"Antifašisti" vēršas pie ģenerālprokurora par vainaga sabojāšanu pie Brīvības pieminekļa 16.martā

Biedrība uzskata, ka "ar acīmredzami noziedzīgas rīcības pazīmju saturošu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums un mantisks zaudējums".

Biedrības pārstāvji atsaucas uz Satversmes 1.pantu, saskaņā ar kuru Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, norādot, ka līdz jābūt ievērotam vienam no demokrātiskas valsts pamatiem - cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. "Turklāt šīs cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, rasu un nacionālā naida, kas ir noteikts Satversmes 91.pantā, un tātad diskriminācija un neiecietība nekādā veidā nav savienojama ar demokrātiskas valsts principiem un vērtībām," norādīts biedrības izplatītajā iesniegumā ģenerālprokuroram.

Tomēr turpmāk notikušais, biedrības vērtējumā, apstiprinājis gluži pretējo. Biedrības pārstāvji norāda, ka viņu noliktajam vainagam ar sēru lenti "Nacisma upuru piemiņai" tikuši likti virsū ziedi, bet lente saburzīta un sasieta mezglā vainaga aizmugurē, un vēlāk noplēsta.

Biedrība vaino Valsts policijas amatpersonas apzinātā bezdarbībā, "kas izpaudās trešo personu patvarības pieļaušanā, zaimošanas un etniskā naida atbalstīšanā, klusējot". Pēc tās domām, tas ir acīmredzami nepieņemami mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā Latvijā.

"Apvienība pret nacismu" pauž viedokli, ka Valsts policija acīmredzot nav informēta par ANO 1965.gada Starptautisko konvenciju par rasu diskriminācijas izskaušanu. "Tikai tā ir izskaidrojama šīs tiesībsargajošās instances apzināta bezdarbība un pat atbalsts to iesniegumā minēto personu rīcībai, kas klaji bija vērsta pret pret biedrību "Apvienība pret nacismu", ar kā cieņas izrādīšana nacisma noziegumos bojāgājušajiem un cietušajiem domātā vainaga apzinātu iznīcināšanu nodarot biedrībai ne tikai morālu aizskārumu gan Latvijas, gan pasaules sabiedrības priekšā, bet arī mantisku zaudējumu," iesniegumā raksta biedrība.

Tā arī atsaucas uz vairākiem citiem starptautiskajiem dokumentiem, kuriem Latvija pievienojusies.

Biedrība uzskata, ka tā pie Brīvības pieminekļa tika pakļauta diskriminācijai rasu vai etniskās piederības dēļ, tāpēc ir pamats lūgt Ģenerālprokuratūru piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, veicot notikušā apstākļu pārbaudi, sākot kriminālprocesu un saucot vainīgās personas pie visos normatīvos aktos noteiktās atbildības.

Apvienība arī plāno sūdzēt tiesā Uldi Freimani par viņa izteicieniem Administratīvajā rajona tiesā un naida kurināšanu 16.martā.

Kā novēroja aģentūra LETA, 16.marta rītā pie Brīvības pieminekļa eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (PCTVL), Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens, Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs un ārvalstu viesi no Eiropas Parlamenta (EP) novietoja piemiņas vainagu.

Vēlāk "antifašistu" vainagam, kas bija veltīts "nacisma upuru piemiņai", virsū tika sakrautas tulpes, bet priekšā nolikts plakāts, uz kura bija attēlots Latvijas karogs un uzraksts "Latvija". Šāda emblēma rotājusi latviešu leģionāru formastērpus.

Tieši šī novietotā plakāta dēļ arī 16.martā izraisījās lielākās nesaskaņas, jo par to neapmierinātību izrādīja piemiņas vainaga nolicēji.

Ždanoka kopā ar Korenu domubiedru pavadīti devās pie Brīvības pieminekļa un noņēma vainagam priekšā nolikto plakātu. Tad abi nolasīja un nosvieda zemē uz vainaga uzliktās tulpes, plakātu, brienot pa puķēm, pieslēja pie pieminekļa, bet uz vainaga uzlika atpakaļ aiz tā noslēpto sēru lenti ar uzrakstu "nacisma upuru piemiņai".

"Antifašistu" darbības pārtrauca kāds no gājiena rīkotājiem, kurš, skaļi protestējot, sauca palīgā policiju. Notika neliela pagrūstīšanās, un aktīvi protestēt sāka arī viesi no EP. Pēc policijas iejaukšanās "antifašistiem" tika lūgts šo vietu pamest, bet incidentu izsaukušo plakātu novietoja atpakaļ, kur tas bija stāvējis - priekšā vainagam.

LETA