Austrai Pumpurei piešķirs balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā šogad tiks piešķirta dziesminiecei Austrai Pumpurei.
Dziedāšana kopš agras bērnības Pumpurei bijusi tikpat pašsaprotama kā strādāšana. Arī tāpēc mūzika dziesminiecei nav kļuvusi par darbu, bet gan sūtību, kas likusi pie klausītājiem nākt ar Imanta Kalniņa un latviešu tautas dziesmām, savā prasmē un gudrībā daloties ar neskaitāmiem skolniekiem jeb austrasbērniem.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un Goda liepājniece Austra Pumpure dzimusi 1928.gada 26.novembrī. Mūzikas talants viņai bija jau šūpulī ielikts, jo vecaistēvs spēlēja cītaru, tēvs vadīja Nīcas un Bārtas pūtēju orķestri un piedevām spēlēja akordeonu, kas kļuva par dziesminieces pirmo un pēc tam arī Liepājas teātrī spēlēto instrumentu.
Pēc Rucavas pusē, Kalnišķos, aizvadītām bērnu dienām un četrām klasēm Ezera skolā Pumpure iestājās Nīcas pamatskolā un pēc tās beigšanas 1945.gadā devās uz Liepāju, lai turienes mūzikas vidusskolā mācītos dziedāšanu. Bet tā kā meitenei nebija "operas" balss, speciālisti ieteica kordiriģēšanas nodaļu, un paralēli Pumpure apguva arī ģitāras spēli. Vēl mācoties mūzikas vidusskolā, viņa iegāja Liepājas teātrī, jo kādā izrādē vajadzēja spēlēt ģitāru. Vēlāk viņa kļuva par teātra akordeonisti, iemācījās spēlēt arī kokli, dažās izrādēs iznāca arī dziedāt un dejot uz skatuves. Pumpure iestudējumos līdzdarbojusies arī kā koncertmeistare un mūzikas konsultante, un teātris daudzo darba gadu laikā kļuvis par viņas otrajām mājām.
Līdz ar Imanta Kalniņa ierašanos Liepājā 60.gadu vidū radās pirmās izrādes ar viņa mūziku. Kalniņa teātrim sacerētās dziesmas Pumpure iemācījās vispirms par prieku sev un tās dziedāja draugu kompānijās, sevi uz ģitāras pavadot. Viņa zināja, ka nedrīkst šīs pērles paturēt sev, tomēr nebija droša par panākumiem, līdz burtiski ar varu viņu uz skatuves izstūma Oļģerts Kroders.
Pirmais publiskais Pumpures koncerts notika Rīgā, Mākslas darbinieku namā, un vienā mirklī dziesminiece atrada savu publiku, kas bija klusāka un domīgāka par to, kas pulcējās estrādes ansambļu koncertos. Tobrīd viņai likās, ka nodziedās dažus koncertus un viss, bet pa šo laiku, kopš 1975.gada, Pumpure izveidojusi veselas piecas dažādas Kalniņa dziesmu programmas.
Ar Pumpures koncertiem sākās kāda jauna kustība Latvijā, proti, jaunās paaudzes līdzidziedāšana - vispirms tie bija Liepājas teātra jaunie aktieri, vēlāk jaunieši no klausītāju vidus nāca dziedātājai klāt un lūdza, lai iemāca Kalniņa dziesmas. Tā kā Pumpure pati bija uzdrošinājusies dziedāt nevis tā, kā pieņemts, bet tā, kā pati gribēja un juta, tad viņa arī citus mudināja būt drosmīgiem un dziedāt, kā katram izdodas. Tā tapa vesela austrasbērnu kustība, no kuras izauguši daudzi spoži Latvijas dziesminieki un vairākas ģitāristu paaudzes. Pati nebūdama komponiste, Pumpure ir iedvesmojusi arī latviešu autordziesmas attīstību.
Kalniņa dziesmām sekoja programma "Mana tautasdziesma", ar kuru nodziedāti 200 koncerti, tad "Mīļdziesmiņas bērniem" un "Dziesmiņa mana, ziņģīte mana". Ar savu priekšnesumu patriotisko garu Pumpure neapšaubāmi ir veicinājusi dziesmoto atmodu un Latvijas neatkarības atgūšanu.
80.gados sākās Austras dienu tradīcija, kas nu jau daudzus gadus pulcē Pumpures līdzgaitniekus un domubiedrus kopīgos koncertos. 2008.gadā dibināta Austras biedrība, kas gādā par Pumpures intelektuālā mantojuma saglabāšanu. Līdz šim izdotas dziesmu burtnīcas un grāmata par leģendāro dziesminieci.
Austra Pumpure – Dziesma par jautājumu. Vislatvijas dziesminieki Tējas istabā
Pumpure tiks godināta Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 28.februārī Latvijas Nacionālajā operā. Pasākuma līdzi varēs sekot arī "TV3" programmā.
