Ceremonijā “Zelta vilnis” kārtējo reizi triumfē “UgunsGrēks”

Šī bija īpaša reize arī pašai balvai – izdevniecība „Rīgas Viļņi” balvu „Zelta vilnis” veiksmīgākajiem TV cilvēkiem un projektiem pasniedza jau piekto reizi, un, kā atklājot pasākumu sacīja izdevniecības valdes priekšsēdētāja Aija Simsone – šī  ir savā ziņā robežšķirtne, jo pirms pieciem gadiem televīzija bija citādāka nekā šodien.

Šodien jau 52% cilvēku izmanto mūsdienu digitālā laikmeta iespējas, lai skatītos TV. Kādi būs nākamie pieci gadi un kā mainīsies televīzija?

Digitalizācijas laikmeta pārsvaru pār tradicionālo TV, pasniedzot balvu „Gada ziņu raidījumam”, pieminēja arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Aboltiņa, atzīstot, ka izveidot skatāmu ziņu raidījumu laikā, kad visu var uzzināt un jau iepriekš apspriest internetā, ir liela uzdrīkstēšanās. Un vislabāk to prot TV3 ziņu komanda, kas ir balvas ieguvējs šajā nominācijā.

Raugoties no „Zelta viļņa” skatupunkta, aizvadīto sezonu var dēvēt par TV3 triumfa sezonu, un priecējoši, ka aptverot dažādas jomas. Par gada dzīvesstila raidījumu kļuva „Gandrīz ideālas vakariņas” (TV3), kas, kā atzīst Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, parāda mūsu garšu gaumi un arī sarunu kultūru. „Gada producenta” gods tika apvienībai „Brīvdienas”, kas šajā sezonā piedāvāja ne tikai „Gandrīz ideālas vakariņas”, bet arī „Ievas pārvērtības” un „Pelnrušķīti”, bet pavisam drīz sola raidījumu „Gandrīz ideāls randiņš” un ‘Saimnieks meklē sievu”. Savukārt televīzijas režisore Dita Torstere, kas veidojusi gan „Ievas pārvērtības”, gan „Pelnrušķīti”, gan „Mūsu zelta dziesmu”, ieguva „Gada režisora” titulu.

Gada reportieres gods tika TV3 raidījuma „Nekā personīga” žurnālistei Oditai Krenbergai, kura, saņemot savu balvu, pateicās skatītājiem, kas viņu novērtējuši un kuri ir katra žurnālista sapnis – paši piedāvā savus stāstus un vēl piedalās to veidošanā raidījumam. Bet saņemot balvu „Gada analītiskais raidījums”, kas piešķirta „Nekā personīga”, žurnāliste pateicās raidījuma varoņiem, jo piedalīties šādā raidījumā neesot vienkārši. „Nekā personīga” tika arī trešā balva – par „Gada debitanti” kļuva raidījuma vadītāja Inga Spriņģe.

„Gada seriāls” kārtējo reizi ir „UgunsGrēks”, kas arī mājo kanālā TV3, bet šogad par gada seriālu aktieri kļuva Ģirts Ķesteris. Kamēr aktieris līksmoja kāda kolēģa jubilejas pasākumā, viņa balvu piekrita saņemt aktrise Regīna Devīte, kas arī pati bija izvirzīta šajā nominācijā, bet atzina, ka balva kolēģim ir likumsakarīga, jo „Ģirtu mīl meitenes un par viņu balso meitenes”. Aktrise uzteica arī kolēģa spēli, bilstot, ka viņam ir daudz dažādu uzdevumu un viņš meklē neordināras reakcijas notiekošajam. Arī par savu Zentas lomu viņa piebilda, ka arvien meklē ko jaunu, lai skatītājiem neapniktu. Un noteikti būšot žēl, ja reiz „UgunsGrēks” beigsies.

„Gada sociālais raidījums” jau otro gadu ir TV3 raidījums „Bez tabu”. Šķiet, tas nav pārsteigums, ikviens raidījuma veidotājs apgalvo, cik svarīgi ir rūpīgi nostrādāti sižeti. Un skatītāji to pamana.

