Tiesa atceļ aizliegumu pieminēt Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā

Kā aģentūru LETA informēja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, tiesa arī nolēma piedzīt no Rīgas pašvaldības par labu pasākuma pieteicējam Freimanim viņa samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedums ir izpildāms nekavējoties, bet to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no 12.jūlija, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs 19.jūnijā nolēma neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, Radzevičam esot radusies pārliecība, ka šajā pasākumā varētu tikt sludināts nacionālais naids un propagandēta aizliegta ideoloģija.

"Pasākuma rīkotāji bija ieradušies uz tikšanos ar izpilddirektoru. Sarunas laikā tika pausti klaji rasistiski, nacistiski un antisemītiski uzskati, tādēļ Radzevičs pieļauj, ka pasākuma laikā varētu notikt tas pats," iepriekš skaidroja Vidauskis.

Savukārt pasākuma pieteicējs Freimanis jau sākotnēji aģentūrai LETA norādīja, ka šo izpilddirektora lēmumu noteikti pārsūdzēšot tiesā. "Arī tad, ja tiesa neatļaus, mēs iesim," sacīja Freimanis, norādot, ka "okupanti nebūs saimnieki mūsu zemē".

Vidauskis aģentūrai LETA pēc šīsdienas tiesas lēmuma norādīja, ka pašvaldība sīkākus komentārus varētu sniegt pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu. "Pēc tam lems, vai šo spriedumu pārsūdzēt. Visticamāk, ka spriedums pārsūdzēts netiks, jo domes prakse ir netērēt līdzekļus, ja pasākums jau ir noticis."

Partijas "Mūsu izvēle" valdes loceklis Jānis Kuzins aģentūrai LETA norādīja, ka šodien Administratīvā rajona tiesa ar savu lēmuma faktiski esot legalizējusi neonacistu darbību un atļāvusi pie Brīvības pieminekļa svinēt Latvijas okupācijas faktu, jo 1941.gada 1.jūlijā nacistiskā Vācija veikusi bruņotu Latvijas okupāciju.

"Latvijas valsts Brīvības simbols - Brīvības piemineklis - nav tā vieta, kur svinēt Latvijas brīvības zaudēšanu un popularizēt aizliegtas un pasaulē nosodītas ideoloģijas, kā nacisms un fašisms," sacīja Kuzins.

Partija "Mūsu izvēle" aicina Rīgas domi šo administratīvās tiesas lēmumu pārsūdzēt un nepieļaut Rīgas nomelnošanu plašsaziņas līdzekļos "kā pilsētu, kurā piemin un ciena nacismu un fašismu".

Kā ziņots, 1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.

Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.

LETA