Jarānam un Porgantam veči joprojām kniebj dibenā
Pat neticēsiet, bet humoršovs „Imanta–Babīte nepietur” šovasar svin 25 gadu jubileju! Kā šajos gados gājis, atceras Mildiņas Nabiņas lomas atveidotājs Jānis Jarāns.
Humoršovā Mildiņa nav iedomājama bez savas draudzenes Skaidrītes Krāniņas, taču piedzīvojumus Jarānas stāsta bez viņas atveidotāja Daiņa Porganta. „Daudzi domā, ka mēs ar Daini Porgantu dzīvojam kopā. Tomēr dzīvē mēs esam pavisam atšķirīgi cilvēki,” skaidro Jānis.
Kopā ar Porgantu Jarāns jokus plēsis jau vairāk nekā 30 gadu. Lai arī televīzijā humoršovs vairs nav redzams, tomēr visus šos gadus viņi ir tautā pieprasīti un mīlēti komiķi. „50 kilometru ārpus Rīgas mūs nēsā uz rokām,” atzīstas Jarāns.
Pēdējos piecus gadus viņi sadarbojas ar producenti Lailu Ilzi Purmalieti un uzstājas kopīgos koncertos ar Latgales šlāgergrupu Baltie lāči. „Baltacis dzied dvēseliskas dziesmas, mēs taisām jokus, un publika nāk. Publikai prieks, pašiem prieks, un vēl naudu var nopelnīt,” gandarīts Jarāns.
„Dainim bija ļoti fantastiska balss. Viņš parodēja visus labākos tā laika dziedoņus — Braienu Adamsu un citus. Ja būti studējis vokālistos, būtu bijis spicāks pa Zāberu. Varēja dziedāt „La Scalā”, Brodvejā!” par savu kolēģi cildinošus vārdus saka Jānis.
Jarāna un Porganta jokošanās aizsākās raidījumā „Zaķu salas ritmi”, ko vadīja Jānis Rušenieks un Andrejs Volmārs. „Toreiz ar Porgantu pat vēl nebijām iestājušies teātra fakultātē — mēs ar Daini spēlējām Andreja Dripes izrādē „Pēdējā barjera” Arnolda Liniņa režijā,” atceras Jarāns.
Raidījums bija divas reizes gadā — 1. aprīlī un 31. decembrī. „Taisījām tādus pavisam „apolitiskos”. Bet pēc katra raidījuma domājām: nu, šoreiz mūs toč’ vedīs uz KGB (Valsts Drošības komiteja) vai uz cietumu! Bet kaut kā viegli izsprukām cauri. Mēs smējāmies par krieviem, par komunistiem. Toreiz taču bija totalitārais režīms, un tajā laikā raidījumus vajadzēja vispirms nodot komisijām cenzēšanai, taču mūs izlaida cauri, un mēs pāris gadu laikā kļuvām totāli populāri. Jo, ka iet, tad „na vsju katušku!” („uz pilnu klapi”). Mums toreiz bija kādi 20—23 gadi,” jaunību atceras Jarāns.
Veči kniebj dibenā
Jarāna un Porganta attēloto Mildiņu un Skaidrīti sevišķi iecienījušas dāmas pēc gadiem 40. „Kundzes nāk sēdēt pirmajās rindās, biksta viena otrai un saka: „Re, re, re! Tas ir par tevi!” Viņas atpazīst sevi, un anekdotiskajās situācijās viņām ir prieks labsirdīgi pasmieties,” stāsta Jānis.
Mildiņas un Skaidrītes tēli izdomāti, kad Jarānam un Porgantam jau bijis ap 30 gadiem. Vērmaņdārzā noskatītas pensionāres, kas dzīvi diskutējušas. „Sēž uz soliņa un ti ti ti ti ti ti! Nu, velns, ka varētu nosēsties blakus! Atradām kādas piecas sešas anekdotes, apģērbāmies plašķos, uzsējām lakatiņus, apsēdāmies blakus. Un tas aizgāja! Mēs vairs nespēlējam ne policistus, ne deputātus — tikai šis divas dāmas!” atceras Jarāns.
