Dīvainības zaļzemnieku deputātu kandidātu sarakstos

Turpinot vētīt deputātu kandidātu sarakstus 11. Saeimas vēlēšanām, kasjauns.lv ieskatās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) listēs. Starptautiskajā izpratnē zaļzemnieki ir unikāls veidojums, jo nekur pasaulē zem viena jumta nevar sadzīvot zaļie ar intensīvās saimniekošanas piekritējiem un attīstītājiem – lauksaimniecības lielsaimniekiem. Tomēr Latvijā tas nav nekas īpašs, bet gan unikāla nacionālā savdabība. Šī jokainā laulība diez vai varētu pastāvēt, ja to ar savām dzelžainajām skavām kopā nesaturētu „oligarhs – tētis” Aivars Lembergs.

Arī šajās vēlēšanās ZZS nesola īpašas pārmaiņas ne savā programmā, ne vēlēšanu listēs. Par deputātu kandidātiem startē teju vai visi pašreizējie Saeimas ZZS deputāti un valdības ministri, tostarp VDK aģents, kurš nemaz tāds neesot, kā arī latvietis, kuram latviešu valoda par dzimto valodu kļuvusi tikai pirms pāris gadiem.

Protams, visodiozākā personība zaļzemnieku priekšvēlēšanu kampaņā ir Aivars Lembergs, kurš jau vairākas reizes ir ZZS lokomotīve, bet tā arī nekad nav piekritis būt par deputāta kandidātu, viņš jau gadu gadiem ir nominēts par ZZS premjera kandidātu, bet tā arī nekad nav kļuvis par Ministru prezidentu.

Jau simtiem reižu ir aprunāts, kā Lembergs visu Latvijā regulē un nosaka. Izrādās, ka viņš ne tikai nosaka „globālos jautājumus”, bet arī pamāca gluži „sīkas lietas” - kā pareizi copēt vai no ielām noslaucīt putekļus.

Pagājušās nedēļas brīvdienās sabiedriskās televīzijas kanālā LTV7 bija skatāms raidījums „Zveja”, kura galvenais un vienīgais varonis bija Lembergs.

Sabiedriskā politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka šo raidījumu nodēvējusi par slēptu reklāmu, bet LTV ģenerāldirektors Edgars Kots neko problemātisku šajā situācijā nesaskatīja un portālam diena.lv norādījis, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likums attiecas uz tiem, kas kandidē vēlēšanās. „Cik man zināms, Lembergs nekandidēs,” sacīja Kots.

Zaļzemnieki saceļas pret Lembergu?

Iespējams, pirmo reizi ZZS arī rēķinās ar to, ka var palikt opozīcijā. Tomēr zaļzemnieki nav noskaņoti atteikties no iespējamā apgrūtinājuma - Aivara Lemberga.

Tomēr viņa pozīcijas ZZS nav nemaz tik stabilas. Prese raksta, ka ZZS iekšienē ir cilvēki, pēc kuru domām Lembergam vajadzētu prasties un paiet malā, ja reiz viņš vēlēšanās nav un nedomā kandidēt. Pēc vēlēšanām ZZS turēšanās pie Lemberga kā viena no līderiem varētu būt nopietns apgrūtinājums sadarbībai ar partijām, kas iestājušās par oligarhu partiju ietekmes mazināšanu. Viens no Zaļās partijas, kura ietilpst ZZS, līderiem Viesturs Silenieks jau visai mīklaini izteicies, ka Lemberga lomu pēc vēlēšanām varot ietekmēt tiklab ārējie apstākļi, kā ZZS un viņa paša lēmums.

Iespējams, vēl līdz galam neapzinātu pienesumu zaļzemniekiem varētu sagādāt Māris Kučinskis - viens no Tautas partijas līderiem ar lielu politisko pieredzi, kurš nu ir pārmeties pie zaļzemniekiem. Viņš laikrakstam „Diena” atzinis, ka savus jaunos kolēģus vēl nav iepazinis. „Esmu pieklājīgs cilvēks. Ja esmu pieklauvējis pie svešas mājas durvīm un tajā iegājis, tad es nesākšu regulēt, kā tur ir jāizskatās,” sacīja  Kučinskis, atbildot uz vaicāto, kā varētu mazināt Lemberga lielo ietekmi. Viņš tikai atminoties, ka „tie, kuriem ir sava galva, arī savu galvu saglabājot, un Lembergs to ir respektējis”.

