Lembergs ECT neplāno no valsts prasīt materiālu kompensāciju
Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, neplāno no valsts prasīt materiālu kompensāciju. Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, viņa prasības mērķis esot parādīt pasaulei, ka Latvijā netiek nodrošināta tiesu varas objektivitāte.
"Es pagaidām neplānoju kompensāciju prasīt, jo ECT jau nemaksā lielas kompensācijas. Ja man iedos 1000 latu, man tas neko neizšķir. Man ir svarīgi, lai Latvijas valsts visiem Latvijas iedzīvotajiem nodrošinātu tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija," skaidroja Lembergs.
"Prasības būtība ir tāda, ka es lūdzu ECT konstatēt, ka Latvijas valsts pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju daļā par cilvēka tiesībām uz objektīvu un taisnīgu tiesu. Mana prasība faktiski ir parādīt pasaulei, ka Latvija nav demokrātiska valsts, ka Latvijā pārkāpj cilvēktiesības, jo valsts nenodrošina, ka Latvijā tiesu vara ir objektīva un taisnīga," informēja Ventspils mērs.
Jau ziņots, ka Lembergs vakar nosūtījis ECT sūdzību pret Latvijas valsti par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.
Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.
"Tieslietu ministrija nolēma, ka man pienākas nepilni 3000 latu, kaut gan es advokātu finansēšanai pilnīgi oficiāliem maksājumiem biju iztērējis 104 000 latu," skaidroja Lembergs.
"Mana sūdzība ir par to, ka AT Administratīvo lietu departaments nevarēja spriest objektīvu un taisnīgu tiesu, jo viens no trim tiesnešiem, kas bija tiesas sastāvā - senators [Andris] Guļāns - 2010.gadā vairākkārt ir negatīvi izteicies par mani publiskajā presē, apvainojot mani, ka es esmu nodrošinājis Saeimas negatīvu lēmumu, ar kuru tiesnesis [Māris] Vīgants netika ievēlēts par AT tiesnesi, kaut gan viņam šādiem apgalvojumiem nebija nekāda pamata. Tās ir fantāzijas par tēmu, jo ne es personīgi, ne kādi mani cilvēki tajā balsojumā nepiedalījās," iepriekš preses konferencē informēja Lembergs.
Guļāns arī iepriekš netieši esot negatīvi izteicies par Lembergu saistībā ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā.
"Tātad Guļāna negatīvais viedoklis un negatīvā attieksme pret mani jau bija zināma un izteikta, jau pirms lieta tika nozīmēta šim tiesas sastāvam. Es pieteicu noraidījumu senatoram Guļānam, tiesas sastāvs to nepieņēma. Pēc mana advokāta domām, tas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta pārkāpums, tāpat tas faktiski ir arī Satversmes pārkāpums un likuma "Par tiesu varu" pārkāpums," norādīja Lembergs.
"ECT savā praksē, arī lietās pret Latviju, ir norādījusi, ka tiesas objektivitāte ir absolūts priekšnosacījums tam, lai tiesas process būtu atzīts par taisnīgu un konvencijas 6.pantam atbilstošu. Turklāt nepietiek ar to, ka tiesnesis pats sevi uzskata par objektīvu – viņam ir arī jāuzvedas tā, lai neatkarīgam novērotājam būtu pārliecība, ka tiesnesis ir brīvs no jebkādiem personiskiem aizspriedumiem. Situācijā, kad tiesnesis atklāti un publiski pauž savu negatīvo attieksmi pret personu, kuras lieta viņam ir jāizspriež, tiesnesi nevar uzskatīt par objektīvu pat tad, ja viņam nav personiskās ieinteresētības lietas iznākumā. Ņemot vērā, ka ECT pastāv vairāki precedenti arī lietās, kuras ir ļoti līdzīgas konkrētajai lietai, man bija pamats vērsties ECT, prasot atzīt manu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu," norādīja Lembergs.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce aģentūrai LETA skaidroja: kad sūdzība saņemta Strasbūrā, ECT vērtē, vai to nosūtīt komentāru sniegšanai valdībai. Daudzās no lietām tiek lūgts arī valdības viedoklis, vai lieta ir jāpieņem izskatīšanai pēc būtības. Laiks dažādās lietās, līdz tiesa pieņem lēmumu, vai nosūtīt lietu komentāru sniegšanai valdībai, variē no pusgada līdz diviem gadiem. Ja lietai tiek piešķirts prioritārs statuss, tad šis process notiek ātrāk.
LETA
