Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 9. un 10. aprīlī
Deju mūzikas grandu – grupas „Faithless” – koncerta tiešraidi no Londonas varēs baudīt „Kino Citadele”, bet Ķīpsalas hallēs visas brīvdienas valdīs mode un skaistums.
1. Deju mūzikas pionieri „Kino Citadele”
Pēc 15 vienreizējiem gadiem, kas sākās ar tādu singlu kā „Salva Mea”, grupa „Faithless”, kuras dalībniekus – Rollo, Maxi Jazz un Sister Bliss – uzskata par deju mūzikas pionieriem, piektdienas, 8. aprīļa vēlā vakarā beigs savu kopīgo muzikālo ceļojumu, sakot atvadas saviem faniem visā pasaulē no Londonas.
„Kino Citadele” dod iespēju arī visiem Latvijas deju mūzikas cienītājiem piedalīties neaizmirstamajā grupas atvadu šovā, baudot grupas pēdējo uzstāšanos izcilā attēla un skaņas kvalitātē uz lielā ekrāna tiešraidē no Londonas naktī no 8. uz 9. aprīli – pulksten 00.30.
Pasākuma organizatori informē: „Tās būs neiedomājami iespaidīgas atvadas, jo šis ir pirmais deju mūzikas koncerts, kas tiešraidē tiek translēts kinoteātros visā Eiropā - Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā, tādējādi ļaujot tūkstošiem „Faithless” fanu piedalīties šajā neaizmirstamajā koncertā, kas solās novilkt jaunas robežas deju mūzikas vēsturē.
Šovs „Brixton O2 Academy” tiks filmēts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, un priekšnesumus varēs izbaudīt izcilā attēla un skaņas kvalitātē. Grupa sola izpildīt lērumu savu labāko gabalu, to skaitā TOP10 10 singlus – „Insomnia”, „God Is A DJ” un „We Come 1”.
2. Modernais balets VEF Kultūras pilī
Sestdien, 9. aprīlī pulksten 19.00 VEF Kultūras pilī būs skatāma Indras Reinholdes Kamerbaleta modernā baleta izrāde „DIPTIHS: Gaisma un pelni/Klaunu dienasgrāmatas”.
Cilvēka cerības un ideāli uzplaukst viņa iekšējā telpā – no citiem norobežotā, vienreizējā un neatkārtojamā pasaulē. Un tad kā ēna, kas pāršķeļ gaismu, šajā aplī ielaužas dzīve... Dvēseles un ārpasaules nemitīgo sadursmju motīvi izrādē tiek variēti, izmantojot dažādas mākslinieciskas formas – no dramatiski piesātinātiem plastiskiem monologiem un dialogiem līdz groteskai kolāžai. Pirmās daļas vēstījums ir tiešs un nepastarpināts – dejotāji uzrunā skatītāju, paužot savas emocijas un atspoguļojot iekšējās pasaules drāmu – alkas pēc ideāla un tā zaudējumu cilvēku savstarpējās cīņās. Otrā daļa veidota izteikti teatrālā tēlainībā, kur groteski sakāpinātā veidolā atspoguļojas pasaule. Pus nopietni, nedaudz ironiski skatoties uz dzīves parādībām, tiek izstāstīti pieci dažādi stāsti par prieku, skumjām, radošu degsmi, mīlestību, cerībām un vilšanos.
Indras Reinholdes Kamerbalets ir jauns modernā baleta teātris, radošu domubiedru grupa ar savdabīgu kustību valodu un kopēju mērķi – emocionāli uzrunāt skatītāju. Otrajā sezonā kolektīvs ir paplašinājies, tam pievienojoties vēl pieciem profesionāliem dejotājiem. Pašlaik teātra sastāvā ir deviņi dejotāji – Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studenti Gabija Bīriņa, Ieva Kemlere, Natālija Korotja, Anastasija Novikova un Reinis Rešetins, Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki Antons Freimanis un Māris Spriņģis, kā arī Rīgas horeogrāfijas vidusskolas audzēknes Lāsma Andžāne un Baiba Beitika.
