes”; 30. martā pulksten 18.00 – “Ardievu, Gulsari!” Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”: 29. martā pulksten 19.00 – „Ardievu, Gulsari!”, 31. martā pulksten 19.00 – „Lupatu deķis”.

Pārsvarā uz Rīgas kinoekrāniem parādās tikai Eiropas un Holivudas ražojumi, tāpēc redzēt filmas par dzīvi un mīlestību, par stepes ļaudīm tālajā Kazahstānā varētu būt neaizmirstams kinopiedzīvojums.

Iespējams uz kino aicinās doties arī aizraujošais filmu saturs. „Ardievu, Gulsari!” (2008. gads) ir skaudrs pagājušā gadsimta piecdesmito gadu padomju Kazahstānas dzīves tēlojums pēc Čingiza Aitmatova stāsta motīviem. „Lupatu deķis” (2007. gads) ir komēdija par sešgadīgā Kenžes neticamajiem piedzīvojumiem stepē. „Vai tev vajag kucēnu?” (2007. gads) ir ģimenes filma par zēnu, kurš izglābj trīs bezpalīdzīgus kucēnus. „Dzelzceļnieka piezīmes” (2006. gads) stāsta par attālā dzelzceļa stacijā dzīvojošu vecu dzelzceļa apgaitnieku ar ģimeni. „Dāvana Staļinam” (2008. gads) ir dramatisks stāsts par kādu nelielu Kazahstānas ciematu, kur Staļina represiju laikā padomju varas ēnā rimti sadzīvo visdažādāko tautību un ticību ļaudis.

2. Ūdens spēles ar acālijām

Starptautiskās Ūdens dienas, kuru atzīmējām nedēļas sākumā, noskaņās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā (Rīgā, Kandavas ielā 2) atklāta mistiska, vienai no Mātes Dabas stihijām – Ūdenim veltīta fotoizstāde „Ūdens spēles”, kura būs skatāma vēl līdz maija sākumam.

Izstādē ir eksponētas Ogres Foto kluba biedra Gunta Pilsētnieka 22 krāsu lielformāta fotogrāfijas uz auduma, kurās atklāta mūžam mainīgā ūdens mistērija. Fotogrāfijas tapušas no 2008. līdz 2010. gadam Latvijā un Ukrainā. Autora galvenais izteiksmes līdzeklis ir piesātinātas krāsas, kas atsedz mirkļa nozīmību un izceļ tā īslaicīgumu.

„Ūdens spēļu” skatei līdz 5. aprīlim būs arī vienreizēji krāšņs noformējums, jo vēl var pagūt Pilsētnieka izstādi apskatīt kopā ar Baltijā lielāko acāliju kolekciju, kurā ir 124 acāliju šķirnes no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. Botāniķi ir pārliecināti, ka šogad acālijas bagātīgi ziedēs līdz pat Lieldienām.

3. Ātra, veselīga un ekskluzīva pārvietošanās Ķīpsalā

Tiem, kuri vasarā plāno skaisti, ātri un veselīgi pārvietoties ir jādodas uz Ķīpsalas izstāžu halli, kur notiek trīs izstādes vienlaicīgi – aktīvās atpūtas un sporta izstāde „Atpūta un Sports 2010”, motociklu un to aksesuāru izstāde „Motocikls 2010”, kā arī laivu un jahtu izstāde „Baltic Boat Show 2010”.

Ķīpsalā varēsim redzēt daudz aizraujoša un noderīga. Cita starpā tur notiks arī Amerikā izstrādātā „Rockboard” skūtera Eiropas pirmizrāde. Tas ir dižķibeles apstākļiem ļoti ekonomisks un veselīgs pārvietošanās līdzeklis. Ar šo unikālo braucamo iespējams pārvietoties gan kā ar vienkāršu skrejriteni, gan arī minoties ar skūtera platformu, kas mazliet atgādina steperi darbībā. „Rockboard” ir paredzēts gan bērniem un pusaudžiem, gan arī pieaugušajiem, īpaši tiem, kas novērtē fitnesa nozīmi. Ar jauno skūteri iespējams attīstīt ātrumu līdz 30 km stundā un tas spēj izturēt līdz pat 120 kg smaguma.

