Baltijas jūras dzelmē guļ 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas
Ziemeļjūras un Baltijas jūras dzelmē ir nogremdēts vairāk nekā 1,6 miljons tonnu nesprāgušas munīcijas un ķīmisko ieroču gan no Pirmā, gan Otrā pasaules kara laika.
To aprēķinājusi Vācijas speciālisti, kuru uzdevums bija atrast un saskaitīt no pasaules karu laikiem Vācijas teritoriālos ūdeņos palikušo munīciju. Šīs 1,6 miljons tonnu neattiecas tikai uz Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem, bet arī uz tās kaimiņvalsts akvatoriju un neitrālajiem ūdeņiem, vēsta Vācijas žurnāls „Focus”.
Vairums šīs munīcijas – 1,3 miljons tonnu atrodas Ziemeļjūrā, bet ievērojams daudzums ir arī Baltijas jūrā. Te jāuzsver, ka runa ir ne tikai par nesprāgušo munīciju, bet arī ķīmiskiem ieročiem, kas joprojām rada draudus gan videi, gan cilvēku dzīvībai.
Baltijas jūrā ir uzskaitītas 50 ar bīstamajiem ieročiem piesārņotas zonas un vēl par 21 zonu nav īstas skaidrības.
„Joprojām mums ir zināms tikai par ļoti nedaudzām šādām bīstamām zonām. Dokumentos, kurus izmantojām to apzināšanai, ir daudz „balto plankumu”,” žurnālam „Focus” teicis Vācijas Transporta un hidrogrāfijas dienesta pārstāvis Tobiass Knoblohs. „Risks var rasties, ja, piemēram, zvejnieku tīkli aizķer nesprāgušu munīciju, kā arī veicot celtniecības projektus, piemēram, ieliekot cauruļvadus,” turpina Knoblohs. Tāpat ekoloģijai lielu postu var nodarīt korodējošie ķīmisko ieroču korpusi.
Tai pašā laikā speciālists norāda, ka Baltijas jūrā munīcijas neitralizēšana norit samērā sekmīgi. Kopš 1996. gada jau ir neitralizēts vairāk nekā 600 munīcijas vienību. Kā veiksmīgu piemēru viņš min 2009. gadā Latvijā noritējušās starptautiskās militārās mācības „MCOPLAT - 09”, kuru laikā Latvijas teritoriālajos ūdeņos tika neitralizētas 95 mīnas. Tolaik kopīgi ar Vācijas un Latvijas karakuģiem munīcijas neitralizēšanā piedalījās arī Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas un Polijas kuģi.
Baltijas jūru attīra no kara laika mantojuma