Sīkāk internetā: kamerbalets.wordpress.com
3. Mode un svētki Ķīpsalā
Līdz svētdienai uz Ķīpsalas starptautisko izstāžu halli var doties meklēt skaistumu, modi, svētkus un labas idejas. Tur notiks vairākas šīm tēmām veltītas izstādes, modes skates un šovi:
* 16. starptautiskajā tekstila, apģērbu, ādas izstrādājumu un ražošanas iekārtu izstāde „Intertextil Balticum 2011” šogad īpašu uzmanību pievērsīs ne tikai rūpnieciskajiem ražotājiem, bet arī tiem, kas dažādus apģērbus un aksesuārus gatavo ar rokām – gan savam priekam, gan pārdošanai. Tur varēs iepazīties un arī apgūt pamatus tādām rokdarbu tehnikām kā paklāju darināšana, ziedu veidošana, kanvas izšūšana, filcēšana, izšūšana jakobīņu tehnikā un citām. Būs arī apskatāma unikāla tekstilmozaīkas tehnikā darināta lielformāta sega „Draudzības kopdeķis Rīgai”, kuras garums ir 7,50 metri un augstums 1,80 metri.
Tiem, kas interesējas par modi un dizainu, izstādes laikā būs iespēja vērot vairākas modes skates – gan vietējo dizaineru, gan ārvalstu viesu.
„Intertextil Balticum” ir lielākā modes industrijas izstāde Baltijas valstīs un vienīgā profesionālā izstāde, kas piedāvā iespēju iepazīstināt savus patērētājus ar jaunāko sortimentu, satikt un uzrunāt jaunus partnerus un patērētājus, vienoties par savstarpēji izdevīgiem darījumiem;
* vienlaikus Ķīpsalā notiks arī izstāde „Fiesta Expo 2011”, kas iepazīstinās ar idejām, iespējām un risinājumiem visdažādākajām svinībām – pasākumiem, kāzām, izlaidumiem, svētkiem un ballītēm – un ļaus ikvienam sajust īstu svētku atmosfēru.
Svētdiena, 10. aprīlis, būs kāzu tematikai veltīta diena. Līgavas un līgavaiņi, jaunā pāra vedēji, vecāki, draugi un ikviens, kas vēl tikai sapņo par savām kāzām, ir aicināts uz Ķīpsalu, kur varēs atrast visu nepieciešamo kāzām – kleitas un plīvurus, smokingus, floristu meistardarbus, kāzu auto, kāzu tortes, pasākumu norises vietas, kāzu fotogrāfus un muzikantus. Notiks arī krāšņas kāzu tērpu modes skates;
* notiks arī jauno modes mākslinieku konkurss „Habitus Baltija 2011”, kurā piedalīsies 50 dalībnieki no 11 valstīm. Ikviens, kam interesē mode, radošas izpausmes, interesantas un stilīgas lietas, varēs rast iedvesmu un vērot jaunākās modes tendences jauno modes mākslinieku tērpu kolekciju skatēs, kas būs vērojamas sestdien, 9. aprīlī, Ķīpsalā.
Sīkāk internetā: www.bt1.lv
4. Stambula – kontrastu pilsēta Melngalvju namā
Melngalvju nama izstāžu zālē „Melngalvju galerija" līdz 13. maijam ir apskatāma tēlniecības izstāde „Stambulas iespaidi", kurā eksponēti 42 mūsdienu turku mākslinieku darbi, kuros atspoguļojas Stambula no dažādu mākslinieku skatu punkta - tiek atklāts pilsētas raksturs, ikdiena vēstures griežos un mūsdienās.
