Kādreizējais tēvzemiešu "pelēkais kardināls" Normunds Lakučs tiranizē ciemata iedzīvotājus
Sabiedrība

Kādreizējais tēvzemiešu "pelēkais kardināls" Normunds Lakučs tiranizē ciemata iedzīvotājus

Jauns.lv

Kādreizējais „tēvzemiešu” pelēkais kardināls, uzņēmējs Normunds Lakučs jau divus gadu desmitus nevar uzbūvēt savu muižu Mālpils novadā. Ar to ir neapmierināti gan vietējie iedzīvotāji, gan pašvaldība.

Kādreizējais tēvzemiešu "pelēkais kardināls" Normu...

­

Nu no politiskās skatuves nogājušais uzņēmējs Normunds Lakučs klusi un nemanāmi „čubinās” Buku muižā, izraisot vietējo iedzīvotāju un pašvaldības neapmierinātību.
Nu no politiskās skatuves nogājušais uzņēmējs Normunds Lakučs klusi un nemanāmi „čubinās” Buku muižā, izraisot vietējo iedzīvotāju un pašvaldības neapmierinātību.

Bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis un kādreiz par „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pelēko kardinālu dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs jau 20 gadus nespēj atjaunot savā īpašumā esošo Buku muižu un nievājoši izturas pret vietējiem iedzīvotājiem, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”.

Pāris kilometru attālumā no Mālpils atrodas kluss ciemats – Bukas, kurš nu ir kļuvis gluži neapdzīvots, pateicoties tieši Lakučam.

1990. gada beigās Lakučs iegādājās vēsturisko Buku muižu, kuru bija nolēmis atjaunot vēsturiskajā izskatā un tajā ierīkot reprezentatīvu atpūtas mītni. Šo gadu laikā ideja tā arī nav realizējusies un par to neapmierināts ir Mālpils novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs, kurš saka: „Droši vien Lakuča kungam nav tās rocības, kāda agrāk bija. Katrā ziņā novada teritorijas plānā Buku muiža ir iezīmēta kā rekreācijas un atpūtas objekts. Taču laiks iet ātrāk, nekā mēs gribam, vēlmes ne vienmēr saskan ar iespējām.”

Pašlaik Buku muiža ir ieskauta celtniecības sastatnēs  un nekādi lielie darbi tur nenotiek. Strādnieki teic, ka muižas īpašnieks esot kategoriski aizliedzis fotografēt muižu un prese tur nav gaidīta.

­

Buku muiža
Buku muiža

Lakučs nule kā no divām daudzdzīvokļu mājām ir izlicis visus iedzīvotājs. Mājas ir paredzēts nojaukt, lai tās neaizsegtu skatu uz Buku muižas kungu māju. Buku iedzīvotāji savulaik sūkstījās, ka Lakučs piedāvā pārāk mazu kompensāciju par izvākšanos no Bukām. Tomēr nu uzņēmējam ir izdevies no iedzīvotājiem atbrīvoties.

Buku muiža pirmo reizi rakstos ir minēta 1584. gadā, bet 1905. gada revolūcijas laikā tā tika nodedzināta. Pēc ugunsgrēka tā atkal tika atjaunota.

Elmārs Barkāns/Foto: izdevniecības „Rīgas viļņi” arhīvs, malpils.lv

­­