Velga Vītola joprojām nespēj atgūties pēc Mades nāves
Par lāču mammu dēvētā Līgatnes dabas taku zvēru kopēja Velga Vītola pēc lācenes Mades nošaušanas joprojām jūtas nomākta. Viņas viesistabā uz galda joprojām melnā rāmī atrodas Mades fotogrāfija.
Ir pagājuši divi mēneši kopš Mades nošaušanas un šis laiks Velgai Vītolai bija sevišķi smags. Ja agrāk Līgatnē dzīvoja četri lāči – Made, Miks, Puika un Ilzīte, tad tagad tur palikusi tikai Velgas izaudzinātā Ilzīte. Pēc Mades nāves Velga vairījās no publicitātes – viņa atteica sarunātās tikšanās skolās un bibliotēkās, atteica interviju arī vācu žurnālistiem, kuri gribēja rakstīt par viņas attiecībām ar lāčiem. Tagad Velga pēc traģiskā notikuma sniegusi pirmo interviju laikrakstam „Diena”.
„Nepareiza cilvēku rīcība noveda pie traģiskām beigām”
Tagad Velga, kura uz pusslodzi strādā par zvērkopi Līgatnes dabas takās, katru dienu savai mīlulei lācenītei Ilzītei nes zemesriekstu turziņu, bet par pārējiem Līgatnē vēl nesen dzīvojošiem lāčiem viņa saka:
„Nevienu no trim lāčiem - ne Madi, ne Puiku, ne Miku - neesmu audzinājusi. Viņus atveda no Rīgas zoodārza. Ilzīte ir mans bērns. Lāču dēļ Līgatnes dabas takas kļuva slavenas tuvu un tālu. Tad notika nelaime. Madi varēja nošaut jau pagājušā gada augustā, kad viņa pirmo reizi aizgāja brīvībā, un es viņu atvedu atpakaļ. Tas bija brīnums, mācība cilvēkiem un Dieva dāvana man. Taču šogad aprīlī Made aizgāja otrreiz un vairs netaisījās nākt atpakaļ, jo viņai brīvībā bija forši - barības pietika, apkārt viss zēla un plauka. Labprātīgi lācene atpakaļ nenāktu. Mēs varētu viņu iemidzināt, bet par šo iespēju nezinājām. Nepareiza cilvēku rīcība noveda pie traģiskām beigām. 24. aprīlī Madi nošāva.”
„Mani sauca par traku bābu, kas skraida pa mežu…”
Runājot par Madi Velgas acis kļūst miklas un viņa turpina: „Kad Mades vairs nebija, mediji publicēja manu un Ilzītes bildi, un daudzi cilvēki nodomāja, ka nošauta tieši Ilzīte. Gada ritējumā visvairāk komentāru internetā bija leģionāru dienas sakarā un par Mades izbēgšanu. Es nebiju gatava uzbrukumiem, un psihoterapeita man arī nebija. Situācija sabiedrībā bija nokaitēta līdz vājprātam. Jutos kā starp dzirnakmeņiem nokļuvusi. (,,)
Man pārmeta visi no apakšas līdz augšai, sauca par traku bābu, kas skraida pa mežu un atņem zvēru mammām bērnus, taču es tikai palīdzu izdzīvot tiem, kas pie manis nonāk. Daudzi pieprasīja nekavējoties nolikt uz galda „Latvijas lepnumu”, jo es esot pieļāvusi Mades nošaušanu, pieprasīja nosaukt šāvēju vārdus. Personīgi man viss notikušais bija liels trieciens, no kura atguvusies neesmu joprojām. Tas saistīts ne tikai ar Mades nošaušanu, bet arī ar abu lāču pārvietošanu uz Mežavairogiem. (..)
Jācer, ka viss beigsies veiksmīgi, mūsu lāču puikas pārdzīvos trimdas laiku un atgriezīsies atpakaļ. Taču viss, kas notika tajās astoņpadsmit dienās (no 22. aprīļa, kad izbēga Made, līdz 9. maijam, kad uz Mežavairogiem aizveda abus lāču puikas), man bija skaudra dzīves skola. Tagad es gribu tikai mieru.”
Gaida mājās Miku un Puiku
Tagad Velga mājās atgriežamies gaida Miku ar Puiku. Cerību dod veterinārārstu secinājums, ka abu lāču puiku sirdis ir stipras, jo no bērnības abi uzauga dabīgos apstākļos, skrēja, cīkstējās, rāpās kokos un peldējās. Ķepaiņu organisms ir norūdīts. Viņi jau izturējuši trīs narkozes, ir kastrēti, un jācer, izturēs vēl narkozes devu, kas nepieciešama, lai puikas pārvestu mājās. Velga bija klāt, kad lāčus pārveda uz Mežavairogiem: „Tur saimnieki lāčus pieņēma, labas gribas vadīti, taču maniem puikām, kas izauguši brīvībā un skraidījuši pa mežu, dzīve tur ir psiholoģiski un fiziski smags laiks. Es gaidu Puiku un Miku mājās,” „Dienai” saka Velga.
Gaujas Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča vēsta, ka „Līgatnes lāču dumpis, kas notika šā gada aprīlī, izdarīja savas korekcijas Gaujas Nacionālā parka fonda plānos attiecībā uz iežogojumu būvniecību un dzīvnieku pārvietošanu. Šā brīža situācija ir tāda, ka lācene Ilzīte, turpinās dzīvot iežogojumā, kurā viņa atradās līdz šim, bet abiem lāčiem Mikum un Puikam tiks būvēts jauns iežogojums. Tā kā tagad tas jābūvē diviem, nevis vienam lācim, voljeram jābūt lielākam, tāpēc palielinās arī būves izmaksas. Pašlaik rit iežogojuma projektēšanas darbi. Tie jāpabeidz līdz 15. jūlijam.”
Līdz šim lāču mājas izveidei saziedoti 36 058,83 lati. Iespējams, ar šo summu nepietiks paredzamajam darbu apjomam.
Lāču mamma – Velga Vītola
