"Liepājas mākslas forumu" piektdien atklās ar laikmetīgās mākslas sesiju
Kultūra

"Liepājas mākslas forumu" piektdien atklās ar laikmetīgās mākslas sesiju

Jauns.lv

Jau šo piektdien, 5.augustā, pulksten 16 “Liepājas mākslas forums” tiks atklāts ar laikmetīgās mākslas darbu sēriju, kas, turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, liepājniekiem un pilsētas viesiem sniegs iespēju mākslu baudīt ne tikai telpās, bet arī pilsētvidē.

"Liepājas mākslas forumu" piektdien atklās ar laik...

Izstādes atklāšana sāksies koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova, tajā piedalīsies un klātienē būs satiekami arī ekspozīcijas tapšanā iesaistītie mākslinieki. Sesijas atklāšana turpināsies ar pilsētvidē esošo mākslas darbu apskati - kopā ar darbu autoriem apmeklētāji varēs doties uz trīs dažādām vietām Liepājas centrā – Veco ostmalu, Zivju ielu un krustojumu starp Jūras un Graudu ielām, kur izvietota otra daļa no mākslas foruma ekspozīcijas.

Mākslas sesijas ietvaros tika turpināta tradīcija ik gadu foruma laikā dāvināt pilsētai vienu sakoptu brandmūri Liepājas pilsētvidē. Pagājušā gada vasarā pilsētas centrā tapa lielformāta gleznojums "Skaņu vīrs", kura autori bija jaunie mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune. Šovasar lielformāta sienas gleznojumu – Liepājai raksturīgo vārnu – tai piederīgā vietā, Vecajā ostmalā 55 izveidojis pieredzējušais mākslinieks, liepājnieks Uldis Rubezis. Prātojot par simbolu, kurš filozofiski un dizainiski iekļautos promenādes vidē, U.Rubezis izlēmis gleznot melno vārnu: “Nolēmu, ka šajā vietā iederētos kas liels un pamanāms, simbolisks gleznojums, kas ar laiku varētu kļūt arī par tikšanās vietu – pie melnās vārnas. Šī putna daudzpusīgā simboliskā nozīme mani uzrunāja un mudināja izvēlēties gleznojumam. Gudra, ar apskaužamām pielāgošanās spējam un viltību apveltītā vārna, pēc Kastaņedas domām, bija vienīgais dzīvnieks, kurā būtu vērts pārmiesoties. Manuprāt, interesanti arī, ka melnā vārna ģeogrāfiski ir sastopama tikai šajā pusē.”

Pilsētvidē liepājniekus uz pārdomām mudinās Indriķa Ģelža multimediālā instalācija “Tikšanās” un Ivara Drulles skulptūra “Ieklausies eņģeļu balsīs”. Objekts “Tikšanās” izveidots no divām "Lada 2101" automašīnām, kuras procesa laikā pārdalītas divās vienādās daļās. Rezultātā abu mašīnu aizmugurējās daļas savienojums radījis vienu kopēju objektu, ko interaktīvi papildina mākslinieka veidoti trīs video darbi. Instalāciju liepājnieki aicināti baudīt Zivju ielā 2a, vietā, kur iepriekš atradās “Rietumu Radio” studija.

Savukārt Jūras un Graudu ielu satikšanās krustojumā, vietā, kur 2015.gada mākslas foruma laikā tika eksponēta plašu rezonansi guvusī Aigara Bikšes veidotā tumšādainā tautumeita, tiks eksponēts Ivara Drulles objekts “Ieklausies eņģeļu balsīs”.