Viņš stāsta, ka abas večiņas sanākušas tik perfektas, ka daudzi skatītāji pat vairs nav sapratuši, ka tās patiesībā ir vīrieši spēka gados. „Mūs pieņēma tik ļoti, ka uz skatuves veči mācās ar puķēm virsū, gribēja bučot un knieba dibenā, jo mēs netēlojām muļķes. Mēs tiešām bijām tās dāmas. Mūs pieņēma kā tās dāmas. Dainis jau bija panikā: „Nu, kā tā var, nu, ko jūs ākstās?!” Viņš satraucās, ka tik kāds to neuztver pārāk nopietni,” ar smaidu atceras Jarāns.
Aktieris uzsver, ka nekad nav izsmējuši policistus. „Mēs nekad nesmejamies par policistiem. Policisti mūs vienmēr ručījuši ārā. Vienreiz tā ap Ziemassvētkiem skrējām caur Talsiem, vajadzēja paspēt uz koncertu pie pensionāriem. Maucām ar kārtīgu ātrumu. Izskrēja policists, jauns puisis, laimīgs, ka noķēris: „Džeki, kur jūs tā skrienat?!” Atpazina. Godīgi atzināmies, ka pie pensionāriem uz balli. Tikām cauri ar brīdinājumu. Ja godīgi pasaki, attieksme ir saprotoša. Mēs nedziedam tās dziesmas par pieciem latiem policistam, ko Paukštello un Bērziņš dziedāja. Visu cieņu policistiem. Mēs nekad neesam devuši tos piecus latus, un viņi nav ņēmuši, jo viņi vienmēr mūs atlaiž. Viņi pasaka: „Jāni, nebrauc iedzēris un vienmēr piesprādzējies!” To arī vienmēr esmu darījis — nekad nebraucu iedzēris un vienmēr esmu piesprādzējies,” sirsnīgi stāsta aktieris.
„Mēs taisījām skaistumkonkursus, vilkām peldkostīmus, ko tik mēs nedarījām!” atceras Jarāns un ar nožēlu piemin, ka ļoti daudz raidījumu izdzēsti. Pa desmit gadiem safilmēti 100—200 raidījumi, saglabāti labi ja daži. Tomēr Jarāns zina fanus, kam ir visu raidījumu ieraksti.
„Mūža darbs, un nav! Tāpat kā nav Piektdieņu — rakstījām divus gadus, divreiz mēnesī. Kvantums raidījumu! Dažreiz tā padomā, un kļūst skumji. Miedziņa nav! Desmit gadu! Vienkārši nav. Bet tolaik bija problēmas ar kasetēm, rakstīja panorāmas pa virsu. Tas ir tā skumji — tava mūža darba nav. Forši, nu... Bet es esmu laimīgs. Man ir daudz darba, un viss ir kārtībā!” atklāts ir lieliskais komiķis.
Lai gan cilvēki Jāni Jarānu uztver kā izcilu komiķi, viņš ir ne mazāk izcils dramatisko lomu tēlotājs. 2009. gadā Jarāns tika nominēts kā labākais vīriešu lomas tēlotājs — Indrānu tēvs Laura Gundara teātrī TT iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa lugā. Vecākās paaudzes teātra kritiķi teikuši — tik spēcīga Indrānu tēva latviešu teātrī nav bijis.
„Pirmās desmit minūtes daudzi cilvēki, ieraugot šajā nopietnajā lomā mani, bija skeptiski. „Nu, nu! Jarāns — Indrāns?!” Tomēr pēc desmit minūtēm iestājās kapa klusums un uz skatuves notiekošajam raudāja līdzi visa zāle. Līdz pašām beigām,” atceras Jarāns.
