Parādnieks: vēl viens pilsonības referendums izraisīs latviešos pretreakciju

"Tiešām ceru, ka viena daļa cilvēku attapsies – ja būs vēl viens referendums par pilsonību, tas latviešos tikai nostiprinās vēlmi dot pretspēku. Tas vienkārši izraisīs drīzāk pretreakciju, kas nekādi neuzlabos vispārējo vidi," teica Parādnieks

Deputāts minēja, ka tas, vai otrajā posmā izdosies savākt nepieciešamos 150 tūkstošus parakstu, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas būs tie, kas aicinās iedzīvotājus doties parakstīties.

Parādnieks uzsvēra, ka Nacionālā apvienība (NA) nav mainījusi savu nostāju jautājumā par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem un uzskata, ka jāaizsargā valsts pamati, nosakot jautājumus, par kuriem tautas nobalsošana nav iespējama.

"Mūsu pozīcija ir bijusi skaidra, un diemžēl sadarbības partneri valdībā nav atbalstījuši, ka mums ar likumu ir jāaizsargā mūsu valsts pamati un jānosaka, par ko ir ierosināmi referendumi un par ko nav, un arī kādi Satversmes panti ir aizsargājami," sacīja Parādnieks.

Viņš pauda nožēlu, ka rīcība nav sekojusi un pretvalstiskiem spēkiem ir iespējams darboties tādas demokrātijas robežās, kādas patlaban ir atvēlētas.

"Tā kā tas diemžēl nav noticis, tie, kuri ir pretvalstiski spēki, arī darbojās tā sauktās demokrātijas ietvaros, kādus mēs viņiem esam atvēlējuši, jo visās valstīs ir tomēr kaut kādi skaidri ierobežojumi, ko var darīt un ko nevar darīt. Nevar ar demokrātiskām metodēm iznīcināt demokrātiju," klāstīja Parādnieks.

Uz jautājumu, vai NA ir gatava par šo jautājumu diskutēt Saeimā, Parādnieks atbildēja, ka vienīgais, par ko varētu diskutēt, ir nepilsoņu attieksme.

"Vienīgais, kam ir jāpievēršas un par ko jādiskutē, – ja cilvēki nav spējīgi ar tik liberāliem nosacījumiem iegūt Latvijas pilsonību, kāda vispār ir viņu vēlme, kāda ir viņu interese, ko viņi dara šajā valstī. Tad tiešām tam ir jāpievērš uzmanība, varbūt jārunā, ka viņi meklēs citu vietu, kur viņi jutīsies labi, ja šeit viņi nav spējīgi tik elementāras lietas kā pilsonības saņemšanai nokārtot eksāmenu. Es domāju, ka tas ir tiešām tas, par ko varētu diskutēt," norādīja Parādnieks.

"Saskaņas centra" (SC) valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sarunā ar aģentūru BNS pastāstīja, ka SC deputātiem ir dažādi viedokļi jautājumā par partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem un apvienībā par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas. Viņš arī vērsa uzmanību, ka par šo jautājumu jādiskutē Saeimā.

Jau vēstīts, ka partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pavēstījusi, ka tai izdevies savākt 10 tūkstošus parakstu referenduma ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Paraksti tika vākti kopš pagājušā gada septembra, un tie bija jāsavāc gada laikā.

Ja šis skaits apstiprināsies, Centrālā vēlēšanu komisija rīkos otro parakstu vākšanas kārtu – būs jāsavāc 10% vēlētāju parakstu, kas ir nedaudz vairāk par 150 tūkstošiem. Tad likuma grozījumus iesniegs Valsts prezidentam, kurš tos nodos Saeimai. Ja Saeima tos noraida vai pieņem ar grozījumiem, notiek referendums.

PCTVL rosina iekļaut likumā normu, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, "kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu".

Savukārt pārejas noteikumos partija vēlas noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 2013.gada 23.decembrī nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem no 2014.gada 1.janvāra. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot šajā punktā minēto izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm.

Grozījumi paredz, ka valdībai līdz 2013.gada 30.augustam jāiesniedz Saeimā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā par kārtību, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu, gatavojas ierosināt iesniedzēji.

Nesen Latvijā notika tautas nobalsošana par oficiālu divvalodību Latvijā, kuru ierosināja radikālo organizāciju pārstāvji Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs. Vēlētāju vairākums to noraidīja.