Uzaugusi Bolderājā, atrasta mirusi karalienes laukos

Traģēdijas aizsākums meklējams sociālajā namā Bolderājā, Lielajā ielā, kur vairākos desmitos vienistabas dzīvokļu mīt nabadzības nomākti ļaudis. Izmisums un naids redzams sienas zīmējumos un uzrakstos, kur vietējie „mākslinieki” centušies atstāt savus domu graudus ne tajā pieklājīgākajā valodā. Kāpņutelpā no aukstuma patveras bezpajumtnieki. Viņi atraduši lielisku, sev piemērotu vietu, kur iedzert, jo nama iedzīvotājiem, šķiet, vairs nerūp ikdiena.

Pelēkajos un bezcerības pārņemtajos skatienos savulaik raudzījās arī mazā Alisa Dmitrijeva. Šeit ritēja viņas bērnība, Dmitrijevu ģimene bijusi apmetusies nama trešajā stāvā, vēl pirms desmit gadiem drūmajos, neapgaismotajos gaiteņos bija dzirdami meitenes smiekli. Tagad vienistabas dzīvoklītī, kur savulaik Alisa spēlējusies ar lellēm un draudzenēm stāstījusi savus noslēpumus, gultā satupušas vairākas meitenes un raud, internetā izlasījušas, ka Alisa tālajā Anglijā traģiski gājusi bojā. Viņu māte vien nosaka, ka Alisas ģimene aizbraukusi ne jau aiz labas dzīves.

Pēdējās dienas dzimtajā Bolderājā Alisa pavadīja kopā ar draugiem. Rīgas 19. vidusskolu vairs neesot apmeklējusi, ļoti gaidījusi brīdi, kad varēs pievienoties savai ģimenei Anglijā. Skolas direktore Aina Balode „Degpunktā” atceras, ka Alisa bijusi apķērīga un dzīvespriecīga skolniece: „Alisa šeit sāka mācīties no pirmās klases, bet izglītību tā arī neieguva, jo dzīve Anglijā viņai likās saldāka nekā šeit. Mēs centāmies viņu pierunāt, lai pabeidz devīto klasi, lai saņem izglītības dokumentu, bet viņa uzskatīja, varbūt vecāku ietekmē, ka labāk doties projām.”

Jauniete bijusi ļoti pašpārliecināta, vienmēr spējusi par sevi pastāvēt un nekad nav vārdu palikusi parādā. „Sākumskolā viņa ļoti labi mācījās, pusaudžu gados nedaudz neizmantoja savas iespējas, tās viņa nelika lietā, bet varēja mācīties ļoti labi,” stāsta Balode. Iespējams, skaudro dzīves apstākļu dēļ meitene Latvijā nav jutusies labi, savu nepatiku pret valsti pusaudze paudusi vairākkārt. Savu kvēlāko sapni — meklēt laimi citā zemē — Alisa piepildīja, tā arī nesaņemot diplomu par deviņu klašu izglītību.

Tobrīd piecpadsmitgadīgo meiteni Visbīčā gaidīja tēvs. Skaistajā pilsētā trešdaļa iedzīvotāju jau ir latvieši, lietuvieši, poļi un citu Eiropas valstu viesstrādnieki, tāpēc ar draugiem un mācību turpināšanu nav bijis nekādu problēmu.

Alisas vienaudze Sindija Uļska ar ģimeni Visbīčā dzīvo jau trīs gadus, viņa „Degpunktā” atklāj, ka abas bijušas ļoti tuvas draudzenes. Iepazinušās pavisam nejauši: „Izgāju ar draudzenēm laukā, arī viņa kopā ar savām draudzenēm pastaigājās, un tā arī iepazināmies. Kā jau latvieši, sākām sarunāties, un tā arī kļuvām par labām draudzenēm.”

Alisa apmeklēja vietējo koledžu, tomēr tuviniekiem teikusi, ka piedāvātā programma viņai nešķiet saistoša, un vēlējusies mācības turpināt citur. Vai Alisai būtu izdevies piepildīt kādu no saviem sapņiem, neviens nezina, un meitenei to vairs nevar pajautāt. Naktī uz 31. augustu Alisa, kā ierasts, izlavījusies no tēva mājokļa un devusies uz pludmales ballīti autostāvvietā Snetišemas pludmalē. Meitene bieži mēdza bez atļaujas doties izklaidēs, bet vienmēr tikpat klusu, kā izlavījusies, arī atgriezusies mājās.

Šoreiz bija citādi. Vēl rītausmā Alisas gulta bija tukša, pusaudze mājās nepārnāca arī nākamajā dienā. Sapratuši, ka Alisa nebēguļo un arī nav atrodama pie draugiem, ģimene 6. septembrī uzrakstīja iesniegumu policijai. Visbīčā desmitiem likuma sargu uzsāka meitenes meklēšanu, pat solīja 5000 sterliņu mārciņu par informāciju, kas sekmētu Alisas atrašanu.