Vēstures griežos Stambula piedzīvojusi dažnedažādas kultūras un kopienas. Pilsēta saglabājusi kosmopolītisko raksturu, dažkārt slēpjot un dažkārt atklājot savu nepārspēto mantojumu. Pilsēta ir civilizāciju saplūšanas dzīvs piemērs. Vairāk nekā divus tūkstošus gadu pilsēta piesaistījusi cilvēces uzmanību. Trīs impēriju – Romas, Bizantijas un Osmaņu – galvaspilsēta šodien tur cieņā un godā pagātnes mantojumu, vienlaikus skatoties nākotnē.
1883. gadā tika dibināta turku Tēlotājmākslas skola, kurā uzņēma tikai puišus. 1914. gadā tika atvērta arī šāda skola sievietēm. Laikmetīgās tendences sāka parādīties „1914.gada paaudzē”. Pirmā izstāde ārvalstīs tika organizēta 1918. gadā Vīnē, Austrijā.
Šodien Turcijas mākslinieki sevi sajūt kā pasaules laikmetīgās mākslas sastāvdaļu, vienlaikus saglabājot personisko rokrakstu un interesi par savu kultūru. Turcijas neatkārtojamība slēpjas faktā, ka tā ir vienlaikus Eiropa un Āzija.
Izstādē piedalās 42 turku mākslinieki, kuri astoņdesmitajos gados absolvējuši Stambulas Mākslas akadēmiju.
5. Ieskandina Siguldas Opermūzikas svētkus
Gaidot vienu no šīs vasaras muzikālākajiem baudījumiem – 19. Starptautiskos Siguldas Opermūzikas svētkus, svētdien, 10. aprīlī pulksten 16.00 Siguldas pilsētas Kultūras namā notiks svētku ieskaņas koncerts „Stāsti man par mīlu…” (Parlami d’amore), kurā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska, Madara Dziedātāja, Juris Ādamsons un koncertmeistare Silvija Deidule.
Klausītājus priecēs skaņdarbi no operām „Karmena”, „Figaro kāzas”, „Seviļas bārddzinis”, „Burvju flauta”, „Lukrēcija Bordža” un operetēm „Grāfs fon Luksemburgs”, „Sikspārnis”, „Čigānu barons” un citām. Koncertprogrammā skanēs Ž. Bizē, V. A. Mocarta, Dž. Rosīni, F. Šopēna, J. Štrausa un citu ievērojamu komponistu mūzika.
Soliste Inga Šļubovska absolvējusi Mūzikas akadēmiju. Vokālās prasmes papildinājusi meistarklasēs Vācijā, Nīderlandē un Itālijā. Strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas Doma kora skolā, kopš 2008.gada – Latvijas Nacionālās operas soliste. 2009.gadā kļuvusi par 2009. gada balvas laureāti nominācijā „Labākā operas soliste”.
Mecosoprāns Madara Dziedātāja šobrīd studē Mūzikas akadēmijā, vokālās prasmes, ir pašmāju un starptautisku konkursu laureāte, aktīvi piedalās koncertos, festivālos un dažādos mūzikas projektos.
Juris Ādamsons absolvējis Mūzikas akadēmiju profesora Kārļa Zariņa vokālajā klasē. Savas vokālās prasmes papildinājis Itālijā, Luksemburgā un Austrijā. No 1996. līdz 1998.gadam dziedājis Luksemburgas Nacionālajā teātrī, bet kopš 1998.gada ir Latvijas Nacionālās operas solists.
Sīkāk internetā: www.sigulda.lv
Rīgas galerijā „FLAT” (Ģertrūdes ielā 46) līdz 4. maijam ir apskatāma Karinē Paronjanc personālizstāde „Vērši un artišoki”.
Izstādi caurstrāvo pavasara noskaņas – dabas atdzimšanas tēma, augu un ziedu motīvi, pavasara jutekliskums, seksuālas enerģijas uzplaukums. Kā nemainīgi centrālā tēma Karinē Paronjanc darbos ir vīrišķā un sievišķā pretestība un mijiedarbība.
