Divvalodu ielu plāksni pie sava nama Rīgā liks jurists Girss
Ielu nosaukuma plāksnīti divās – latviešu un krievu – valodās sestdien plānots piestiprināt pie kāda daudzdzīvokļu nama Rīgā, Imantā, kurā dzīvo biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis jurists Illarions Girss.
Savukārt drīzumā šādas plāksnes būs arī pie mājām Ludzā un Daugavpilī.
Girss norādīja, ka tā savā ziņā ir protesta akcija, jo viņaprāt, ielu nosaukumu plāksnes divās valodās pie namiem būtu jāizvieto pašvaldībām, kurās dzīvo liels skaits krievvalodīgo iedzīvotāju.
"Ja to nedara pašvaldības, tad iniciatīvu pārņems iedzīvotāji. Tās ir manas tiesības, kas citiem ir jārespektē," sacīja Girss.
Viņš teica, ka šai akcijai ir tiesisks pamats – to nosakot Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi.
Tiesa, Latvija konvenciju ratificējusi ar vairākām atrunām, tostarp par vietvārdu un ielu nosaukumu norādīšanu arī minoritāšu valodās konkrētās teritorijās.
"Dzimtās valodas" pārstāvis pauda viedokli, ka Valsts valodas likums un citi saistītie normatīvie akti noteic, ka ielas nosaukuma plāksnei jābūt latviešu valodā, taču neizslēdz nosaukumu norādīt papildu arī citās valodās, tāpēc nekādu pretrunu nav.
Viņaprāt, divvalodu ielu plāksnes veicinās arī integrāciju, jo tās palīdzēs apgūt valodu – krieviem latviešu, latviešiem krievu.
"Manuprāt, ielu nosaukumi būtu arī jātulko. Diemžēl daudzām ielām ir nosaukumi, kurus nav iespējams pārtulkot," klāstīja Girss.
Jurists par savu taisnību gatavs cīnīties tiesā, aizstāvot gan savas, gan arī citu namu īpašnieku intereses, kuri pie savām mājās būs piestiprinājuši divvalodu plāksnes.
Ja Latvijas tiesu instances pieņems viņam nelabvēlīgu lēmumu, Girss esot gatavs vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Akcijas aizsācējs "Dzimtās valodas" pārstāvis Jevgēnijs Osipovs pavēstīja, ka pašlaik vairāk nekā desmit rīdzinieku izteikuši vēlmi pie saviem namiem piestiprināt ielas nosaukuma plāksni divās valodās.
Savukārt drīzumā šādas plāksnes būšot arī Ludzā, kā arī tiekot gatavots liels saraksts ar adresēm, kur divvalodu plāksnes izteikuši vēlmi pie savām ēkām piestiprināt daugavpilieši, pastāstīja Osipovs.
Jau ziņots, ka Liepājā pirmo šādu plāksni marta sākumā pie sava nama piestiprināja Osipovs. Vēlāk viņa piemēram sekoja vēl citu māju īpašnieki, viņu vidū arī 10.Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs ("Saskaņas centrs") un kāda daudzstāvu nama apsaimniekotājs.
Liepājas pašvaldības policija par to sastādījusi aktu, kas būs jāizvērtē Valsts valodas centram, kurš par šo faktu jau sācis administratīvo lietvedību.
Savukārt Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka noteikumi par Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes kārtību paredz, ka ielu nosaukumu plāksnītes galvaspilsētā jāizvieto tikai latviešu valodā. Sods par šo noteikumu neievērošanu pirmajā reizē ir 10 līdz 25 lati, bet par atkārtotu pārkāpumu var uzlikt 50 latu sodu.
Biedrība "Dzimtā valoda" ierosināja tautas nobalsošanas sarīkošanu, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu. Referendumā vēlētāji to neatbalstīja.
"Dzimtās valodas" pārstāvis iepriekš paskaidroja, ka tādējādi aizsāksies akcija, kuras mērķis ir panākt, lai tajās pilsētās, kurās daudz iedzīvotāju referendumā atbalstīja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ielu nosaukumus turpmāk rakstītu divās valodās.
