Šogad bezdarbnieka statusu ieguvuši 13 luterāņu mācītāji

Ir apstiprinājušās pavasarī izteiktās bažas par to, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās (LELB) baznīcas mācītājiem nāksies kļūt par bezdarbniekiem, jo finanšu problēmu dēļ baznīca vairs viņiem nespēj samaksāt apsolītās algas. LELB budžeta deficīts 530 000 latu, - informē LTV raidījums "De facto".

Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma (GASN) sistēma, kam daļa luterāņu draudžu nodevušas savu īpašumu, īsti savas funkcijas vairs nespēj veikt un maksāt mācītājiem apsolītās algas.

Mācītājs Juris Morics, kurš kalpo trīs draudzēs Zemgales pusē, šovasar izvēlējies kļūt par bezdarbnieku, jo viņa ģimene ar sievu bezdarbnieci un bērniem - diviem studentiem un vienu skolnieku, nespēj iztikt ar 250 latiem, kurus tas pēc nodokļu nomaksas saņem no Luterāņu baznīcas GASN. Pašlaik viņš kalpošanu turpina bez maksas un meklē arī laicīgu darbu.

Jau martā izskanēja bažas par luterāņu baznīcas tuvumu bankrotam. Tomēr pašlaik situāciju ir izdevies saglābt.

Baznīca par 2,6 miljoniem pārdevusi savu ēku Doma laukumā 1, kura atradās gan Lutera akadēmija, gan arhibīskapa Jāņa Vanaga darba kabinets. Pircējs ir kāds janvārī dibināts uzņēmums "Investment and Trade Consulting", kurš kā savu oficiālo adresi uzrādījis pašu nopirkto namu Doma laukumā.

"De facto" sastapt gan viņus tur nav izdevies. LELB pārstāvji skaidroja, - ka namu iegādājies kāda Eiropas investīciju kompānija, bet neatklāja tās vārdu un arī pilnīgu drošību par naudas izcelsmi nespēja paust.

Tagad baznīcas kasē ieplūdušie 2,6 miljoni latu ļāvuši izpirkt februārī ieķīlāto namu Elizabetes ielā 4 un sākt atmaksāt no amerikāņu kolēģiem - Misūri sinodes vēl treknajos gados aizņemtos 3 miljonus latu. LELB sabiedrisko attiecību pārstāvis Ivars Kupcis skaidro, ka baznīca atgūstas un situācija ir stabilizējusies. To apliecinot budžeta deficīta samazinājums, kas šogad ir 3 reizes mazāks nekā 2009.gadā un tomēr 2010.gadā LELB izdevumu pārsniegums pār ienākumiem plānots aptuveni Ls 530 000 apjomā.

Tomēr visas baznīcas problēmas šis darījums nebūt nav tas nav atrisinājis. "De facto" rīcībā ir nonācis dokuments, ko parakstījuši Rīgas mācītāji – Rīgas iecirkņa konventa dalībnieki. Vēstulē visai skarbi norādīts, ka “baznīcas vadības un pārvaldes institūcijas ar katru dienu vairāk zaudē draudžu un mācītāju uzticību, pieaug neapmierinātība ar patreizējo finansu saimniecisko politiku un amatpersonām, kas to pārstāv".

Vēstulē paustas bažas, ka "šī situācija, kurā arvien dziļāk LELB iestieg, jo dienas, jo vairāk sāk negatīvi ietekmēt draudžu darbu, samazina Baznīcas labo slavu sabiedrībā, kā arī kļūst par šķērsli un apgrūtinājumu jaunu draudzes locekļu piesaistei".

Viens no Rīgas mācītāju priekšlikumiem ir rosināt bīskapu administratīvās pilnvaras pārapstiprināt ik pēc sešiem gadiem. Šis priekšlikums nozīmē, ka arī arhibīskaps netiktu ievēlēts uz mūžu kā tas ir pašlaik, bet gan uz sešiem gadiem.

Pēc būtības šo priekšlikumu var tulkot arī kā neuzticības izteikšanu luterāņu baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam. Aicinājuma autori gan norāda, ka šis esot tikai rosinājums diskusijai, - nekas vairāk. Tomēr pirmo reizi ideja par Vanaga mūža pilnvaru termiņa saīsināšanu parādās rakstveidā.

Kā uzsver "De facto", jau iepriekš Vanagam baznīcas iekšienē izskanējuši pārmetumi gan par pārāk trekno baznīcas saimniekošanu, gan par pārlieku tuvināšanos ar katoļu baznīcu, gan sieviešu ordinācijas aizliegumu, tomēr apgalvojumi par Vanaga krēsla sašūpošanos vēl esot pāragri.

Decembra sākumā baznīcā plānota sinode jeb kopsapulce šos jautājumus var skatīt.