„Man patīk strādāt ar košām, dzidrām krāsām, izmantojot visu paletes bagātību, uzlūkojot zeltu kā universālas mīlestības simbolu, rozā kā maiguma un balto kā paradīzes tīrības un patiesības simbolu,” stāsta māksliniece.
Šajā izstādē māksliniece vēlējusies organiski apvienot glezniecisko manieri ar dekoratīvo, svarīgu lomu piešķirot līnijai, krāsu niansēm, ritmam un pat dažos darbos gaismēnai. Karinē atzīst, ka savos darbos kļūst arvien sentimentālāka.
Ieceres realizācijai izmantota jauktā autortehnika – eļļa, akrils, pasteļa krītiņi, ogle, zelts. Bet par darba plakni Karinē izvēlējās apdrukātus palagus. Karinē saka, ka „gleznot uz palaga, manuprāt, ir īpaši intīmi un mājīgi, tas rada īpašas attiecības ar savu mākslas darbu. Palags tas ir gan cilvēka eksistences simbols, gan intīms ikdienas elements vienlaikus.”
Galvenais izteiksmes līdzeklis ir ornaments. Māksliniece rada savu ornamentālo sistēmu uz jau esoša palaga ornamenta, radot zināmo saspēli un dažreiz pat asprātīgu intrigu! Ornaments darbojas kā universāls informācijas nesējs - vispārinājums, simbols, maģija, vēsture un tilts no pagātnes uz tagadni. Tas ir kā mandala, dodot iespēju skatītājam abstrahēties no realitātes.
Šīs izstādes galvenais uzdevums ir padarīt Karinē Paronjanc skatītāju dzīvi krāšņāku un dzīvespriecīgāku, radīt svaigu pavasara noskaņojumu. „Pēc savas būtības esmu svētku māksliniece. Šo apzīmējumu laikam var attiecināt ne tikai uz glezniecību, bet arī uz dzīvi vispār. Tā nu ir sanācis, ka manā dzīvē viss ir savijies kopā - glezniecība, deja un mūžīgi svētki. Man ir grūti izpausties kādā konkrētā mākslas jomā, jo visa mākslinieka dzīve, manuprāt, ir viena vienīga pašizpausme mākslas vārdā. Bieži man nākas ,,dejot” savas gleznas vai ,,gleznot” savas dejas. Visa mana dzīve ir pakārtota radošiem meklējumiem,” par sevi saka māksliniece.
„Rietumu bankas” izstāžu zālē (Rīgā, Vesetas ielā 7) ir sākušās Mākslas dienas. Tur līdz 10. maijam ir skatāma trīs jaunu latviešu gleznotāju Mārītes Guščikas (1980), Flēras Bīrmanes (1983) un Laura Mīlbreta (1979) izstāde, kas pieskaņota Mākslas dienām.
Tie ir trīs jauni gleznotāji, kuri mākslas pasaulē jau ir pamanīti un atzinīgi novērtēti. Reālisms, figūra, cilvēks – viņi nebaidās no tā, tas viņus interesē un saista. Cilvēks un vide, urbanizēta vide un daba, bet arī tad tikai kā vide, ne ainava. Cilvēks viņu darbos jūtams visur – ar savām domām, jūtām, dzīves izjūtu un ritmu - sirds , elpas ,soļu un dienas ritmu.
Jaunie mākslinieki lieliski pārvalda zīmējumu un tās iespējas, ko sniedz glezniecības tehnikas. Viņiem patīk eksperimentēt un pārsteigt. Tas tikai apliecina, ka glezniecība ir plaša, bagāta pasaule un sola atklājumus katram radošajam šīs pasaules iemītniekam, lai tajā ievilinātu skatītājus – mākslas baudītājus. Mākslas dienas jau vienmēr ir bijuši kopējie svētki – māksliniekiem un skatītājiem.
