Ameriks: "Rīgas namu" valde finanšu darījumos riskēja ar uzņēmuma 600 000 latu

Kā šodien preses brīfingā skaidroja Ameriks, "Rīgas namu" valdes locekļi šādus darījumus veikuši, jo vēlējušies, lai uzņēmums gūst papildu peļņu. Tomēr Amerikam esot bažas, ka tādējādi valdes locekļi varētu būt pārkāpuši savas pilnvaras.

"Rīgas nami" veikuši augsta riska darījumus, kas saistīti ar uzņēmuma brīvajiem līdzekļiem. Darījumi bijuši sarežģīti, tie saistīti ar valūtas konvertācijām, skaidroja Ameriks. Veicot šos darījumus, pašvaldības kapitālsabiedrība sadarbojusies ar uzņēmumu "Zeus", kura pamatkapitāls esot tikai 2000 latu.

Par šiem darījumiem Ameriku pirms nedēļas informējis pats "Rīgas namu" valdes loceklis Kārlis Kavacs. Savukārt Ameriks uzdevis viņam nedēļas laikā sagatavot paskaidrojumus par notikušo. Šorīt Kavacs paskaidrojumus sniedzis mutiski un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks nolēmis "Rīgas namu" valdi atstādināt.

Vienlaikus Ameriks iecēlis "Rīgas namu" pagaidu valdi - līdzšinējo Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības pārvaldes priekšnieci Ilzi Spūli, kura pildīs valdes priekšsēdētājas pienākumus, un Vinetu Veriku, kurai būs jāgādā par uzņēmuma saimniecisko darbību.

Precīzi atstādinātās valdes veikto darījumu apstākļi un atbildība tiks skaidrota auditā, kuru veiks Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde. Ja pārbaudē atklāsies, ka ir veikti noziedzīgi nodarījumi, pagaidu valdes uzdevums būs vērsties prokuratūrā vai policijā, sacīja Ameriks.

Ameriks, kurš ir arī partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) vadītājs, piebilda, ka ir aicinājis Kavacu un otru atstādināto "Rīgas namu" valdes locekli Almeru Ludviku apturēt darbību GKR. Turklāt, ja atklāsies, ka abi ir rīkojušies prettiesiski, partija atskaitīšot atpakaļ no viņiem saņemtos ziedojumus.

"Jāsaprot, vai valdei bija pilnvaras to darīt," rezumēja Ameriks, piebilstot, ka, pēc viņa domām, pilnvaras tikušas pārkāptas.

Uzņēmums "Zeus", ar kura starpniecību "Rīgas nami" it kā centušies nopelnīt, nodarbojas ar finanšu starpniecību. Kā liecina "firmas.lv" datubāze, kompānija ir reģistrēta 2005.gadā un tās pamatkapitāls ir 2000 latu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Valters Tučs, bet vienīgais valdes loceklis Ivars Ciska.

2009.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 39 831 lats, 2010.gadā - 33 264 lati, bet pērn apgrozījums strauji pieaudzis, sasniedzot 431 965 latus. Arī uzņēmuma peļņa pērn ievērojami pieaugusi, sasniedzot 156 783 latus, pretstatā 11 074 latu zaudējumiem 2009.gadā un 2423 latu zaudējumiem 2010.gadā. Pērn uzņēmums nodarbinājis 35 cilvēkus.

Kā ziņots, Ameriks šorīt atstādināja SIA "Rīgas nami" valdi - Kavacu, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu, un Almeru Ludviku.

Kavacs aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka nojauš, kāpēc Ameriks ir pieņēmis lēmumu par "Rīgas namu" valdes atstādināšanu, taču viņš to nekomentēšot. Jautāts, vai plāno kaut kādā veidā apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka lēmumu, Kavacs sacīja, ka no viņa puses nekādi publiski paziņojumi saistībā ar to nesekošot, taču viņš esot iecerējis vērsties pie uzņēmuma kapitāla daļu turētāja.

"Rīgas nami" ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība. "Rīgas namu" galvenie darbības virzieni ir īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošanas, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana Melngalvju namā, kino "Splendid Palace", "Rīgas Mākslas telpā" un Rīgas Kongresu namā.

Saskaņā ar "firmas.lv" datiem uzņēmuma pamatkapitāls ir 69 333 045 lati. Pērn "Rīgas namu" apgrozījums bija 2 502 144 lati, kas bija par 134 185 latiem vairāk nekā 2010.gada apgrozījums. 2011.gadā uzņēmums strādāja ar 64 538 latu peļņu, kas bija par 38 736 latiem mazāka nekā 2010.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 103 274 latus. 2011.gadā uzņēmumā strādāja 137 darbinieki.

Kavacs "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja amatā strādāja no 2010.gada augusta, šajā amatā nomainot Andri Lāci, kuru no amata atbrīvoja toreizējais Rīgas vicemērs, uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Ainārs Šlesers. Savukārt Ludviks valdē darbojās no 2010.gada februāra.

Kā ziņots, šī gada jūnijā "Rīgas namu" valdes locekļa amatu pameta bijušais iekšlietu un tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Šādu lēmumu Segliņš skaidroja ar vēlmi novērst interešu konfliktu savā darbībā - viņš atjaunojis zvērināta advokāta praksi, taču likums to neļauj apvienot ar valdes locekļa amatu.

Jautāts, vai amata pamešanas pamatā nav politiski iemesli un nesaskaņas, Segliņš atzina, ka "nav dūmu bez uguns", tomēr sīkāk nekomentēja, norādot, ka ar politiku nenodarbojas jau divus gadus.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA