Bērziņam vaicā, vai viņš gatavs noliekt galvu leģionāra Viktora Arāja priekšā

Vēstulē viņi kritizē valsts pirmās personas izteikumus par leģionāriem.

"Tā kā jūs aicināt noliekt galvu leģionāru priekšā, atļaujiet jautāt, vai jūs personīgi esat gatavs noliekt galvu, pieminot daudzu tūkstošu civiliedzīvotāju bendi - leģiona šturmbanfīreru Viktoru Arāju; atzīto par vainīgu holokausta organizēšanā Latvijā leģiona pulka komandieri Voldemāru Veisu; ģenerāli Bangerski, kurš parakstīja pavēles par latviešu puišu, kuri izvairījās no dienesta leģionā, nošaušanu; centīgu geto masu iznīcināšanas tiešo izpildītāju leģiona šturmbanfīreru Mārtiņu Vagulānu, Konrādu Kalēju un daudzus simtus citu "varonīgu leģionāru", kas zvērēja uzticību Hitleram un cītīgi izpildīja viņa zvēriskos norādījumus?" vaicāts atklātajā vēstulē.

Korens, Kuzins un Guščins raksta prezidentam, ka viņš nezināšanas dēļ vai ar nolūku paziņojis, ka it kā ir notikusi latviešu leģiona "Waffen SS" leģionāru reabilitācija, un līdz ar to maldinājis visu latviešu tautu.

Atklātajā vēstulē minēts, ka pat prezidenta paspārnē strādājošās Vēsturnieku komisijas pētījumos nav atrodamas nekādas atsauces uz "esesiešu" kolaboracionistu reabilitāciju un valsts pirmās personas lasītā grāmata "Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs" uzskatāma par daiļliteratūru.

Vēstules autori prezidentam uzsver: "Ja jūs aicināt godināt šo karavīru kaujas nopelnus, iesakiet viņiem to darīt zem tiem karogiem, zem kuriem viņi gāja kaujā. Jūs kā Latvijas Republikas prezidents taču esat Latvijas karoga tīrības garants. Bet tādas armijas karavīru, kas notraipījuši asinīm visu Eiropu, godināšana zem Latvijas karogiem spēcīgi grauj šī karoga reputāciju".

Kā ziņots, prezidents šonedēļ telekanālā LNT sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri 2.pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki.

Politiķis tieši neatbildēja uz vairākkārt uzdoto jautājumu, vai valstij leģionāru piemiņa 16.martā būtu jāgodā kaut kā īpašāk, vien sakot, ka "ignorēt nevajag neko". Bērziņš retoriski vaicāja, kāpēc gan vajadzētu noliegt to, ka tik daudz cilvēku zaudējuši dzīvību un ziedojuši sevi Latvijas nākotnei.

Bērziņš stāstīja, ka no 50 000 leģionāru palicis mazāk par 500 cilvēkiem, kuru vidējais vecums esot lielāks par 90 gadiem. "Kur tur ir briesmas no viņiem?" neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem bija prezidents, paužot pārliecību, ka šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju.

Prezidents uzsvēra, ka leģionā piedalījās 1944.gadā fašistiskās Vācijas piespiedu kārtā mobilizēti cilvēki, par kuriem 1950.gadā ASV jau tika sniegts vērtējums, ka latvieši leģionā nebija kara noziegumi, turklāt vēlāk arī Padomju savienība šos cilvēkus reabilitējusi.

"Uzskatīt viņus par noziedzniekiem - tas ir ārpus saprāta robežām," izteicās Bērziņš, kuram vēršanās pret bijušajiem leģionāriem šķiet pilnībā nepieņemama. "Tā vietā viņu priekšā būtu galva jānoliec," piebilda politiķis.

Bērziņš domā, ka Latvijai šī situācija jāskaidro starptautiskajai sabiedrībai. Lai pats atsvaidzinātu zināšanas par šo tēmu, Bērziņš izlasījis grāmatu "Karojošā piemiņa.16.marts un 9.maijs", ar kuru aicināja iepazīties arī citus.