Izstāde „Atpūta un Sports 2010” ir sadalīta četrās daļās – „Velo”, „Fitness”, „Makšķerēšana” un „Camper” (motormāja), kurās apmeklētāji varēs atrast gandrīz visu, sākot no makšķerauklām līdz pat zemūdens niršanai nepieciešamajai atribūtikai.

Savukārt izstādē „Motocikls 2010” var redzēt daudz jaudīgākus braucamos, tostarp arī šīgada jaunākos motociklu modeļus – „Kawasaki 2010”, „KTM 990 Adventure R”, „Husaberg FE570E” un citus. Pirmoreiz Ķīpsalas izstādes laikā notiks arī motociklu un to rezerves daļu tirgus.

Toties izstāde „Baltic Boat Show” būs noderīga tiem, kuri labprātāk pārvietojas nevis pa šosejām, bet gan ūdeņiem. Tajā ir pārstāvēta pasaulē vadošo motorjahtu, kuteru un motorlaivu ražotāju produkcija.

Izstādes Ķīpsalā ir apskatāmas 27. martā no pulksten 10.00 līdz 18.00, bet 28. martā – no 10.00 līdz 17.00.

Divi vienā! Barucamrīks un fitnesa zāle kompaktā čemodānā – „Rockboard” skūters:

4. Teātra dienā – visi uz teātri!

Starptautisko Teātra dienu – katra gada 27. martā, Latvijā vairs neatzīmē tik masveidīgi kā pirms gadiem pārdesmit. Padomju laikos pabūšana Teātra dienas svinībās līdzinājās gandrīz vai pretpadomju demonstrācijai. Nu Teātra dienai vairs nav politisks zemteksts, tagad tā ir profesionāļu un mākslas svētki, bet ne mazāk vilinoši, varbūt pat tieši otrādi.

Kā ir dzīvot teātrī un ar to būt kopā šajās brīvdienās izbaudīsim Ikšķilē. Iemesls šādām izdarībām ir gana nozīmīgs – ikšķilieši paši un viesus aicina atzīmēt 83. gadadienu kopš Ikšķilē saka spēlēt teātri.

Sestdien, 27. martā pulksten 14.00 Ikšķiles Tautas namā atklās izstādi „Ikšķile spēlē teātri”, bet no pulksten 19.00 tur, pēc visa spriežot, būs viens no omulīgākajiem Teātra dienas pasākumiem kopā ar publiku Latvijā – Teātra groziņvakars (ieeja – trīs lati + groziņš). Dailes teātra aktieri Intars Rešetins un Varis Vētra sestdienas vakarā uzstāsies ar koncertuzvedumu „Tu esi skaista visos niekos, sīkumos...”. Ikšķilieši varēs baudīt arī Vara Vētras dziesmas un Imanta Ziedoņa dzeju, Ikšķiles skolēnu teātra, Ikšķiles amatieru teātra un Improvizācijas teātra studijas „Improzoo” uzvedumus. Noslēgumā - balle ar Ufo.

Savukārt svētdien, 28. martā pulksten 13.00 notiks jautra bezmaksas izrāde bērniem - Hermaņa Paukša un Dramaturgu teātra „Kā Sarkangalvīte ar vilku spēlējās”. Bet pulksten 18.00, pieminot Ikšķiles Tautas teātra dvēseli – Margu Teteri, kura 22 gadus bija šī teātra kolektīva vadītāja, būs skatāma izrāde „Ik vakaru kāds priekškars veras...”, kurā būs baudāma Nacionālā teātra aktieru - Ditas Lūriņas - Eglienas, Mārtiņa Egliena, Jāņa Skaņa un Edmunda Freiberga aktiermāksla.

5. Monarha mīļākās romances dziedās Mākslas darbinieku namā

Krievu romanču valdzinājumu nevar izteikt vārdos – tās vienkārši ir jādzird. Tās tika radītas 18. gadsimta pirmajā pusē priekš šaura cilvēku loka, kas tiekas nepiespiestā, brīvā atmosfērā, bieži vien vienkārši pie svētku galda, kur dziedāja romances – atzīšanās, romances – grēksūdzes, romances - tīksmināšanās. Neparasti plaša ir jūtu gamma romancēs. Tajās galvenā tēla jūtas klejo no naida līdz mīlestībai, no maiguma līdz nolādēšanai. Raksturīgi ir tas, ka, lai arī rakstnieku romancēs galvenā loma ir dabas skaistumam, dzīves jēgai, - viņu daiļradē vienmēr, kaut arī ne centriski, skan mīlestības tēma.