„Uz veikalu logiem bija uzlīmētas afišas, ka meklē Alisu. Visiem bija tāda cerība, ka viņa atradīsies, bet nu...” nopūšas draudzene Sindija. Alisu policisti meklēja četrus garus mēnešus, tēvs un māte cerēja, ka ar bērnu nekas ļauns nav noticis, tomēr viņas mobilais tālrunis turpināja mēmi klusēt. Nevienam nebija ne mazākās sapratnes, kur Alisa varēja doties, kāpēc nebija pabrīdinājusi tēvu?

Sešpadsmit kilometru no Visbīčas Jaungada dienā kāds vīrs izveda ikdienas pastaigā suni, kad krūmājā pamanīja cilvēka mirstīgās atliekas. Baisais atradums bija uziets karaliskās ģimenes lauku īpašuma teritorijā Sendringhemā, tāpēc radīja plašu rezonansi Lielbritānijā.

Policisti apzināja visus pēdējā laikā cilvēku pazušanas gadījumus, eksperti pārbaudīja sievietes apģērbu, nozieguma vietā atstātos pirkstu nospiedumus, veica DNS analīzes. Ar personības noskaidrošanu īsti neveicās, DNS analīzes sākotnēji neesot neko uzrādījušas. Tomēr pēc gandrīz nedēļu ilgas bezspēcības un izmisuma pārpilnām dienām, kuras pārdzīvoja Alisas tuvinieki, policija apstiprināja, ka mirusī meitene ir Alisa Dmitrijeva. „Domāju, ka visi apstākļi liecina, ka viņa ir noslepkavota,” presei pauda Norfolkas policijas galvenais inspektors Džess Fraijs.

Līdzjūtību izteica arī karaliene Elizabete II, Fraijs pavēstīja, ka Viņas Majestāte bijusi satriekta un noskumusi par jaunās meitenes nāvi. „Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, karaliene aktīvi interesējas par šo lietu un pieprasījusi, lai viņu informē par izmeklēšanas procesu,” sacīja Fraijs.

To, ka meita ir mirusi, Alisas māte uzzināja, skatoties vietējo televīziju, tēvam traģiskā ziņa bija milzīgs trieciens. „Viņš šobrīd runā par visu, bet ne par Alisu, jo viņš ir tāds cilvēks. Viņa māte teica, ka brīdī, kad atnāca policija un viņam pateica, ka karaļnamā atraduši Alisas mirstīgās atliekas, viņš aizgāja prom un iekšēji pārdzīvoja. Pēc dažām stundām viņa uzkāpa augšā, viņa istabā, viņš vienkārši sēdēja un trīcēja, neko nerunāja,” „Degpunktā” atklāj Alisas mammas māsa Jekaterina Mikucka.

Policija joprojām turpina izmeklēt, kas varēja notikt ar 17 gadu veco meiteni. Aizturēti un nopratināti pieci cilvēki, tomēr visi šobrīd ir uz brīvām kājām, arī divi vīrieši, kuri pēdējo reizi redzēti kopā ar Alisu 31. augustā neilgi pēc pusnakts Kingslinnas pilsētā braucam zaļā „Lexus” automašīnā. Viņi stāstījuši, ka meiteni liktenīgajā dienā no sava auto esot izlaiduši Visbīčā, tomēr pilsētas videonovērošanas kameras noteiktā laika posmā un vietā šādu faktu nav fiksējušas.

„Šobrīd policija saka, ka viņa nogalināta tajā 31. augustā, pirms tam viņi stāstīja, ka 1. septembrī viņu redzēja ceļā uz koledžu,” par policijas darbu neizpratnē ir Alisas tante Jekaterina. Viņai bijis sāpīgi lasīt par mirušo radinieci presē un skatīties sižetus britu televīzijā, tas esot pārāk publiski. Tomēr vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka šāda preses uzmanība neļaus policijai atslābt. Ģimene gan bijusi pārsteigta, ka tikai vairāk nekā četrus mēnešus vēlāk policija pludmales ballītes vietā pārbaudīja centimetru pēc centimetra, meklējot Alisas mobilo telefonu „LG GM360”. Likuma sargi pauduši, ka to atrast ir ļoti svarīgi, bet pagaidām tas nav izdevies.

Martā kādā metāllūžņu laukumā Visbīčā policijai izdevās atrast zaļo „Lexus GS300”, un tas esot būtisks pavērsiens izmeklēšanā. Automašīna nodota tiesu medicīnas ekspertu rīcībā. Izmeklēšanas vadītājs Fraijs pavēstīja, ka eksperti Alisas līķa atrašanas vietā atraduši ļoti retu sēņu sporu kombināciju, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā. „Pašlaik tiek veikta automašīnā ņemto paraugu ziedputekšņu un sporu identificēšana. Tad tie tiks salīdzināti ar iepriekšējiem rezultātiem,” laikrakstam laikraksts „Norwich Evening News” sacījis Fraijs, piebilstot, ka ekspertu darbs varētu aizņemt vairākas nedēļas.