Mazliet neparastā nominācijā „Gada TV veiksme” lauri tika Latvijas TV žurnālistam Arnim Krauzem. Pats žurnālists pie profesionālām veiksmēm aizvadītā sezonā pieskaita notikumus, ko mācies atspoguļot kā ziņu moderatoram „Panorāmā” – „Krājbankas” krīzi, „Swedbankas” panikas svētdienu, Saiemas ārkārtas vēlēšanu nakts maratonu. Bet labākā ziņu moderatora godu sīvā cīņā izcīnīja LNT „rīta vīrs” Ģirts Timrots, kuram no rīta tīk stāstīt labas ziņas.

Netrūka arī kuriozu – par „Gada izklaides šovu” pārliecinoši ir atzīsts LNT veidotais „OKartes skatuve”, un tajā pašā laikā šis šovs ieguva arī „Gada kaitinošākā raidījuma” titulu.

Gaisīgajā nominācijā „15 minūtes slavas” atzinību guva Aleksandrs Riekstiņš un viņa ēverģēlības šovā „Lauku sēta” aizvadītajā vasarā. Lai arī šis tituls reizēm viegli nāk un viegli iet, to nevar attiecināt uz šī gada laureātu, jo viņa atraktivitāte ir novērtētā un šogad Aleksandru redzēsim šova vadītāja lomā. Kas zin’, pēc gada pretendēs uz debitanta godu kā raidījuma vadītājs?

Gada speciālizlaidums pārliecinoši jau vairākus gadus ir LNT veidotā akcija „Labestības diena”. LNT izpildproducente Elita Širsone bilst, lai raidījums „atvērtu cilvēku sirdis”, tas jāveido ar sirdi, ir jābūt pārliecinātam par to, ko dari. Ja pirmajā gadā bijis uztraukums par to, vai saziedos vajadzīgo summu, tad sestajā gadā par to vairs nedomā, bet ar gandarījumu novērtē cilvēku uzticību akcijas veidotājiem, jo cilvēki šo raidījumu vairs neuztver kā TV pārraidi un savā ziņā LNT ir kļuvis tikai par starpnieku akcijas pārraidīšanai.

Gada kultūras raidījuma gods jau atkārtoti pieder Latvijas TV raidījuma „100 grami kultūras”, šoreiz tā diskusiju raidījumam „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi.” Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, pasniedzot balvu, bilda, „ka cīnoties par acu pāriem, ir viegli runāt par patīkamo, ne noderīgo”, ko uzņēmies šis raidījums,  un «Zelta viļņa» balvai pievienoja arī Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Ministre uzteica arī „Rīgas Viļņus” balvas uzturēšanu, jo „šajā bezkaislīgās pātagošanas dzīvē šāds burkāns ir derīgs”. Starp citu, nominācija „Gada kultūras raidījums” bija 11. pēc kārtas, kurā sumināja laureātus, bet pirmais, kurš vakara gaitā izpelnījās zāles ovācijas. Raidījuma „100 grami kultūras” projekta vadītāja Ieva Rozentāle, jautāta par pagājušā gada veiksmēm, min trīs – Dmitrija Petrenko, kurš ar citu skatu uz informāciju runā par kultūru, pievienošanos komandai, sarunas ar kultūras ministri, kā arī pašu balvas – „Kilograms kultūras” izveidi. Bet „Gada TV dokumentālā filma” ir Latvijas TV režisores un šajā reizē arī scenārija autores Mārītes Balodes veidotā filma „Režisors Oļģerts Kroders dzīves garumā”.

Par gada spilgtāko TV mirkli pārliecinoši atzīta Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektores Nellijas Jezdakovas katastrofālā komunikācija, nosūtot sveicienus „svoločam” Jānim Gestem, bet par „Gada diskusiju raidījumu” kļuva tagad Dzintra Kolāta pārziņā esošais „100. panta preses klubs”.

Gandrīz divu stundu ilgā ceremonijā, ko no muzikālās puses aizkustinošu darīja mūziķis Jānis Aišpurs ar grupu „The Sound Poets”, balvu klāsts uz „Splendid Palace” skatuves pazuda kā nebijis.