Nacionālajā teātrī top izrāde "Lūgšana resnajai tantei". VIDEO
Kultūra

Nacionālajā teātrī top izrāde "Lūgšana resnajai tantei". VIDEO

Jauns.lv

21. aprīlī Nacionālā teātra Jaunajā zālē notiks Džeroma Deivida Selindžera garststāstu "Frenija un Zūijs" dramatizējuma "Lūgšana resnajai tantei" pirmizrāde. Iestudējumu veido režisors Pēteris Krilovs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Kristīne Abika.

Nacionālajā teātrī top izrāde "Lūgšana resnajai ta...

"Vai ir kaut kas, kā priekšā mums katram būtu jāatskaitās par izdarīto? Izrāde ir par to, kā brālis un māsa - jaunākie no septiņiem Glāsu ģimenes brīnumbērniem - mēģina atklāt Dievu tur, kur citi to neredz un nemeklē," par izrādi stāsta tās veidotāji.

2010.gada 27.janvārī, nedēļu pēc tam, kad Krilovs bija izteicis vēlēšanos kopā ar saviem bijušajiem audzēkņiem iestudēt Nacionālajā teātrī Selindžera garstāstu "Frenija un Zūijs", pasauli saviļņoja ziņa par Selindžera nāvi. 91 gada vecumā pēc gandrīz 50 gadu dzīves vientuļā noslēgtībā savā mājā Kornišā, Ņūhempšīrā, viņsaulē bija aizgājis viens no ievērojamākiem Amerikas pēckara perioda rakstniekiem, kura skatījums uz pasauli uzrunāja pirmkārt jaunus cilvēkus, jo ar viņiem tika runāts par viņiem aktuāliem jautājumiem.

Selindžera godīgums, enerģiskie dialogi, iekšējie monologi, vēstules, izvērstas telefonsarunas, pretnostatījums starp to, kā pasauli uztver pusaudži un viņu vecāki, tika atzīts par viņa rakstnieka rokrakstu, tomēr ne jau pusaudžiem tuvā valoda vien padarīja viņu ārkārtīgi populāru. Noteicošais bija pretstatījums starp sabiedrības oficiāli piedāvāto pragmātisko dzīves filozofiju un Selindžera mistisko, budismā un citās austrumu garīgajās praksēs balstīto pasaules redzējumu, kas apliecināja, ka šai dzīvē vērtīgi ir arī tie cilvēki, kuru bagātībā nav aprēķināma dolāros.

Selindžers dzimis 1919.gadā, viņš ienāca literatūrā ar stāstu "Jaunie cilvēki" (1940), bet pasaules slavu ieguva 1951.gadā ar garstāstu "Uz kraujas rudzu laukā", kam sekoja deviņi stāsti par Glāsu dzimtas bērniem, kas vēlāk apkopoti grāmatā "Deviņi stāsti" un "Frenija un Zūijs". 1965.gadā Selindžers noslēdzās no ārpasaules, paziņodams: "Es vēlos, lai mani atstāj vienu, pilnīgi vienu. Man patīk rakstīt, un varat man ticēt, es rakstu regulāri. Taču es rakstu sev, savam priekam."