Sausuma dēļ zemniekiem iznīkst labība. VIDEO
Saules un vēja iedarbības rezultātā turpinās mitruma iztvaikošana apsētajos laukos un, ja tuvākajā laikā nebūs nokrišņi, sējumi var sākt iznīkt. Nobažījies ir arī Lielplatones pagasta zemnieks, motobraucējs Jānis Vinters.
Ja sējas sākumā augsnē mitruma bija pietiekami, jo augsnē bija vēl saglabājies mitrums no ilgstošās sniega segas, iestājoties siltākam laikam, zeme pakāpeniski izžūst.
„Šogad pārsējām 60% no visām labības lauku platībām. Pārsējām nelielu daļu ar vasaras rapsi un pārējo ar vasaras kviešiem. Pagājušajā gadā speciāli šādiem gadījumiem bijām atstājuši sēklu,” LTV „Panorāmai” stāsta Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības „Līgo” īpašnieks Jānis Vinters. Taču tagad jādomā, vai visas pūles nav bijušas veltas. Zeme ir pārkaltusi un saplaisājusi, un sējumi draud iznīkt.
"Lauksaimnieki ļoti gaida lietu. Kopš sniega nokušanas nav lijis lietus, lauki ir izžuvuši un ziemājiem sāk trūkt mitruma - augi paliek bāli, jo mitruma trūkuma dēļ no augsnes augi pietiekami nevar uzņemt barības vielas. Turklāt arī lauksaimnieki nevar uzsēt ziemājiem nepieciešamo papildus mēslojumu, jo uz sausas zemes mēslojums neizšķīst, neiesūcas augsnē un augi to nevar uzņemt. Ja tuvākajā laikā nelīs, tad sausums atstās negatīvas sekas uz ražu - tā varētu būt mazāka nekā plānotā. Vasarājiem arī ir nepieciešams mitrums, lai veidotos dīglis, kā arī lai sadīgušie dīgļi neizkalstu," norādīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītājs Gints Melkins.
Jautāts par sējas darbiem, ministrijas pārstāvis sacīja, ka apsētās platības strauji pieaug. Zemgalē un Kurzemē, kur ātrāk varēja uzsākt graudaugu sēju, sējas darbi šonedēļ jau ir pabeigti, savukārt Vidzemē un Latgalē graudaugu un rapšu sējas darbi patlaban tuvojoties beigām.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2010.gada rudenī ar ziemājiem tika apsēti 275 598 hektāri. Kvieši sēti 224 230 hektāros, rudzi - 30 524 hektāros, ziemas rapsis - 60 313 hektāros, mieži - 9296 hektāros, tritikāle jeb kviešu un rudzu krustojums - 11 548 hektāros, bet ziemāji zaļbarībai - 288 hektāros.
CSP apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām liecina, ka kopumā 2010.gadā graudaugu sējumi bija 535 700 hektāri, kas ir par 0,9% jeb 5100 hektāriem mazāk nekā 2009.gadā.
Atbilstoši tirgus pieprasījumam un augošajām iepirkuma cenām arvien vairāk tiek audzēti kvieši, kuru īpatsvars kopējā graudaugu platībā pieaudzis no 53% 2009.gadā līdz 57% 2010.gadā.
Savukārt rapša sējplatības pret 2009.gadu pērn pieaugušas par 17,3% jeb 162 000 hektāru.
Tikmēr iznīkušo un nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars 2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis vairāk nekā divas reizes un veidoja 24 200 hektārus jeb 4,5% no kopējās graudaugu sējplatības. Nenovākti palika vai iznīka 4,7% rudzu, 5,9% vasaras miežu, 10,4% auzu, 20,7% griķu sējumu.