Versiju ir daudz un dažādas, un visskarbākās izskanēja britu laikrakstā un portālā „Daily Mail” — Alisa iestigusi narkotiku purvā, zagusi veikalos, bijusi Visbīčas narkodīlerim parādā 15 tūkstošus mārciņu. Britu žurnālisti tikušies ar meitenes māti un draugiem, un viņu secinājumi ir neglaimojoši: Alisa bieži prasījusi naudu ģimenei, pārdevusi teju visu savu mantību (tostarp divriteni par 10 mārciņām), lai tikai varētu nopirkt „zālīti”, metamfetamīnu un ketamīnu — spēcīgu trankvilizatoru, ko veterinārārsti izmanto zirgu nomierināšanai.

Meitenes narkodīleris braucot sarkanā divdurvju sporta auto un tirgojot aizliegtās vielas pusaudžiem Visbīčas austrumeiropiešu kopienā. Pērn Alisa sākusi bieži doties ar vilcienu uz Notinghilu Londonā, kur pazinusi lietuviešu narkotirgoni Daiņuku, viņam ar Alisi, iespējams, bijušas arī romantiskas attiecības. „Viņa bija parādā Daiņukam lērumu naudas,” „Daily Mail” stāstījis kāds Alisas draugs. „Pirms pazušanas viņas parādi par narkotikām sasniedza 15 000 britu mārciņu.” Viņas labākā draudzene Ērika piebilst: „Es viņai jau sen teicu, ka, tā turpinot, beigas būs sliktas.”

Arī Alisas māte, kas uz Lielbritāniju pārcēlās gadu pirms pārējās ģimenes, atzinusi, ka meitas uzvedība pēc ierašanās Anglijā strauji pasliktinājusies un viņas bieži strīdējušās. „Alisa sāka lietot narkotikas. Es to zinu,” stāsta Andžela Dmitrijeva. „Man nebija ne jausmas, ka Visbīčā ir tik krimināla vide. Viņa tik ļoti mainījās, salīdzinot ar to, kāda bija, dzīvojot Latvijā.”

Pēdējā savas dzīves gadā Alisa bieži lūgusi mātei naudu, kad Andžela tā vietā piedāvājusi pagatavot maltīti, meita dusmojusies. Pēc kārtējā strīda pagājušā gada jūlijā meitene aizgāja no mājām, un tā bija pēdējā reize, kad māte viņu redzēja, — mēnesi pirms pazušanas. Tomēr, neraugoties uz strīdiem, Alisa joprojām sūtīja mātei e–pasta vēstules un ziņojumus sociālajos tīklos. Vienā no vēstulēm meitene rakstīja: „Māt, man vajadzīga ārstu palīdzība.”

Diemžēl saņemt palīdzību viņa vairs nepaspēja. Viens no meitenes tuvākajiem paziņām, kurš ir runājis ar policiju, „Daily Mail” saka: „Pēdējā dienā Alisa manīta kopā ar trim vai četriem jauniem vīriešiem, kuri, visticamāk, bijuši lietuvieši. Viņu sejas neizskatījās diez ko svētas. Mēs domājam, ka ir 50 procentu varbūtība, ka tieši viņi arī noslepkavoja Alisu.”

Visus šos apvainojumus kategoriski noliedz pusaudzes mammas māsa Jekaterina. Viņa uzskata, ka draugi ir melojuši, kā argumentu minot Alisas nākotnes plānus: „Es domāju, ja viņa būtu narkomāne, viņai tādas nākotnes studijas nemaz neinteresētu.” Alisa, lai arī aprīlī sākusi dīvaini uzvesties un dažkārt uz koledžu neesot gājusi, mācību iestādi beigusi ar lieliskām sekmēm, tikai sertifikāti saņemti tad, kad meiteni jau meklēja vai visa valsts.

„Varbūt kļūdos, bet, cik es veicu savu izmeklēšanu internetā, visur forumos, kur parādījās tā informācija, man šķiet, ka to visu raksta kaut kāda draudzene. Varbūt viņai ir skaudība, jo Alisa bija smuka meitene un par vīriešu uzmanību sūdzēties nevarēja. Varbūt aizvainojums, bet viņa rakstīja tādas drausmīgas lietas, kas bija izdomātas!” Alisas cieņu aizstāv tante. Turklāt ekspertīžu rezultāti apliecina — meitenes organismā nāves brīdī narkotisko vielu nav bijis.

Atvadīšanās no Alisas būs iespējama tikai pēc ilgāka laika. Jekaterina stāsta: „Policija teica, ka līķi atdos pēc trim mēnešiem. Mēs viņu kremēsim un gribam apglabāt tepat Latvijā, Valmierā. Tur, kur atdusas viņas vecvectētiņš un vecvecmamma. Viņi Alisu audzināja līdz sešu gadu vecumam.”

Izmeklēšana turpinās, bet viens ir skaidrs jau tagad — Alisai trūka mātes mīlestības, neslēpj Jekaterina. Vecāki bija šķīrušies, kopš Dmitrijevi ieradās Anglijā, abi dzīvoja katrs savā pilsētā — trīs stundu attālumā viens no otra. „Alisas gadījums ir spilgts pierādījums, ka vecākiem vajag mīlēt savus bērnus un neatstāt,” noteic radiniece. Iespējams, tieši izirušās ģimenes saites traucēja Alisai pasauli uztvert pozitīvās krāsās.