AT Senāts: Guļāns nav izteicies par Lemberga lietu un lemšanā nav bijis neobjektīvs
Augstākās tiesas (AT) senators Andris Guļāns nav izteicies par Senātā izskatāmo Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!") lietu un viņa intervijās paustais viedoklis par Ventspils mēru nav pamats šaubām par ieinteresētību vai citu neobjektivitāti konkrētās administratīvās lietas izskatīšanā. To savā lēmumā noraidīt Lemberga Guļānam pieteikto noraidījumu secinājušas pārējās divas lietu izskatošās AT senatores - Vēsma Kakste un Rudīte Vīduša.
Jau ziņots, ka Lembergs vakar paziņoja par lēmumu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo viņam tikušas liegtas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu. Lembergs norāda, ka Guļāns, būdams viens no trim senatoriem, kuri skatīja viņa strīdu ar Tieslietu ministriju (TM) par kompensāciju tēriņiem advokātam krimināllietā, kurā Lembergs tika attaisnots pret viņu vērstajās apsūdzībās tā dēvētajā Grinberga lietā, vairākkārt presē negatīvi izteicies par Lembergu.
AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece aģentūrai LETA sacīja, ka pats Guļāns atturas no viedokļa paušanas par Lemberga paziņojumu. Guļāns norāda, ka pamatojums nepieņemt Lemberga noraidījumu izteikts Senāta lēmumā, ko pieņēma divi pārējie senatori, kas bija konkrētās tiesas sastāvā, - Kakste un Vīduša.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 119.panta ceturtās daļas 1.punktu gadījumā, ja noraidījums izteikts nevis visam tiesas sastāvam, bet tikai vienam tiesnesim, noraidījumu izlemj pārējais tiesas sastāvs.
AT Senāta šā gada 19.aprīļa lēmumā nepieņemt Lemberga pieteikto noraidījumu senatoram Guļānam norādīts, ka nepastāv likumā paredzētais noraidījuma pamats, proti, nav konstatējams, ka tiesnesis personiski tieši vai netieši būtu ieinteresēts konkrētās lietas iznākumā vai pastāvētu citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
Senāts lēmumā nav piekritis Lembergam, ka jebkuri tiesneša publiski izteikumi apdraud tiesneša objektivitāti. Tas vien, ka tiesnesis ir publiski paudis kritisku viedokli par politiskajiem vai sabiedriskajiem procesiem, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka, izskatot konkrētu, ar minētajiem procesiem nesaistītu lietu, būtu apšaubāma šī tiesneša ieinteresētība konkrētās lietas iznākumā vai objektivitāte.
Izskatāmajā lietā, kurā pieteicējs bija izteicis noraidījumu senatoram Guļānam, bija strīds par to, kādā apmērā valstij jāatlīdzina Lembergam izdevumi, kuri tērēti par zvērinātu advokātu palīdzību krimināllietā, kurā Lembergs ar tiesas spriedumu attaisnots.
Senāts secinājis, ka noraidījumā norādītais senatora viedoklis nav saistīts ar izskatāmo lietu, proti, senators Guļāns izteicies par konkrētās lietas apstākļiem un izteikumi nav saistīti ar tiem. Apsvērumi intervijās, uz kurām norādījis Lembergs, bijuši vērsti uz politikas norisēm un pieteicēja lomu tajās, bet izteikumos nav apsvērumu par izmeklēšanas vai tiesas procesā esošām lietām un attieksme pret pieteicēju tajās.
Senāts norādījis, ka konkrētajā gadījumā no noraidījumā minētajiem interviju fragmentiem nav secināms, ka tajos paustais senatora Guļāna viedoklis varētu radīt pamatotas šaubas par viņa ieinteresētību vai citu neobjektivitāti, piedaloties konkrētās lietas izskatīšanā, atzīmēja AT pārstāve.
LETA jau ziņoja, ka Lembergs 26.jūnijā preses konferencē paziņoja, ka ir sagatavojis iesniegumu ECT, jo uzskata, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu. Šis viņa iesniegums ECT saistīts ar Senāta šā gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts lūgums izdot vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.
TM nolēma, ka Lembergam pienākas nepilni 3000 latu, kaut gan viņš advokātu finansēšanai bija iztērējis 104 000 latu.
"Mana sūdzība ir par to, ka AT Administratīvo lietu departaments nevarēja spriest objektīvu un taisnīgu tiesu, jo viens no trim tiesnešiem, kas bija tiesas sastāvā - senators [Andris] Guļāns - 2010.gadā vairākkārt ir negatīvi izteicies par mani publiskajā presē, apvainojot mani, ka es esmu nodrošinājis Saeimas negatīvu lēmumu, ar kuru tiesnesis [Māris] Vīgants netika ievēlēts par AT tiesnesi, kaut gan viņam šādiem apgalvojumiem nebija nekāda pamata. Tās ir fantāzijas par tēmu, jo ne es personīgi, ne kādi mani cilvēki tajā balsojumā nepiedalījās," akcentēja Lembergs.
Guļāns arī iepriekš netieši esot negatīvi izteicies par Lembergu saistībā ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā.
"Tātad Guļāna negatīvais viedoklis un negatīvā attieksme pret mani jau bija zināma un izteikta jau pirms lieta tika nozīmēta šim tiesas sastāvam. Es pieteicu noraidījumu senatoram Guļānam, tiesas sastāvs to nepieņēma. Pēc mana advokāta domām, tas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta pārkāpums, tāpat tas faktiski ir arī Satversmes pārkāpums un likuma "Par tiesu varu" pārkāpums," norādīja Lembergs.
Lemberga iesniegums ECT jau esot sagatavots un tikšot iesniegts tuvākajā laikā.
LETA