Tagad romances vairs nav tikai šauras priviliģēto cilvēku daļa. Vienas no skaistākajām krievu romancēm varēs dzirdēt tie, kuri sestdien, 27. martā pulksten 17.00 aizies uz Vecrīgu – Mākslas darbinieku namu , kurā dziedātāja Gaļina Poļakova publikai piedāvās pēdējā  Krievzemes cara Nikolaja II ģimenes mīļākās dziesmas.

Kāda leģenda vēsta: „Kādā  karaļvalstī  valdīja cars  Nikolajs II. Viņš mīlestībā un uzticībā tika laulāts  ar Hesenes princesi un dzīvoja ar viņu laimīgi.”

6. Latvijas lietuvieša unikālie mākslas darbi par naudu un mīlestību

Mākslas galerija „www.GlobalArtRoom.com” (Rīgā, Aspazijas bulvārī 20) ir apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde – Sigita Kreivaita personālizstāde „Nauda, mīlestība un vara”, kas savā ziņā ir unikāla, jo mākslinieks, iespējams, ir vienīgais pasaulē, kurš glezno īpašā tehnikā: ar emaljas kārtām apglezno metāla virsmu. Izstādē var apskatīt rotas, gleznas un tikai Kreivaitim raksturīgas emaljas kompozīcijas, kuras var uzskatīt par unikālu metālmākslas un glezniecības simbiozi.

Kreivaitis ir mācījies glezniecību Kauņas mākslas vidusskolā un Tallinas mākslas institūtā absolvējis metālmākslas nodaļu. Lietuvā dzimušā un augušā mākslinieka darbos jūtama saikne ar dzimteni - viņa māksla, īpaši glezniecība, saglabā savu lietuvisko dabu – grotesku, krāsainību, tēlu nosacītību un deformācijas, kas ir tuvas Lietuvas tautas mākslai. Savā daiļradē Kreivaits pievērsies arī Ēģiptes, Latīņamerikas, kā arī Āfrikas tautu mākslas studijām, kuru atsauces vērojamas viņa mākslā.

Mītu ietekmētajiem pirmatnējiem tēliem un motīviem ir liela nozīme – mākslinieka darbi raksturojami kā komiskas replikas, subjektīva mitoloģija, tajos sastopami pat groteski biedējoši, tomēr amizanti personāži. Mākslinieks skar gan Svētā Vakarēdiena, gan progresa un evolūcijas tēmu, tomēr neieslīgstot banalitātē un tīksmināšanās priekā par savu asprātību.

Tēlainību un izteiksmību saglabā arī mākslinieka filigrānās rotas, kas ir pārsteidzošas meistarības ziņā – nelielajā laukumā ar krāsainajām emaljām, bieži ieaužot arī kapara diegu, tiek radītas sarežģītas kompozīcijas. Savukārt emaljas gleznās mākslinieks ar krāsainām emaljas kārtām apglezno metāla virsmu. Jāpiebilst, ka Kreivaits ir vienīgais Latvijā, un, visticamāk, arī visā pasaulē, kurš veido gleznas šādā tehnikā.

7. Liepājas Rožu laukumā pastaigāsies lielās lelles

Ja sestdien, 27. marta pusdienlaikā esat Liepājas centrā, tad pulksten 13.00 noteikti pastaigājieties Rožu laukuma apkārtnē. Tur Liepājas Leļļu teātris, piesaistot Eiropas fondu naudu, liepājniekiem un pilsētas viesiem būs sarīkojis krāšņu Teātra dienas gājienu – Starptautiskā Leļļu mākslas svētku ietvaros Rožu laukumā notiks lielo leļļu „Masku gājiens”, kurā piedalīsies Liepājas Leļļu teātris, Paņevežas (Lietuva) Leļļu teātris un Liepājas 10. vidusskolas 12. klases audzēkņi, kas būs tērpušies maskās, lai sniegtu improvizētu priekšnesumu.

Elmārs Barkāns

­­