Pujats aizstāv visu kritizēto Ungārijas mediju likumu

Jaunais likums pēc Pujata ieskatiem varētu mediju jomu sakārtot uz pozitīva viļņa.

"Noklausījos, ka visi brūk virsū ungāriem. Bet galu galā - ja uzskata, ka saimnieciskās krīzes pamatā ir garīgā krīze, tad lielā mērā atbildība gulstas arī uz medijiem, kas faktiski veido sabiedrisko domu.. Tad kāpēc visi brūk virsū, ja mēģina to [mediju jomu] sakārtot uz pozitīva viļņa?" komentējot pretrunīgi vērtēto likumu, kuru kritiķi dēvē par mediju brīvību ierobežojošu, norādīja dvēseļu gans.

Tā vietā "citiem vajadzētu ņemt par paraugu ungāru iniciatīvu vai vismaz ļaut izmēģināt jauno likumu praksē", nesteidzoties ar tā kritiku, iekams nav izpētīts arī pozitīvais devums, uzsvēra Pujats.

Viņaprāt, tieši mediji lielā mērā vainīgi pie tā, ka mūsdienās Eiropā sagrauta ģimenes institūcija, ir daudz atstātu bērnu un tādēļ vērojams arī noziedzības pieaugums, ir slikti demogrāfiskie rādītāji, kā arī tiek kultivēta visatļautība. "[Mediji] pieradina cilvēkus pie domas, ka laulības šķiršana ir normāla parādība, mīlas trīsstūris interesants. Ja seksu glorificē, tad brūk arī citas vērtības," klāstīja Pujats.

Turklāt "mediji tiek uzskatīti par ceturto varu un, ja to mēģina sakārtot, paldies Dievam, tas būtu labi", sacīja dvēseļu gans.

Uz jautājumu, vai viņš nesaskata kritiķu paustās bažas par preses brīvības ierobežojumiem, Pujats atbildēja ar pretjautājumu: "Ar ko tad atšķiras brīvība no patvaļas?" "Brīvība ir izvēle starp pozitīvajām vērtībām. Ja viņi mēģina norobežoties no negatīvām vērtībām, es domāju, ka tā būtu tikai apsveicama lieta," pārdomās dalījās Pujats.

Daloties vērtējumā par Latvijas mediju vidi, priesteris atzina - arī Latvijā stāvoklis varēja būt labāks, jo arī šeit liela daļa laulību tiek šķirtas, kas agrāk nebija vērojams, arī ne padomju laikā. Tādēļ arī Latvijā "vest ļoti līdzsvarotu politiku būtu tikai apsveicami".

Turklāt, viņaprāt, tam būtu jānotiek tieši likumdevēja līmenī, jo dažādās konsultatīvās padomes līdz šim pierādījušas, ka no tām nav liela labuma. Līdz ar to arī par nule izveidoto jauno konsultatīvo padomi sabiedrisko mediju darba pārraudzībai Pujats ir skeptisks. Baznīcas pārstāvji tajā neesot lūgti darboties, taču arī, kad līdzīgās padomēs darbs noticis, pēc tam pieņemtie lēmumi neesot ņemti vērā.

"Mēs jau esam bijuši visādās konsultatīvajās padomēs - tām nav nekādu likumdošanas spēku, ne arī tajās kārtīgi ieklausās un dara tik pa savam," norādīja bijušais Latvijas katoļu baznīcas galva.

Viņaprāt, būtu labi par šiem jautājumiem arī izvērst plašāku diskusiju sabiedrībā.

Jau ziņots, ka 1.janvārī Ungārijā stājās spēkā jaunais mediju likums. Kritiķi apgalvo, ka likums palielinās valdošās partijas "Fidesz" kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, jo tas paredz izveidot mediju pārraudzības institūciju - Nacionālo mediju un sakaru aģentūru. Paredzams, ka visi tās locekļi būs no premjerministra Viktora Orbāna vadītās partijas "Fidesz", kurai parlamentā ir divu trešdaļu vairākums.

Jaunā institūcija varēs ne tikai noteikt naudassodus par tādu mediju saturu, kuru uzskatīs par apvainojošu, bet arī par materiāliem, kurus atzīs par "politiski nelīdzsvarotiem". Naudassodu apmērs varēs būt līdz 25 miljoniem forintu (64 000 latu) drukātajiem un interneta plašsaziņas līdzekļiem un līdz 200 miljoniem forintu (570 000 latu) radiostacijām un televīzijas kanāliem.

Jaunajai pārraudzības institūcijai būs tiesības pārbaudīt plašsaziņas līdzekļu tehnisko aprīkojumu un dokumentus, kā arī likt žurnālistiem atklāt informācijas avotus, ja šī informācija skars nacionālo drošību.

Protestējot pret šo likumu, vairāki Ungārijas laikraksti decembrī vienu dienu iznāca ar tukšām pirmajām lappusēm, bet 20.decembrī pie Ungārijas parlamenta pret jaunā mediju likuma pieņemšanu protestēja aptuveni 1500 cilvēku.

Jauno likumu jau pirms tā pieņemšanas kritizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Starptautiskais preses institūts.