Pēdējo pāris mēnešu laikā darbu "Latvenergo" zaudējuši vēl četri vadošie darbinieki

Lai gan atbrīvošanās no šīm amatpersonām notikusi klusi, pēc informētu avotu teiktā, to var uzskatīt par "tīrīšanu" otro vilni, kas seko pirms diviem gadiem notikušajām, kad no amata šķīrās gan "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, gan tās meitasuzņēmuma AS "Sadales tīkls" amatpersonas Rīgā un reģionos.

Visos gadījumos darba attiecību pārtraukšana notikusi klusu, tomēr, pēc neoficiālas informācijas, "tīrīšanas" energokompānijas menedžmentā notikušas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanu, kas kopš 2010.gada vasaras turpinās vērienīgajā korupcijas lietā.

"Mums bija aizdomas, ka viņi dalās ar uzņēmuma iekšējo informāciju ar iepirkumu pretendentiem," nevēloties, ka uz viņu oficiāli atsaucas, "Pietiek.com" par šiem četriem gadījumiem atzina kāds augsti stāvošs "Latvenergo" pārstāvis.

Pēdējo pāris mēnešu laikā amatu "Latvenergo" zaudējis uzņēmuma Elektrostaciju rekonstrukciju projektu grupas vadītājs Ēriks Priednieks, kurš vadījis ne tikai Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2), bet arī TEC-1 rekonstrukcijas projektu. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas, Priednieks sniedzis liecības KNAB. Ar viņu portālam nav izdevies sazināties.

Tikpat klusi amatu pirms aptuveni diviem mēnešiem pametis "Sadales tīkla" Perspektīvās attīstības departamenta konsultants Viktors Zariņš. Arī viņa vārdu avoti min starp tiem, kam "palūgts aiziet". Oficiāli Zariņa birojā Rīgā "Pietiek.com" atbildēja, ka viņš devies pensijā un kontakttālruni neesot atstājis.

Tāpat amatu nesen pametis "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Raimonds Goģis. Viņa birojā Daugavpilī nevarēja pateikt, kā ar Goģi sazināties, bet apstiprināja, ka viņš amatā nav jau vismaz pāris mēnešus.

Tieši tāpat no uzņēmuma pirms pāris mēnešiem šķīries "Sadales tīkla" Austrumu reģiona Ekspluatācijas daļas vadītājs Sergejs Semjonovs. Viņa birojā Rēzeknē apstiprināja, ka Semjonovs "jau divus mēnešus atbrīvots no darba".

Sazvanīts uz mobilo tālruni, Semjonovs apstiprināja, ka darbu "Sadales tīklā" pametis, bet uz jautājumu par amata zaudēšanas apstākļiem un to, vai saukts sniegt liecības uz KNAB, atbildēja ar: "Man grūti kaut ko komentēt."

Par TEC-2 rekonstrukciju atbildīgā Priednieka palikšana amatā raisīja jautājumus jau pēc "Latvenergo" vadītāju - prezidenta Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko - aizturēšanas, ko KNAB veica 2010.gada jūnijā.

Tā dēvētajās "Latvenergo" telefonsarunās, kuras KNAB noklausījies 2010.gadā, Priednieks pavīd vienreiz - telefonsarunā ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanā aizdomās turēto Miķelsona un Meļko "finansistu" Andreju Livanoviču. Šajā telefonsarunā Priednieks ar Livanoviču saskaņoja informācijas slēpšanu par 3,7 miljonu eiro (2,59 miljonu latu) līguma parakstīšanu ar Šveices konsultantiem "Colenco", kuru Latvijas filiāle tobrīd bija reģistrēta Livanoviča privātmājā. Abu sarunā tika izlemts, ka paziņojums tiks novilcināts, līdz tiks parakstīts "Latvenergo" līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par TEC-2 rekonstrukcijas finansēšanu, lai nesaasinātu uzmanību uz 3,7 miljonu līgumu ar šveiciešu konsultantiem, "taupot mūsu cienījamā ministra nervu sistēmu", apgalvo "Pietiek.com".

Visticamāk, Priednieks ar to domājis toreizējo ekonomikas ministru Arti Kamparu (V), kurš tieši tobrīd nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka izdevies panākt TEC-2 rekonstrukcijas izmaksu samazināšanu par 20 miljoniem.

Projekta kopējās izmaksas vēl aizvien ir 360 miljoni eiro (252 miljoni latu), un tā izmaksu pamatotība ir viens no KNAB izmeklēšanas objektiem.

LETA