"Rīgas kinostudija" atkal lūdz tiesisko aizsardzību

Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka tiesa pieņēmusi izskatīšanai "Rīgas kinostudijas" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tagad uzņēmumam doti divi mēneši, lai sagatavotu un ar kreditoriem saskaņotu pasākumu plānu "Rīgas kinostudijas" pilnīgas maksātspējas atjaunošanai. Pēc tam tiesa lems, vai "Rīgas kinostudijai" pasludināt tiesisko aizsardzību.

Šogad maijā "Rīgas kinostudija" lūdza ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, taču, pēc Šmēdiņas teiktā, lūgums tika noraidīts un lieta izbeigta.

No "Rīgas kinostudijas" izplatītā tiesas lēmuma par lietas ierosināšanu izriet, ka bez tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas uzņēmumam draud maksātnespēja un likvidācija. "Rīgas kinostudija" ir saskārusies ar grūtībām norēķināties ar kreditoriem, tomēr tiesai norādījusi, ka ir iespējams atjaunot uzņēmuma maksātspēju.

Lēmumā norādīts, ka "Rīgas kinostudija" plāno veikt dažādas darbības, lai pārorientētu un restrukturizētu saimniecisko darbību, taču kreditoru aktivitāšu dēļ bez tiesiskās aizsardzības procesa tas nav iespējams.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā atšķirībā no parastā tiesiskās aizsardzības procesa parādnieks panāk vienošanos ar kreditoriem par īstenojamo pasākumu plānu jau pirms tiesas un tiesā iesniedz apstiprināšanai jau saskaņotu plānu. Tiesiskās aizsardzības procesā plāna izstrāde un saskaņošana ar kreditoriem savukārt notiek jau pēc lietas ierosināšanas tiesā. Tiesas lēmums par lietas ierosināšana cita starpā liedz kreditoriem iesniegt tiesā parādnieka maksātnespējas pieteikumu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka starp "Rīgas kinostudiju" un zemes īpašnieku jau vairākus gadus ir domstarpības un abas puses iesaistītas vairākās savstarpējās tiesvedībās.

Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka "Rīgas kinostudija" dibināta 1948.gadā un ir vecākā kinostudija Latvijā. Pašreizējās telpās – Šmerļa ielā 3 – "Rīgas kinostudija" darbojas kopš 1961.gada, un tajā uzņemts vairāk nekā 180 mākslas un dokumentālo filmu.

Padomju gados "Rīgas kinostudija" bija galvenā filmu ražošanas bāze, kurā tapa lielākā daļa Latvijas kino darbu, bet pēc Padomju Savienības sabrukšanas filmu ražošana "Rīgas kinostudijā" apsīka.

1990.gadā "Rīgas kinostudija" beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot "Rīgas kinostudiju" kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un piecas atsevišķas mazas radošās studijas ‒ filmu studiju "AL KO", piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju "Dekrim", filmu studiju "Trīs", zīmēto un leļļu animācijas studiju "Dauka" un "Rīgas dokumentālo filmu studiju".

"Rīgas kinostudijā" glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

Saskaņā ar datubāzē "Lursoft" publicēto informāciju "Rīgas kinostudijas" akcionāri ir Armands Liberts, kuram pieder 42,23% akciju, un Kultūras ministrija ar 24,31% akciju, bet pārējie 33,45% ir publiskās emisijas akcijas. 2011.gada kinostudijas finanšu pārskats vēl nav pieejams, savukārt 2010.gadā uzņēmums strādāja ar 353,1 tūkstoša latu apgrozījumu un 33,7 tūkstošu latu peļņu.

BNS