Čekists, kurš nav čekists

ZZS sarakstā ir atrodams arī „vecā čekista” – Vides aizsardzības kluba virsaiša Arvīda Ulmes vārds. Viņš gan Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) ir norādījis, ka nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tomēr viņš ir vienīgais deputāta kandidāts, par kuru oficiālajā CVK publicētajā deputātu kandidātu sarakstā ir rakstīts: „Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā ir dokumenti, kas liecina, ka šis kandidāts ir sadarbojies ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģents.”

Neraugoties uz apvainojumiem ziņošanā, tas Ulmem nav traucējis kandidēt iepriekšējās vēlēšanās, un tas nav šķērslis arī šoreiz. 2003. gadā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā ir bijusi ierosināta pārbaudes lieta, kas izbeigta saistībā ar Ulmes atzīšanos par sadarbību ar bijušo Latvijas PSR VDK.

Pirms astoņiem gadiem, būdams 8. Saeimas deputāts, Ulme skaidroja, ka prokuratūras rīcībā jābūt bijušā VDK virsnieka Aivara Kronberga liecībām, ka viņš „apzināti un fiktīvi ierakstījis Ulmi kā „čekas” aģentu, dodot segvārdu „Zāle””. 1987. gadā „kā darboties nespējīgs” Ulme no sarakstiem esot izslēgts. Pirmā Ulmes tikšanās ar VDK darbinieku viņam bijusi 6. klasē, kad viņš uzrakstījis pretpadomju dzejoli. Ulme arī uzsvēra, ka ir bijis to cilvēku sarakstā, kuri cīnījās pret padomju režīmu, līdz ar to viņš nekad nav varējis būt VDK aģents.

Vēl viens „brīnums” ZZS sarakstos ir bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, kurš gan pašvaldības un Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās ir startējis gan partijas „Latgales gaisma”, gan sociāldemokrātu sarakstos.

2006. gadā viņš deputāta kandidāta anketā norādījis, ka latviešu valodu pārvalda tikai 3. pakāpē un viņam radās problēmas ar valsts valodas inspektoriem, taču pērn, startējot 10. Saeimas vēlēšanās, viņš jau bija kļuvis par latvieti. Arī šoreiz Eigims norādījis, ka latviešu valoda ir viņa dzimtā valoda un tās lietošana viņam problēmas nesagādājot. Taisnības labad gan jāteic, ka šo gadu laikā Eigims ir cītīgi iemanījies runāt savā „dzimtajā” valodā.

Muzikālie zaļzemnieki

ZZS sarakstos startē arī muzikālu dēlu mātes - dziedātāja Laura Reinika māte Dace Reinika, kura ir ne tikai pašreizējā Saeimas sasaukuma deputāte, bet arī jauktā kora „Tērvete” vadītāja, un bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe, kura tagad ir Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Arī Staķes dēls Andrejs, kurš ir gājis mātes pēdās un pašreiz ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, pretendē uz Saeimas deputāta krēslu. Andrejs Staķis ir apguvis mūzikas skolotāja profesiju un grupā „Logo” ir spēlējis basģitāru.

Tomēr visredzamākā ZZS sarakstu „muzikālā seja” ir bijušais tēvzemietis, „vecais, labais” Imka un Korāna interpretētājs Imants Kalniņš. Kāpēc viņš no nacionālistiem ir pārmeties pie zaļzemniekiem, viņš „Latvijas Avīzei” skaidro: „Tagad esmu sapratis un zinu, ka tautas dzīvības spēka avots ir lauki un lauku cilvēki. Tamdēļ arī kandidēju no Zaļo un zemnieku savienības, un, ja nu mani ievēlēs Saeimā, tad manas vienīgās rūpes būs par laukiem un visiem krietnajiem ļaudīm, kuri dzīvo uz zemēm.”

Vēl pirms pāris mēnešiem Kalniņš nezināja, vai domā atkal iesaistīties aktīvajā politikā, bet solīja tajā iesaistīties tad, kad viņš „jutīs, ka muļķība kļūst agresīva”. Pēc Kalniņa domām, iznāk, ka šobrīd muļķība ir kļuvusi superagresīva.