Drošības policija nosauc patiesos valodu referenduma organizatorus
Drošības policijas (DP) šefs Jānis Reiniks ir paziņojis, ka referenduma par otras valsts valodas iniciatori ir sabiedrībā mazāk pazīstami cilvēki, un viens no tiem ir kāds Aleksandrs Gapoņenko. Kas viņš ir?
Viņš uzskata, ka referendumā krievvalodīgie ieguvuši „satriecošu uzvaru” un sola cīņu par krievu valodas tiesībām turpināt.
Gapoņenko ir Apvienoto krievu organizāciju kongresa līdzpriekšsēdētājs un darbojas biedrībā „Dzimtā valoda”, kas ierosināja valodas referendumu, raksta žurnāls „Ir”. Zināms, ka Gapoņenko bijis arī „Saskaņas centra” (SC) frakcijas konsultants un šā politiskā spēka ekonomikas ministra amata kandidāts pirms 10. Saeimas vēlēšanām.
Pirms nepilniem diviem gadiem Gapoņenko vadītais Ekonomisko pētījumu institūts veica sabiedriskās domas aptauju, kurā pētīja etniskās konfrontācijas draudus sabiedrībā, provokatīvi vaicājot, vai iespējama „atklāta, vardarbīga masu konfrontācija vai nedaudz vardarbīga, vairāk retoriska konfrontācija” Latvijā.
SC biedru vidū Gapoņenko nav bijis autoritatīvs līderis, vairāk redzēts, tiekoties ar Urbanoviču un konsultējot viņu.
Gapoņenko gan sarunā ar „Ir” norādījis, ka Reinika izteikumi ir smieklīgi, DP šefam vajagot vien atrast grēkāzi. Viņš uzsvēra, ka biedrībā pašam neesot pat paraksta tiesību, līdz ar to neko neesot organizējis. Vienīgi ziedojis 600 latu. Tai pašā laikā Gapoņenko internetā ievietojis videouzrunas, kurās sevi stāda priekšā kā „Dzimtās valodas” Atbalsta komitejas pārstāvi.
Reiniks pauda viedokli, ka referenduma formālie organizētāji - Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs - ir tikai izpildītāji. Reālie referenduma rīkotāji ir sabiedrībai nezināmi cilvēki, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko, kurš ir viens no „Dzimtās valodas” dibinātājiem.
Jāteic, ka Gapoņenko teiktais, ka viņam ir maz ietekmes „Dzimtajā valodā” neatbilst patiesībai. Viņš kā viens no referenduma idejiskajiem tēviem pagājušā gada oktobrī sniedza interviju Rīgas krievu laikrakstam „Vesti Sevodņa”, laikā, kad tika vākti paraksti referenduma ierosināšanai.
Viņš „Vesti Sevodņa” teica, ka referendumam ir „tālejoši mērķi” un uzsvēra, ka nacionālo minoritāšu jautājuma sakarā „valodas jautājumu nelemj balstoties uz vairākuma principu”. Viņaprāt, šī procesa (valodas referenduma) galvenā jēga ir saliedēt īstu krievu kopienu, ļaut tai iegūt pašapziņu un sakārtot tās attiecības ar latgaliešiem un latviešiem.
Pirms pāris dienām Gapoņenko sniedzis interviju Krievijas portālam ruskline.ru, kurā teic, ka referendumā krievvalodīgie referendumā sasnieguši „satriecošu uzvaru”
„Mēs turpināsim cīņu par savām tiesībām. Mēs vāksim parakstus nepilsoņu vidū, lai apzinātu viņu skaitu, un visās starptautiskajās institūcijās iesniegsim ne tikai paša referenduma rezultātus, bet arī nepilsoņu parakstus,” sacīja Gapoņenko.
Aleksandrs Gapoņenko aģitē par krievu valodu
