Miķelsons: notikušais ir augsta līmeņa politiskā spēlē

Intervijā radio "SWH" Miķelsons atturējās nosaukt, kas varētu būt šīs spēles spēlētāji un kādiem spēkiem tieši viņš nelaikā varētu būt šķērsojis ceļu, pieļaujot, ka šajā lietā varētu būt iejauktas gan lielo austrumu kaimiņu - Krievijas, gan arī citu Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgu dalībnieki.

Miķelsons neizslēdz arī iespēju, ka viņš ir patraucējis kādam alternatīvo energoresursu ražotājam, atgādinot, ka pirms izšķiršanās par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas būvniecības bija arī runas par to, ka Liepājā tiks būvēta jauna cietā kurināmā elektrostacija.

Tomēr viņš uzsvēra, ka šī "milžu cīņa", kurai viņš "pagadījies pa ceļam", ir tikai un vienīgi par tirgus daļu Baltijā un Skandināvijā. "Latvenergo" šāda līmeņa tirgum ir maziņš spēlētājs, salīdzinot ar Krievijas un skandināvu tirgus dalībniekiem, bet esam samērojami ar igauņiem un lietuviešiem, sacīja Miķelsons, atzīstot, ka, iespējams, kādam nav paticis tas, ka Latvija spēj ne tikai ražot un pārdot elektroenerģiju, bet arī spēj sevi apgādāt pilnībā, tādejādi izslēdzot iespējamību noteikt elektrības cenas Latvijā no ārpuses.

Miķelsons rēķinās, ka izmeklēšana un lietas nonākšana tiesā prasīs vairākus gadus. "Tiks vākti fakti, veiktas ekspertīzes, pēc tam tiks likta kopā apsūdzība un tā tiks iesniegta prokuratūrai. Un tas viss prasīs laiku, ar ko man jārēķinās tuvākajos gados," bilda no amata atstādinātais "Latvenergo" vadītājs.

Runājot par turpmākajiem profesionālajiem plāniem, Miķelsons atgādināja, ka viņam nav uzlikti darbības ierobežojumi, neskaitot to, ka viņš nevar strādāt "Latvenergo" vai tā saistītajos uzņēmumos. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, atgriezīsies privātajā biznesā, jo "darbs būs jāmeklē".

Miķelsons uz jautājumiem par "Latvenergo" un tā darbību atbildēs visbiežāk sacīja nevis "Latvenergo", bet gan "mums". Vēlāk gan viņš paskaidroja, ka viņam būs jāaprod ar jauno situāciju, bet vienlaikus uzsvēra, ka viņš, tāpat kā ikviens cits Latvijas iedzīvotājs, patiesībā ir valsts akciju īpašnieks koncernā.

Taujāts par to, kā tiek pieņemti lēmumi "Latvenergo", viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas process ir stingri noteikts, sarežģīts un arī ilgs process. Lielākā daļā lēmumu laikā, kad viņš vēl bija koncerna vadītājs, lēmumi valdē esot pieņemti tikai ar visu locekļu vienbalsīgu piekrišanu, bet gadījumos, kad bijušas kādas šaubas, projekts atgriezts atpakaļ.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas esot komisijas darbs, kura gan sagatavo konkursu, gan izvērtē pieteikumus. Pēc tam, ja ir nepieciešami, esot arī starplēmumi, tiek veikti visi nepieciešami saskaņojumi ar akcionāriem, ministrijām un arī valdību.

Tikai tad sekojot valdes lēmumus, kas tiek pieņemts, pamatojoties uz sagatavoto materiālu. Laikā, kad pastāvējusi "Latvenergo" padome, tad visus iepirkumus, kuru summa pārsniedza 250 000 latu, caurlūkojusi arī padome. "Tagad padomi aizstāj akcionārs vienā personā - [Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs] Juris Pūce, kurš tad attiecīgi arī lēma par diviem minētajiem projektiem," stāstīja Miķelsons.

Miķelsona advokāts Egons Rusanovs iepriekš izteicies, ka Miķelsonam tiek inkriminēta labvēlīgu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem - "Alstom Network Swizerland AG" un "GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut", taču šodien pats "Latvenergo" bijušais vadītājs norādīja, ka abos gadījumos lēmumu pieņemšanā bijuši iesaistīti vairāk nekā 50 cilvēki, bet uz savu jautājumu procesa virzītājam, kāpēc apsūdzēti tiek tikai daži, viņš atbildes neesot saņēmis.

Miķelsons apgalvoja, ka ne viņa laikā "Latvenergo", ne arī tagad neesot bijušas iespējas kādu no lēmumiem pieņemt vienpersoniski.

LETA