Leģendāro "Sēnīti" varētu iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā. FOTO
Notiek diskusijas par padomju laikos populārā restorāna "Sēnīte" iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.
"Sēnīte" esot viens no padomju laika modernisma spilgtākajiem objektiem. Diemžēl tas ejot bojā.
Iekļaujot, šādu objektu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā parādītos iespēja ar normatīvajiem aktiem mēģināt piespiest īpašnieku kaut ko darīt.
Kā skaidroja Dambis, būves iekļaušana aizsargājamo objektu sarakstā esot darbietilpīga un sarežģīta. "Sēnītes" īpašnieks esot pret to, līdz ar to šis process esot vēl sarežģītāks. Turklāt īpašnieks varot vērsties tiesā.
Restorāns "Sēnīte" uz Vidzemes šosejas tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.
Gaidot naudu, „Sēnīte” grūst un brūk
Kā liecina "Firmas.lv" informācija SIA "restorāns Sēnīte" likvidēts 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību Centrālā savienība "Turība".
Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais Centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.
VKPAI lemj arī par jaunu objektu iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Piemēram, par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli atzīta degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Ogrē, Daugavpils ielā 74.
Objekta saglabājamās vērtības ir benzīntanka ēkas pamatapjoms, ieskaitot uz kolonnām balstīto nojumi, arhitektoniski telpiskais risinājums pilsētvidē, būves konstruktīvā sistēma, plānojuma princips, dizaina elements - uzraksts "Degviela".
Šī degvielas uzpildes stacija nodota ekspluatācijā 1960.gada beigās. Objekts uzcelts pēc analoga 1959.gadā arhitektes Jutas Krusmegi Tallinā realizēta projekta, igauņu projektu piemērojot Latvijai kā tipveida risinājumu. Tas ir savam laikam gan tehniski, gan arhitektoniski inovatīvs risinājums brīvu plūdlīniju formās, kas savu arhitektonisko izteiksmīgumu un tēla aktualitāti saglabājis joprojām.
Degvielas uzpildes stacija ir spilgts pēckara modernās arhitektūras un tehnoloģijas piemērs, kad utilitāra (tehniska) objekta arhitektūra ir gan funkcionāla un askētiska, gan vienlaikus vizuāli ekspresīva un telpiski izteiksmīga.
Objekts pilnībā saglabājis sākotnējo būvapjomu, oriģinālās būvkonstrukcijas un sākotnējo funkciju. Tas ir pieminekļu sarakstam tipoloģiski interesants objekts. Objekts ir unikāla liecība par internacionālā stila introdukciju PSRS, kas raksturo PSRS izplatīto tendenci - progresīvos risinājumus, kas sevi apliecinājuši vienā padomju republikā, ātri ieviest arī citās. Papildu arguments centieniem saglabāt šo būvi ir fakts, ka, iespējams, šis ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies piemērs Baltijā, vēsta VKPAI.
