Lasītāja viedoklis: dod Dievs, veselības ministrei neārstēties pašas vadītajā aprūpes sistēmā

Viņu mirušu atrada Stradiņa slimnīcas teritorijā, bedrē zem ēkas loga.

Attiecībā uz tuviniekiem, manuprāt nav īsti korekti iztirzāt, kur, kā un kāpēc slimnīcā nonāca Valdis Lavrinovičs. No laba prāta neviens cilvēks uz slimnīcu nedodas. Tā ir galējā instance brīdī, kad pats vairs galā netiek un arī tuvinieki nevar palīdzēt.

Arī es regulāri apmeklēju Stradiņa slimnīcu, eju uz dažādām ārsta izrakstītām procedūrām. Biju pamanījis slimnīcas teritorijā pie durvīm un stabiem izlīmētās lapiņas ar lūgumu palīdzēt atrast pazudušo Valdi.

Nevaru teikt nevienu sliktu vārdu par mediķiem, kuri tagad rūpējas par manu veselību. Tomēr pašas procedūru telpas ir vienkārši briesmīgas. Veselības ministre varēja kādu dienu aizbraukt un apskatīties, nevis apmeklēt tikai glamūra pasākumus jau izremontētās ārstniecības iestādēs, kur viņu sagaida glīti sapucētas māsiņas un var iedzert konjaciņu galvenā ārsta kabinetā. Pastaigājiet, cienītā Ingrīdas Circenes kundze, piemēram pa Stradiņa slimnīcas 32. korpusu. Pajautājiet dakteriem, kad pēdējo reizi tur ir redzēta kāda remontbrigāde, kāpēc uz pārvietojamām kušetēm nav elementāru paladziņu vai kāpēc tās katra ir savādāka. Ar liftu noteikti pabraukājieties, augšā un lejā. Painteresējieties, kāpēc katrs dakteris staigā savādāka formas tērpā, un pacients īsti nevar saprast, kurš sanitārs, kura māsiņa, kurš galvenais doks.

Mani arī pirms laika ar ātrajiem ieveda slimnīcā. Darbadienā ap plkst. 3 naktī. Normāli domājošam cilvēkam tur notiekošais ir kas līdzīgs šausmu filmām. Goda vārds, apbrīnoju cilvēkus, kuri tur strādā par to aldziņu, kuru Veselības ministrija jau gadiem palielina, palielina, bet mediķi nezināmu iemeslu pēc ir gatavi streikot.

Nogulēju vairākas stundas parastā koridorā, gaidīju, kad par mani kāds interesēsies. Esmu pieskaitāms un varēju pagaidīt speciālistu, kuram tiešām darba netrūka, jo uzņemšanas nodaļa vienmēr ir pārpildīta, tajā nav vietas. Taču man priekšā, tajā pašā gaitenī gulēja večuks, kurš vienkārši divas stundas vaidēja un lūdzās, lai viņam iedod kādas zāles, jo sāpes bija neizturamas. Turpat netālu no manis un vēl vismaz četriem “gaiteņa nodaļas” pacientiem kāds tualetē pīpēja. Turpat arī izpildījās kāda pārdzērusies paciente, kura piesējās visiem garāmejošajiem. Mani izrakstīja ap plkst. 6 no rīta. Arī nebija naudas, jo no mājas aizveda bezsamaņā. Par laimi man brauca līdzi cilvēks, kurš pacietīgi visu šo laiku gaidīja, kad mani izmeklēs.

Lavrinoviča gadījumā situāciju skaidros izmeklētāji un ārsti. Lai tā būtu. Viņš tik pat labi varēja pēc izrakstīšanas aiziet tajā klusajā stūrīti pačurāt. Iekrita bedrē, pārsita galvu vēlreiz. Varēja arī meklēt vietu, kur pagulēt, ja jau reiz bija dzēris.

Seriāls par dakteri Hausu ir pasaku filma. Latvijas veselības sistēma, Circenes kundze, ir tādā pa*aļā, ka ir pretīgi skatīties Jūsu vārsmojumos par reformām medicīnas sistēmā. Nav māksla čīkstēt, ka visu laiku pietrūkst naudas, bet klausīties par miljonus vērtiem medikamentu iepirkumiem, aizdomīgiem konkursiem, zāļu firmu lobēšanu, valsts kontroles atklātiem pārkāpumiem, savējo pārbīdīšanu citos amatos un tamlīdzīgi.

Vakar Jūs kā veselības ministre tā vietā, lai domātu, cikos un kādā stāvoklī no slimnīcas jāizraksta pacienti, televizorā paziņojāt, ka pie notikušā vainīgs ir Ušakovs. Viņš nevarot aizvest pacientus uz māju. Hallo, no kādas planētas Jūs esat nogāzusies? Stradiņa slimnīcu 100% finansē valsts. Vai Jūs Rīgas domē esat iesniegusi kaut vienu konkrētu priekšlikumu, konkrētus aprēķinus, kā risināt Veselības ministrijas neizdarības?