Lai jociņi spētu pa īstam aizraut publiku, liela nozīme ir aktiera meistarībai. Cilvēki jāvēro, jāmēģina saprast viņu domu gaitu, lai skatuves tēls izdotos. Jānis Jarāns spēlē monoizrādi Tētis, arī Alu cilvēks. Pēdējā ir pasaulē ļoti populāra izrāde par sieviešu un vīriešu attiecībām. Jarāns pieredzējis, ka cilvēki tās laikā sajūsmā auro, ceļas kājās un smejas kā kutināti. „Mēs varam daudz runāt par vīriešu un sieviešu attiecībām. Jo sievietes ir stipri īpatnējas būtnes, bet mēs, vīrieši, arī esam tizli — teiksim tā,” par saviem vērojumiem daudznozīmīgi nosmaida aktieris.
Spēlē arī striptīzu
Izrādās, pats Jānis Jarāns nav čakls teātru apmeklētājs. Teātrim kā tādam nebūtu ne vainas, bet aktierim nākas maksāt par savu popularitāti un komiķa tēlu. „Man nepatīk, arī manai kundzei un bērniem nepatīk, ka mani atpazīst. Cilvēki rāda ar pirkstiem, atpazīstot Mildiņu no humoršova vai Miedziņu no televīzijas vakara pasaciņām: „Eu, rekur tas tur! Man bija kompleksi, un es vienkārši vairs uz teātri negāju,” atklāj Jarāns.
Tomēr pašam spēlēt pikantas ainas kompleksu nav. Piemēram, komēdijā Kailie brieži, kuras varoņi izveido vīriešu striptīza kolektīvu. „Kad mēs dejojam striptīzu, publika, dāmas auro! Nevis kliedz un aplaudē, bet histērijā bļauj. To pašu izrādi spēlēju arī krievu valodā. Mēs braucam pa Lietuvu, pa Krieviju, Igauniju. Uzņem sajūsmā, dāmas stāv kājās un aplaudē. Iet uz bis!”
Un kā ar izģērbšanos skatītāju priekšā? „Man nav kauna, varu parādīt. Man ir muskuļi, man nav izgāzts vēders,” lepojas Jarāns. Savu formu viņš uztur, ikdienā nostaigājot vismaz sešus kilometrus. „Es slēpoju, spēlēju golfu. Kārtīgi. Astoņus gadus piedalos Latvijas čempionātos, braukāju uz sacensībām ārzemēs. Visi iedomājušies, ka golfs ir milzīgi dārgs sporta veids. Tā tas nav. Iznāk tos piecus vai astoņus kilometrus nostaigāt, taču tas ir nieks, ja ir forša kompānija,” paskaidro aktieris, sakot, ka reizi gadā brauc slēpot uz Alpiem. „Es nevis šļūkāju, bet kārtīgi maucu no kalniem.”
Kaislība — ceļošana
Jarānu ģimenes kaislība ir ceļošana. Aktieris nekrāj naudu glaunam džipam, lepnam televizoram, bet visu nopelnīto iegulda ceļojumos. Turklāt nevis apskata ārzemes no „balto galdautu” restorānu puses, bet kopā ar sievu dodas tālās zemes apceļot ar mugursomu.
Pēdējais brauciens — apceļota Činkatera (Cinque terre) Itālijā, kur netālu no Dženovas jūras malā uz kalnu galotnēm ir četras pilsētiņas. „Fantastiska vieta — pie jūras. Mēs kāpelējām pa kalniem, gulējām teltī. Sēdēt pie baltiem galdautiem un skatīties pa logu ārā — tas viss ir vienādi visā pasaulē, tas nav mums. Pagājušajā gadā mēnesi nodzīvojām pa Bali salu Indonēzijā. Izkāpām okeāna krastā un uz dullo gājām. Atradām bungalo — palikām. Tas maksāja piecus dolārus. Nepāla, Taizeme, Eiropa vispār krustu šķērsu apceļota! Es esmu „slims” uz ceļošanu. Ja vēl noķer lēto aviobiļeti, tad ir ideāli!” stāsta Mildiņa no hurmoršova Imanta Babīte nepietur jeb aktieris Jānis Jarāns.
Un vēl var paspēt uz pēdējām „Imanta–Babīte nepietur” jubilejas izrādēm – 6. augustā Ikšķilē un 12. augustā – Tukumā.
