Nav iespējams pārbaudīt Silabriežos inficētā dīķa ūdens kvalitāti
Silabriežu iedzīvotāji nevar pārbaudīt savu piemājas dīķu un upīšu ūdeni, vai tajā nav sastopams bīstamās infekcijas tularēmijas perēklis. Pagājušajā nedēļā viņus šokēja ziņas, ka seši bērni, kuri peldējās Silabriežu dīķī, inficējušos ar šo slimību.
Pēc atgadījuma Salaspils novada Silabriežos, kad ar reto kaiti pēc peldēšanās dīķī saslima seši bērni, apkārtnes iedzīvotājiem var rasties pamatota vēlēšanās pārbaudīt sava piemājas dīķa vai upītes ūdeni, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”. Tomēr izrādās, ka tas mūsu valstī nemaz nav iespējams.
Ar inficēto ūdeni sūta no vienas iestādes uz otru. „Tularēmijas burciņu” nevienam nevajag
Peldūdeņi ir viens no inficēšanās veidiem ar tularēmiju. Tas var notikt, nejauši norijot ūdeni vai caur ādas bojājumiem. Kā skaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā, ūdens analīzes veic Veselības inspekcija. Tomēr inspekcijas veiktās klasiskās peldvietu ūdens analīzes neuzrāda tularēmijas ierosinātāja klātbūtni, nepieciešamas specifiskākas.
Šajā iestādē „Rīgas Apriņķa Avīzei” norādīja: tularēmijas ierosinātāja analīzes ūdenī šobrīd Latvijā varot veikt tikai Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) laboratorijā. LIC direktora vietniece laboratorijas jautājumos Jeļena Storoženko gan apgalvoja, ka ūdens analīzes centrs neveic, taču laboratorijā varot pārbaudīt, vai nav notikusi saslimšana ar tularēmiju, veicot asins analīzes.
Kā liecina LIC interneta vietnē atrodamā informācija, šādas analīzes ietilpst bakterioloģisko izmeklējumu grupā un izmaksās Ls 2,01. Tomēr tajās var konstatēt saslimšanu, nevis uzzināt, vai ir droši izmantot tuvīnās ūdenskrātuves ūdeni. Pēc Storoženko ieteikuma „Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”. Tomēr arī tajā nevienā no trim laboratorijām ūdens paraugus šādām analīzēm nepieņem.
Slimību kontroles un profilakses centra, kas izstrādājis ieteikumus, kā izvairīties no inficēšanās ar tularēmiju, komunikācijas nodaļas speciāliste Laura Ševčenko apgalvoja, ka analīzes (gan saslimušo asins analīzes, gan ūdens paraugu analīzes) tomēr nodotas LIC laboratorijā un apstiprinājums tularēmijai saņemts tieši no turienes. Vēlreiz sazinoties ar LIC, tika saņemta atkal tā paša atbildi – ūdens pārbaudes LIC neveic, ar dīķa ūdens paraugu trauciņā uz LIC doties neesot jēgas.
LIC: „Problēma izcelta par ātru”
Visticamāk, noticis speciāls pasūtījums starp valsts iestādēm, un LIC tomēr veicis pārbaudi atsūtītajiem ūdens paraugiem, taču tas nav ikdienišķs gadījums, tādēļ turlarēmijas analīzes ūdenim nav pieejamas jebkuram. „Jebkuras briesmīgas slimības gadījumā pārbaudes veic LIC. Bet konceptuāli ūdens analīzes neveicam,” komentē centra sabiedrisko attiecību speciāliste Velta Puriņa. Tularēmijas pārbaudes Latvijā neesot bijušas laboratoriski pieprasītas, pat 1984. gadā, kad reģistrēja pirmo saslimšanas gadījumu ar reto slimību, to apstiprināja klīniski, nevis laboratoriski, viņa norāda.
Tas, ka veikt ūdens analīzes nav iespējams, esot „risināms jautājums, un šajās dienās notiek saziņa starp dažādiem dienestiem,” skaidro LIC pārstāve. „Esat jautājumu pacēluši, pirms tas ir gatavs,” piebilda Puriņa. Aptuveni nedēļas laikā sajukums tikšot novērsts. Puriņa ir saprotoša – daudziem var rasties vēlme pārbaudīt ūdeni, kaut raizējoties par pašu vai bērnu veselību, jo saslimšana ar tularēmiju izpaužas ar augstu temperatūru un limfmezgliem pat vistas olas lielumā – šādi slimība noritējusi Silabriežu dīķī saslimušajiem sešiem bērniem. „Iespējams, pārbaudei būtu nepieciešama liela ūdens daudzuma koncentrācija, bet varbūt vajag noķert pat kādu dzīvnieciņu,” norādīja V. Puriņa.
Nesakopta teritorija, grauzēju klātbūtne masveidā un ūdensžurkas, kas apdzīvo dīķi, ir nopietns riska faktors, lai tularēmija parādītos, norāda Veselības inspekcijā. Šis drauds katram piemājas dīķa īpašniekam jāizvērtē pašam. Taču, vienīgi veicot analīzes, var noteikt, vai ūdenī ir slimības ierosinātājs. Tāpēc Veselības inspekcija iesaka peldēties labiekārtotās un sakoptās peldvietās.
Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visuzņēmīgākie pret slimības ierosinātāju ir savvaļas dzīvnieki – zaķi, bet no mājdzīvniekiem - truši un aitas. Tularēmiju var izplatīt grauzēji, odi, ērces. Slimības ierosinātājs ir baktērija Francisella tularensis.
Savukārt SKPC darbinieki iesaka ne vien peldēties sakārtotās ūdenskrātuvēs, bet arī izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, apkarot kukaiņus, ievietot aizsargtīklus logu un durvju ailēs, lai novērstu odu iekļūšanu mājoklī. Visaugstākais inficēšanās risks ar tularēmiju pastāv tieši jūlijā, augustā un septembrī, kad ir vislielākā asinssūcēju posmkāju aktivitāte, kā arī uz cilvēku mājokļiem dodas grauzēji, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”
Ļoti iespējams, ka Silabriežu apkārtnes iedzīvotājiem, kuri ilgi bijuši saskarē ar slimības ierosinātāju, izveidojas imunitāte. Kā norāda inspekcijā, ārzemju pieredze liecina, ka parasti pēc pārslimošanas imunitāte izveidojas uz mūžu. Par jauniem saslimšanas gadījumiem nav ziņots, tāpēc Veselības inspekcijas speciālisti uzskata, ka slimības ierosinātāja izplatībai Salaspils un Stopiņu novadā tomēr nav masveida raksturs.