Par iedvesmu instalācijas tapšanai stāsta I.Drulle: “Cilvēks ar savām uztveres iespējām spēj redzēt un dzirdēt tikai niecīgu salu no realitātes. Mēs spējam uztvert mazu daļu no plašā viļņu un frekvenču okeāna, kas virmo gaisā ap mums. Ar radio starpniecību mēs varam klausīties mūziku, ar radioteleskopu palīdzību mēs spējam redzēt zvaigznes, bet ir vēl citas informācijas uztveres formas. Ir dzirdēti stāsti, kā Svētais Gars runā uz praviešiem un ir aprakstīti tūkstošbalsīgi eņģeļu kori, kas dzied neticami skaistas melodijas, bet kā šīs skaņas uztvert skaļajā ikdienas troksnī?  Kā mēs varam dzirdēt, kad eņģeļi mums sūta ziņas?” Mākslas darbā ir attēlots inženieris-izgudrotājs, kurš ir izgatavojis konstrukciju, lai beidzot varētu uztvert eņģeļu sūtītās ziņas, kuras līdz šim viņš nespēja sadzirdēt. Visi ekspozīcijas objekti pilsētvidē būs apskatāmi līdz 30.septembrim.

Ekspozīcijas otra daļa būs skatāma koncertzāles mākslas telpā Civita Nova – šeit līdz pat septembra beigām būs skatāms Kuldīgas mākslinieku rezidences radītais mākslas projekts “Lielzemes muzejs” ar centrālo objektu – lielizmēra kaķi. Izstādes darba grupu veido mākslinieki Aigars Bikše un Andris Vītoliņš, operas režisore Margo Zālīte, reklāmas speciālists Voldemārs Dūdums, korektore Anna Laganovska, tulkotājs Uldis Brūns, dizainere Sabīne Vernere, vadītāja Ilze Supe, filozofs Kārlis Vērpe un kurators Uldis Pētersons.

Projekta vadītāja Ilze Supe stāsta: "Izstāde apmeklētāju uzmanībai piedāvās eksponātus no reālas utopijas, Lielzemes. Viena no izstādes pamattēmām ir utopiska domāšana, kas ir bijis būtisks dzinulis arī Latvijas salīdzinoši jaunajā vēsturē. Ar utopisku domāšanu varam saskarties ik uz soļa – klasiska Kurzemes zemnieku sēta mums saistās ar daļēji mītisko pirmo brīvvalsti, padomju laiku pēdas vides ainavā un cilvēku domāšanā atgādina par vienu no vērienīgākajām tuvākajā vēsturē radītajām utopijām, un arī no jebkādām savienībām neatkarīga Latvija mūsdienās ir spilgts utopiskas domāšanas auglis. Pat skatoties sīkumos, atrodam mazas utopijas…”.

Vārds “utopija” burtiski nozīmē “vieta, kuras nav”. Utopijā saplūst un bieži kontrastē naivs sapņojums pēc labākas, nereti pavisam neiespējamas būšanas un liela atbildība, jo sapņi mūs vada līdzīgi šamaņu paralēlo realitāšu iztēlojumiem," Lielzemes muzeja filozofiju komentē I.Supe.

Uz izstādes atklāšanu piektdien, 5.augustā pulksten 16 koncertzāles “Lielais dzintars” 1.stāvā laipni aicināti visi interesenti. Izstādes ekspozīcija apskatāma bez ieejas maksas.

“Liepājas mākslas foruma” norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, forums tapis sadarbībā ar Amerikas vēstniecību, Cēsu Mākslas festivālu, Kuldīgas mākslinieku rezidenci, Liepājas pilsētas domi, Kuldīgas novada pašvaldību, Latvijas blūza atbalsta biedrību, kinoprojektu “Spektrs”, “CREA promotion”, Britu padomi, uzņēmumiem “Krāsu serviss”, “Storent”, “Mars”, “Kurekss” un “Valmiermuiža”.

Kā iepriekš ziņots, “Liepājas mākslas forums” noritēs no 5. līdz 13. augustam un ir turpinājums pagājušajā vasarā noritējušajam mākslas forumam ar devīzi “Atklāj savu dzintaru!”, kas iezīmēja tobrīd vēl tikai gaidāmo koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanu. Foruma ietvaros apmeklētājiem tiek piedāvāti dažādu žanru un starpžanru mūzikas un mākslas notikumi, kā arī kino un lektorijs. Vairāk informācijas par forumu var iegūt mājas lapā www.greatamber.lv.

Reklāmas raksts sadarbībā ar koncertzāli "Lielais dzintars"/Publicitātes foto