NATO var lūgt Somijas un Zviedrijas palīdzību patruļai Baltijas valstu gaisa telpā

"Tā nav liela problēma tādām valstīm kā Lielbritānija, ASV, Vācija un Dānija aizsūtīt nelielu skaitu kara lidmašīnu pāris mēnešus uz Baltijas valstīm. Bet resursi ir trūcīgi un solidaritāte aliansē vairs nav pilnīgi tāda, kā bija," teikts rakstā, minot, ka līdz ar to dežūru grafika izveide patruļas misijai prasa "sīkumainas pārrunas".

Viens no veidiem, kā dalīties šajā nastā, būtu dežūru grafikā iekļaut Zviedriju un Somiju, lai arī tās nav NATO dalībvalstis, bet tām abām ir vienlīdzīgas drošības intereses Baltijas reģionā.

No vienas puses, Zviedrijas un Somijas iesaiste Baltijas valstu gaisa patruļā tuvinātu abas aliansei, kā arī celtu Baltijas valstu drošību. Taču, no otras puses, tas rada bažas Baltijas valstīs, ka NATO nav spējīga nodrošināt tās galveno uzdevumu.

"To var arī uztvert kā NATO klātbūtnes samazināšanu - zīmi, ka alianse vairs nav spējīga pildīt savu pamatmisiju un ka 5.pants - uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām - ir tikai papīra gabals, ne īsts solījums," vēsta "EuropeanVoice.com".

Rakstā norādīts, ka Baltijas valstis nevēlas izskatīties kā it kā NATO dalībvalstis, kuras ir izolētas un atrodas perifērijā un uz kurām tiek attiecināti citādi drošības pasākumi.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens nesenās vizītes laikā Rīgā solīja darīt visu, lai alianses veiktā patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā tiktu turpināta.

2009.gada septembrī NATO padome apstiprināja alianses patruļu misijas Baltijas valstu gaisa telpā pagarināšanu līdz 2014.gadam. Iepriekš NATO gaisa patrulēšanas misija Baltijas valstīs bija paredzēta līdz 2011.gadam, bet Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza to pagarināt līdz 2018.gadam.

Sagaidāms, ka jauns lēmums attiecībā uz patruļas misijām tiks pieņemts līdz NATO samitam Čikāgā.

LETA