Uzņēmēji: ministru algas jāpiesaista reāliem rezultātiem, piemēram, IKP
Attiecībā uz valdības locekļu algām varētu ieviest līdzīgu praksi kā uzņēmumos un piesaistīt tās reāliem rezultātiem, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem.
Šāds ierosinājums izskanēja reģionālajā uzņēmēju diskusijā Kuldīgā. Diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka valdība nepieņem lēmumus ilgtermiņā, turklāt nepietiekami uzņemas atbildību par saviem lēmumiem.
"Dzīve notiek paralēlās pasaulēs - viņi dzīvo savā pasaulē, mēs - savā. Problēmu varētu risināt vienkārši, līdzīgi kā uzņēmumos - ir rezultāti, ir prēmijas un piemaksas. Valdības alga būtu atkarīga no pienesuma budžetā, IKP. Daudz kas mainītos lēmumu pieņemšanā. Patlaban viņi nosaka sev cieto summu kādam periodam, un, kaut arī ārā ir orkāns un visu noposta, viņam tā pienākas. Uzņēmējdarbībā - ja nav rezultāta, nav algas," savu pozīciju pamatoja ar zīmolu "Stender's" sabiedriskās ēdināšanas biznesā strādājošās SIA "Arktika G" vadītājs Artis Rozītis.
Lauksaimniecības tehnikas tirgotāja "Amazone" izpilddirektore Baiba Mikāla norādīja, ka tā ir elementāra sistēma, kas darbojas arī viņas biznesā. Katrai nozarei izvirzīti savi mērķi, katram darbiniekam ir savi mērķi. Ja nozare izpilda savus mērķus 100% apmērā, tiek izmaksātas prēmijas. Patlaban, pēc uzņēmējas domām, valdības darbība nav vērsta uz rezultātu.
"Valdība tiek nominēta, tā ieņem savu vietu, saprot, ka ir uz noteiktiem gadiem un nepieņem lēmumus ilgtermiņā, kas veicinātu labklājību ilgtermiņā," sprieda Mikāla.
"Kas nekaiš četrus gadus ne par ko neatbildēt un saņemt 2000-3000? Transports arī apmaksāts," par politiķu darbu piebilda Rozītis. Viņš situāciju salīdzināja ar brīvā kritienā esošu cilvēku, kas ir aizķēries aiz klints aiz viena pirksta, taču tajā brīdī "vīriņi" atkal mēģina uzkraut kādus kilogramus, lai paskatītos, cik ilgi viņš varēs noturēties.
Uz atbildības neuzņemšanos norādīja arī SIA "Linde pārtika" vadītāja Nansija Linde. "Es nepārtraukti maksāju lielākas vai mazākas soda naudas par to, ka kāds uzņēmumā kaut ko nav izdarījis. Es atbildu materiāli, man ir jāatbild par saviem lēmumiem savā uzņēmumā. Diemžēl valdībā nekad neviens par to neatbild," vērtēja Linde.
Uzņēmēji arī uzskata: kamēr nemainīsies valdības darbs, Latvijas iedzīvotāju masveida došanos labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm nevarēs apturēt.
Ar to lielākā vai mazākā mērā saskārušies visi diskusijas dalībnieki. Piemēram, Kuldīgas biznesa apvienības valdes loceklis Uldis Ante, kas darbojas tūrisma jomā, novērojis, ka prom dodas arī nebūt ne mazturīgākie cilvēki. "Redzu - viens dakteris aizbraucis, vēl kāds prom. Sāpīgi, ka prom aizbrauc "prāti" un netaisās atgriezties," teica uzņēmējs.
Kā vienu no problēmām viņš minēja nesakārtoto mācību procesu. Viņaprāt, tā dēļ cilvēki, kas mācījušies, lai sāktu uzņēmējdarbību, to tomēr neizdara. Turklāt, sākot veikt aprēķinus par iecerētajiem projektiem, cilvēki nonāk pie secinājuma, ka vajadzīgi resursi, un nereti kā potenciālo avotu viņi redz peļņu ārzemēs. "Atgriešanās ir ar lielu jautājuma zīmi," piebilda Ante.
Linde vērtēja, ka, iespējams, sākumā uz ārzemēm devās "laimes meklētāji", bet tagad aizbrauc tiešām strādājoši cilvēki. "Tas darba ražīgums, kas bija šeit, tagad ir tur," secināja uzņēmēja, kuras draugu un radu pulkā arī ir daži, kas braukuši Ziemassvētkus svinēt ārzemēs, jo tur ir ģimene un radinieki.
Savukārt "Amazones" izpilddirektore Mikāla, vērtējot pieredzi savos uzņēmumos, tomēr secinājusi, ka cilvēki ar zemāku izglītību meklē mazāk kvalificētu darbu valstīs, kur ir cits sociālais līmenis un kur mazāk kvalificētais darbs tiek augstāk apmaksāts. No tehnikas tirdzniecības un servisa uzņēmuma "Amazone", pretēji zemnieku saimniecībai, neviens neesot aizbraucis strādāt uz ārzemēm.
Uzņēmēji pauda satraukumu par to, ka aizbraucēji līdzi ņem arī bērnus, līdz ar to ir mazāk iemeslu atgriezties, kā arī izbrauc gados jaunie cilvēki, kas vieglāk var iekļauties attiecīgajā sabiedrībā.
Mikāla vērsa uzmanību uz citu gaidāmu nopietnu sociālu problēmu, proti, lielo pensionāru skaitu un mazo to cilvēku skaitu, kas saražo un dod naudu valsts budžetā un sociālajā budžetā. Vērtējot iespēju uz svētkiem prēmēt savus darbiniekus, viņai lielo nodokļu dēļ radies jautājums, vai prēmēti tiks cilvēki, kas strādā, vai arī valsts. "Esmu vienmēr vadījusies pēc bibliska principa - Dievam, kas Dievam, bet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas. Bet ķeizaram ir jābūt saprātīgam un jānāk pie samaņas. Viņš nevar būt kā augļotājs pret savu tautu. Es negribu krāpt savu valsti, bet valdība, kas prezentē valsti, liek par to domāt," norādīja uzņēmēja.
